Pagājušajā gadā bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) samazinājies par 16%, kas ir labākais rādītājs līdz šim. Tomēr nemainīgi aktuāla ir mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – problēma. VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš intervijā “Autoceļu Avīzei” stāsta par plānotajiem drošības uzlabošanas pasākumiem šajā un turpmākajos gados.
Apkopotā statistika liecina, ka pērn par 16% samazinājies CSNg bojāgājušo skaits. Kā CSDD vērtē - kas ir palīdzējis samazināt šo bēdīgo statistiku?
2016. gadā CSNg gājuši bojā 157 cilvēki (80,2 bojāgājušiem uz miljonu iedzīvotāju), un tas ir zemākais rādītājs, kopš šāda uzskaite vispār tiek veikta.
Būtiski, ka Latvijas autoparks paliecis nemainīgs vai pat nedaudz pieaudzis, par ko liecina pārbaudīto auto skaits tehniskajās apskatēs. Katru gadu pieaug arī auto tranzīts caur Latviju. Savukārt iedzīvotāju skaits pēdējos 10 gados Latvijā samazinājies par 200 000.
Situācija šajā jomā uzlabojusies, pateicoties vairāku iestāžu kopīgam darbam, jo ceļu satiksmes drošība ir komplicēta sistēma, kuru veido vairākas atbildīgās institūcijas: Satiksmes, Iekšlietu, Veselības, Vides un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijas. Katra no tām devusi savu artavu, kas atspoguļojas rezultātos.
Tāpat jāuzsver, ka pērn uz ceļiem jau darbojās 40 stacionārie fotoradari, kas arī palīdzējuši uzlabot statistiku. Radaru darbība sevi ir attaisnojusi, jo to atrašanās vietās būtiski uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinās vidējais plūsmas ātrums.
Gaismu atstarojošā apģērba popularizēšanas rezultātā bojā gājušo gājēju skaits ir samazinājies par gandrīz 13%, taču problēma vēl aizvien ir aktuāla - katrs trešais jeb 33% bojāgājušo ir gājēji (Igaunijā 31%). Ja mums būtu labi attīstīta ceļu infrasturktūra, piemēram, uz šosejām nodalītas gājēju joslas, tad Latvija tuvotos vidējam ES līmenim, kas 2014. gadā bija 21%. Eiropā par gājēju drošību tiek domāts jau 50 gadus. Pēc gājēju infrastruktūras izbūves bojāgājušo skaits samazinās līdz pat 80%. Lielākais bojāgājušo gājēju skaits uz miljons iedzīvotājiem ir Austrumeiropas valstīs, kur uz miljons iedzīvotājiem iet bojā 30-36 gājēji. Skandināvijas valstīs, kur regulāri tiek uzlabota infrastruktūra un darīts viss, lai gājēju un transportlīdzekļu telpas pēc iespējas mazāk krustotos, ir četri bojāgājušie gājēji uz miljons iedzīvotājiem - deviņas reizes mazāk nekā pie mums.
Vai ir nepieciešams palielināt atļauto braukšanas ātrumu, ja jau vidējais ātrums regulāri ir lielāks par atļauto?
Ņemot vērā Latvijas ceļu infrastruktūru un salīdzinot to ar ārvalstīm, šobrīd mūsu valstī ir noteikts vispārējais ātruma ierobežojums 50 km/h uz ceļiem apdzīvotās vietās un 90 km/h uz ceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Praktiski visās Eiropas valstīs braukt ātrāk par 90 km/h atļauts tikai uz automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem. Taču uz automaģistrālēm ir aizliegts braukt velosipēdistiem un traktoriem, nedrīkst pārvietoties gājēji; ceļus no zvēriem norobežo barjeras; uz tiem nav viena līmeņa krustojumu un apgriešanās vietas, un dzelzceļa pārbrauktuves nav vienā līmenī ar brauktuvi.
Diemžēl Latvijā nav tādu ceļu, kuri būtu pielīdzināmi automaģistrālēm. Līdz šim būvētie ceļi nav projektēti lielākam atļautajam ātrumam par 90 km/h. Tas, ka faktiskais braukšanas ātrums ir lielāks par atļauto, ir normāla parādība visās valstīs ‒ to sauc par ātruma kontroles toleranci.
