Par pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā atbildība jāuzņemas pašvaldības sociālajam dienestam, šodien žurnālistiem teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Viņš norādīja, ka sociālais darbs un sociālā funkcija ir pašvaldību pārziņā, tāpēc arī jautājums par to, kāpēc Jelgavas bērnunama direktore vēl nav atstādināta no amata, esot jāvaicā pašvaldībai.
Taujāts, vai gadījumā, ja pašvaldība nespēj veikt šīs funkcijas, nebūtu jāiesaistās valstij, Reirs norādīja, ka jārēķinās ar to, ka pastāv arī pieprasījums mazināt valsts pārvaldi un stiprināt administratīvo pārvaldi, tāpēc esot grūti samērot šīs divas prasības. Bērnunami ir pašvaldību pārziņā, turklāt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) esot ļoti ierobežots skaits darbinieku.
Vienlaikus Reirs skaidroja, ka patlaban VBTAI veic pārbaudi, un tikai pēc tās beigšanas ministrs varētu apmeklēt šo bērnunamu. Turklāt jau no pagājušā gada decembra tiek veiktas pārbaudes institūcijās, kurās atrodas bērni, un pārbaudes turpinās plānveidīgi veikt arī šogad.
Pēc Reira domām, notikušais Jelgavā neliecinot par problēmu sistēmā, jo sistēma ir decentralizēta - katra pašvaldība atbild par iestādes darba organizāciju.
Jau ziņots, ka bērnu tiesības sargājošajās iestādēs nonākuši septiņi iesniegumi par dažādiem pārkāpumiem kādā Jelgavas pilsētas bērnunamā, un saistībā ar notikušo ir sākta izmeklēšana, kuras laikā no amata pienākumu pildīšanas atstādinātas trīs audzinātājas, otrdien vēstīja Latvijas Radio.
No minētajiem iesniegumiem varot noprast, ka personāla vardarbīga izturēšanās pret bērniem, piemēram, raustīšana aiz matiem, ēdiena bāšana mutē ar varu, apsaukāšana un citi pārkāpumi, sociālās aprūpes iestādē tiek uztverta kā normāla, jo vairāki bērni uz šādiem pārkāpumiem nereaģē, un personāls vardarbības metodes nekautrējas pielietot arī svešu personu klātbūtnē.
Bērnunams Jelgavā piekopjot arī praksi nepaklausīgākos bērnus ievietot psihoneiroloģiskajās slimnīcās, un šajā jautājumā liels palīgs esot pašvaldības policija. Bērni tiekot nogādāti arī tālos internātos, parasti Latgalē. Kā uzsver Latvijas Radio, šādi atbrīvojoties no bērna, iestāde turpina saņemt pašvaldības naudu par tā uzturēšanu, lai gan faktiski bērns atrodas tālu prom un par viņu šajā laikā gādā valsts.
