Iedzīvotāju mirstības un migrācijas dēļ divās Latvijas pašvaldībās mainījies tajās ievēlamo deputātu skaits, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija.
Pozitīvas izmaiņas skārušas Rīgas pievārtē esošo Mārupes novadu. Ik gadu audzējot savu iedzīvotāju skaitu aptuveni par tūkstoti, tas nonācis to pašvaldību vidū, kurās saskaņā ar likumu jābūt ne vairs 15 deputātiem, bet jau 17 - iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 tūkstošu atzīmi.
«Mums jau vairākus gadus pēc kārtas iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par tūkstoti gadā. Tajā skaitā jaunpiedzimušie ir aptuveni 450, pārējie ir iebraucēji,» saka Mārupes novada vadītājs Mārtiņš Bojārs.
Viņš atzīst, ka tas ir labs signāls pašvaldībai, taču vienlaikus brīdina, ka valstsvīriem vairāk jāpievēršas iedzīvotāju dzīves uzlabošanai. «Viņi nebrauc prom, paliek Latvijā, bet, ja nebūs labāk, tad viņi aizbrauks, jo lidosta ir tepat blakus,» nedaudz ar humoru saka M. Bojārs.
Iedzīvotāju skaita līdzi nesto finansiālo pieaugumu Mārupes pašvaldība gan nejūtot. Kaut arī tajā pastāvīgi aug gan iedzīvotāju, gan pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušo skaits, ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa neesot tik jūtami. «Pērn pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā mums bija jāmaksā 4,7 miljoni, bet šogad jau 5,6 miljoni eiro,» skaidro pašvaldības vadītājs.
Viens no iespējamajiem skaidrojumiem, uz ko norāda arī Rīgas domes opozīcijā esošie Vienotības biedri, proti, kāpēc Mārupē pieaug iedzīvotāju skaits, ir pieņēmums, ka ar sadzīvi neapmierinātie rīdzinieki pārvācas uz Pierīgas pašvaldībām.
Tiešām, M. Bojāra teiktais un nule kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izplatītā informācija liecina, ka iedzīvotāju, tajā skaitā dzīvesvietu deklarējušo skaits pieaudzis septiņās no astoņām Pierīgas pašvaldībām.
Taisnības labad jāpiebilst, ka astoņu gadu laikā, kopš Rīgā pie varas ir Saskaņa un tās satelīts Gods kalpot Rīgai, pret kuru vēršas Vienotība un pārējās sevi par labēji centriskām dēvējošās partijas, iedzīvotāju skaits patiešām sarucis - par 8,79 tūkstošiem iedzīvotāju.
Taču politiskajiem sāncenšiem būtu jāņem vērā arī tas, ka daļa atbildības par to jāuzņemas Jaunā laika pēctecei Vienotībai, kuras cilvēki vadīja Rīgu līdz 2009. gada vēlēšanām. Pretējā gadījumā būtu jāpieņem, ka jau pusgadu pēc N. Ušakova nākšanas pie varas, paužot protestu pret viņa vadības veidu, galvaspilsētu steigšus pametuši gandrīz četri tūkstoši cilvēku. Turklāt, salīdzinot ar 2009. gada 1. jūliju, Rīgā dzīvesvietu deklarējušo skaits, pēc PMLP sniegtajiem datiem, pieaudzis par 2588.
Savukārt Jēkabpils novada kontekstā sarežģīti vingrinājumi ar statistiku nav nepieciešami. Tā dome pēc pašvaldību vēlēšanām būs krietni klusāka un tukšāka. Pašvaldības teritorijā kopš 2013. gada pašvaldību vēlēšanām iedzīvotāju skaits sarucis zem piecu tūkstošu atzīmes, un nu novada domē tiks ievēlēti ne vairs 15, bet deviņi deputāti.
Novada domes izpilddirektors Jānis Subatiņš zina stāstīt, ka kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām novada iedzīvotāju skaits sarucis aptuveni par 400 iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaita izmaiņas viņš skaidro gan ar mirstības un dzimstības attiecībām, gan tiem iedzīvotājiem, kas pašvaldību pamet uz neatgriešanos.
«Pēdējā laikā mums nav bijis gandrīz neviena gada, kad iedzīvotāju skaits nesamazinās aptuveni par simtu. Ir gan mirušie, gan aizbraukuši. Tā tas ir pašvaldībās, kur nav attīstības centru, un mūsu novadā nav nevienas pilsētas vai lielāka ciemata, bet ir vāja ceļu infrastruktūra. Mirstība ir lielāka par dzimstību, jo lielākais skaits jauniešu aiziet mācīties uz Rīgu un pēc mācībām paliek lielākajos centros, tai skaitā Rīgā,» stāsta J. Subatiņš.
To skaits, kuri meklē peļņu ārzemēs, Jēkabpils novadā esot nostabilizējies un prombraucēju vairs neesot. Palikuši tikai tādi, kas regulāri braukā uz sezonas darbiem, bet pēc tiem atgriežas dzimtajā novadā.