Parasti tā ir 3-10 % atļautā braukšanas ātruma robežās, kas dažādās valstīs nedaudz atšķiras. Piemēram, Francijā un Austrijā ir ļoti zems tolerances līmenis (tikai 3-5%). Ja tagad autovadītāji pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h un tolerances 5-10% brauc uz 95-100 km/h, tad, palielinot maksimālo braukšanas ātrumu par 5-10 km/h, tas, ņemot vērā ātruma kontroles toleranci, pieaugs līdz 110 km/h, kas pie esošās infrastruktūras nekādā ziņā nav pieļaujams.
Ceļu satiksmes noteikumi neaizliedz ātruma paaugstināšanu virs 90 km/h, uzstādot attiecīgas ceļa zīmes.
Vasarā uz Jelgavas, Siguldas šosejas un vēl atsevišķās vietās pie apmierinošas brauktuves seguma kvalitātes maksimāli atļautais braukšanas ātrums vieglajām automašīnām tiek palielināts uz 100 km/h. To varētu darīt arī uz citiem ceļiem, ja tajos attiecīgi būtu divas brauktuves, kas novērstu frontālās sadursmes, vairāku līmeņu ceļa mezgli un vairums citu iepriekšminēto nosacījumu.
Ja uz automaģistrālēm brīvo (neierobežoto) ātrumu samazina līdz 120 km/h (vidējais braukšanas ātrums samazinājās par 6 km/h), CSNg skaits ar bojāgājušajiem samazinās par 15%, ievainoto skaits - par 14%. Ātruma samazinājums uzlabo arī apkārtējās vides kvalitāti - vismazākais degvielas patēriņš ir braucot ar ātrumu 80-90 km/h.
Jāsaka gan, ka ne vienmēr negadījumu izraisa ātra braukšana, bet fakts, ka pie jebkuras sadrumes sekas ir daudz smagākas. Vaina nav bremzēs, bet cilvēkos, kas pārsniedz atļauto ātrumu. Jo lielāks braukšanas ātrums, jo smagākas sekas. Arī CSDD savulaik bija kampaņa “Ātrums nenogalina, bet gan straujā apstāšanās”, kas spilgti raksturo šo situāciju.
CSDD autovadītājiem piedāvā dažādas bezmaksas iespējas - pārbaudīt auto tehnisko stāvokli, uzlabot braukšanas prasmes ziemā. Kāda ir cilvēku atsaucība? Vai šādi pasākumi ir lietderīgi un no tiem ir atdeve?
Runājot par tehniskās apskates nakts pasākumiem, interese tiešām bijusi ļoti liela. Cilvēki jau pirmajās dienās “izķer” visus pierakstu laikus. Turklāt atsaucība ir liela ne vien Rīgā, bet arī citos Latvijas reģionos.
Piecu gadu laikā “Tehniskās apskates naktīs” pārbaudīti 6458 automobiļi. Pērn auto bezmaksas diagnostika tika veikta Gulbenē, Talsos, Daugavpilī un Rīgā.
Kopumā uz šīm pārbaudēm tiek vestas gan jaunas, gan vairākus desmitus gadus vecas mašīnas, bet vidējais pārbaudīto transportlīdzekļu vecums ir 16 gadi. Šādu transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis nemaz nav spīdošs, un apmēram 80% gadījumos tiek atklāti būtiski defekti. Visbiežāk problēmas tiek konstatētas bremžu sistēmā, balstiekārtā, ar gaismām vai riepām. Tiek konstatētas pārsprāgušas bremžu šļūtenes vai caurules, bīstama degvielas noplūde un tamlīdzīgi. Jebkura no šīm problēmām var apdraudēt satiksmes drošību. Esam panākuši, ka automašīnu īpašnieki uzticas CSDD inspektoriem, kā rezultātā auto šāda pārbaude tiek uztverta kā konstruktīva konsultācija.
