Lai arī bieži dzirdams par sabiedrības vienaldzību, kas veicinājusi novēršamu traģēdiju notikšanu, tikpat bieži nākas redzēt situācijas, kad pavisam sveša cilvēka roka ir uz izmisumā nonākuša cilvēka pleca un gatava piedāvāt savu palīdzību. Brīvprātīgie portālam nra.lv pastāsta, kā risinās bezvēsts pazuduša cilvēka meklēšana un kāda ir cilvēku atsaucība. Savukārt gaišreģi tiek aicināti pierādīt, ka spēj atrast pazudušu personu.
Viens no nesenākajiem un skaļākajiem notikumiem, kura noslēpums joprojām tiek šķetināts, ir 26 gadus vecās Lietuvas pilsones Ievas Strazdauskaites nolaupīšana un slepkavība. Pēc sievietes pazušanas līdzcilvēku atsaucība bija liela. Ļaudis palīdzēja pārmeklēt teritorijas, kur pēdējo reizi manīta meitene, līdz atklājās, ka viņa ir noslepkavota. Pluņģes iedzīvotāji sēroja kopā ar ģimeni. Atvadoties no Ievas, viņu pēdējā gaitā pavadīja baltiem ziediem, bet savu namu logos cilvēki iededza sveces.
Operatīva brīvprātīgo sanākšana kopā, lai meklētu bezvēsts pazudušas personas, notiek arī Latvijā. Pagājušajā vasarā lielu satraukumu radīja pēkšņi pazuduši bērni - divus un trīs gadus veci zēni. Teju trīs gadus vecais Rūdolfs 28. jūlijā, mātei uz brīdi novēršoties, iegāja mežā Saulkrastu pusē.
Zēna meklēšanā iesaistījās gan policija, gan armija un zemessargi, gan arī simtiem brīvprātīgo - atrašanas brīdī Rūdolfu meklēja ap 700 cilvēku. Viņu atrada nākamās dienas pusdienlaikā. Zēns bija veicis pusotra kilometra attālumu un atradās zem kāda koka, un raudāja.
Tāpat pamatīgu satraukumu ģimenei radīja divgadnieks Abragciemā, Engures pusē, kurš svētdienas vakarā, 3. jūlijā pazuda kempinga teritorijā. Puisēns spēlējās smilšukastē kopā ar citiem bērniem, māte uz brīdi atstāja viņu nepieskatītu. Kad sieviete atgriezās, dēls vairs nav bijis atrodams. Zēna meklēšana iesaistījās aptuveni 30 Valsts policijas darbinieku, 40 zemessargu, pieci Engures novada Pašvaldības policijas darbinieki, kinologs, Nacionālo bruņoto spēku helikopters un vairāki brīvprātīgie no dažādām Latvijas vietām. Zēnu atrada nākamajā rītā. Viņš bija viens nogājis piecus kilometrus.
Savukārt 2015. gada pašā sākumā pie Kolkas raga pazuda kaitbordists, kuru meklēja gan jūras spēki, gan braucienus uz Kolku organizēja liels skaits brīvprātīgo, lai pārmeklētu krasta līniju. Pazīstami un sveši cilvēki bija mērojuši ceļu pat no Liepājas un Rīgas. Diemžēl vīrieti atrada mirušu 20 kilometrus no pazušanas vietas.
Pazudušu cilvēku meklēšanu nodarbojas organizācija Bezvēsts.lv, kura portālam nra.lv norāda, ka visos gadījumos pazudušās personas tuviniekiem vispirms jāvēršas policijā un tikai tad Bezvēsts.lv var publicēt informāciju par pazudušo personu un plānot meklēšanas pasākumus.
”Ja pazudis cilvēks, vispirms mēs, protams, iesakām piezvanīt visām slimnīcām, visiem radiem, draugiem, paziņām. Ja pazudis mazs bērns vai vecs cilvēks, iespēju robežās reaģējam uzreiz un uzreiz uzsākam meklēšanas pasākumus. Ja persona pazudusi pirms ilgāka laika, tad arī meklēšanas plānošana un organizēšana ir citādāka nekā, ja persona pazudusi, piemēram, vakar,” pastāsta Bezvēsts.lv brīvprātīgā Sandra Miķelsone.
Bezvēsts.lv jau vairākas reizes ir paziņojis, ka gaišreģu un ekstrasensu pakalpojumus neizmanto un neiesaka to darīt pazudušo cilvēku tuviniekiem. ”Neviens ekstrasenss mūsu darbības laikā nav parādījis konkrētu vietu vai vērā ņemamu ierobežotu apgabalu, kur meklējama pazudusī persona. Pirmos trīs darbības gadus mēs sadarbojāmies ar ekstrasensiem, braucām pēc viņu norādēm pārbaudīt konkrētus apgabalus, bet diemžēl vienmēr neveiksmīgi. Tie bija daudz un dažādi ekstrasensi, tai skaitā arī it kā Latvijā slavenākie ekstrasensi.
Mūsu praksē pat ir gadījumi, kad kartes tuviniekiem ir sūtījuši arī ārpus Latvijas slaveni ekstrasensi, bet bez rezultātiem. Tāpat vairāki ekstrasensi ir braukuši uz it kā notikuma vietu, bet pazudusī persona tur nav atrasta. Vēl joprojām spēkā ir gan mūsu, gan arī dažu mediju izteiktais piedāvājums ekstasensiem paņemt jebkuru no šobrīd bezvēsts pazudušo personu fotogrāfijām un parādīt - pašam ekstrasensam aizbraucot tur, kur šī persona atrodas - pašiem nodrošināt šī fakta secīgu fiksāciju ar videoierīcēm un, ja ekstrasenss vēlēsies, mēs nodrošināsim šīs informācijas izplatīšanu sociālos tīklos un masu informācijas līdzekļos,” norāda brīvprātīgā.
Savukārt gaišreģis Sindijs Anspoks portālam nra.lv atklāja, ka viņa palīdzība ir devusi rezultātus, atrodot pat viņam tuvu, bet, diemžēl, mirušu draugu. Gaišreģis regulāri saņem cilvēku lūgumus palīdzēt bezvēsts pazudušas personas meklēšanā. Visbiežāk lūgumi tiek saņemti gada siltajos mēnešos. Parasti pie gaišreģa vēršas cilvēki, kuru tuvie ir pazuduši nedēļu vai ilgāk.
S. Anspoks cilvēkus meklē izmantojot viņu fotogrāfijas vai personīgās mantas. Ģeogrāfiskā meklēšana nav viņa spēcīgā puse, bet vairāk paļaujas un sajūtot cilvēka emocijas un psiholoģisko stāvokli pazušanas brīdī un vai cilvēkam ir trauma. Gadījies, ka cilvēki vēršas par pazudušajām atvasēm, kuru izklaides ieilgušas, taču S. Anspoks apgalvo, ka noteicis, kur meklēt jau miruša pazudušā cilvēka mirstīgās atliekas un tās ir atrastas.
S. Anspokam grūti iztēloties, kā gaišreģi var nodarboties ar krāpniecību, taču viņš par to ir informēts, ka cilvēki uzplijas ar it kā esošu informāciju par nelaimē nonākušo cilvēku. Gaišreģis uzskata, ka cilvēkam jānāk pie viņa lūgt palīdzību, tā vienkārši komentēt ieraudzītu informāciju internetā viņš nespēj.
