Salaspils novada domes Civilās aizsardzības komisija šodien sanāks uz sēdi, lai lemtu par rīcību pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas SIA "Ancers" cūku novietnē "Bunči" Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku.
Kā aģentūru LETA informēja domes pārstāve Lolita Balcerbule, Civilās aizsardzības komisijas sēdē, visticamāk, tiks apspriesti ar ĀCM konstatēšanu saistītie drošības pasākumi un cilvēkresursu nodrošināšana tajos.
Jau ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina ĀCM vīrusu SIA "Ancers" cūku novietnē "Bunči" Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku.
Kā informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, "Bunču" fermas 10 000 cūkas tiks likvidētas ar gāzes palīdzību, savukārt dzīvnieku liemeņus utilizēs uzņēmums, kas to darījis arī iepriekš - SIA "Grow Energy". Attiecīgie darbi jau sākti, taču vēl grūti prognozēt to pabeigšanas laiku.
PVD vadītājs Māris Balodis Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" minēja, ka ĀCM Salaspils pagasta "Bunču" fermā varētu būt nonācis no "Anceram" piederošās fermas Krimuldā, kur ĀCM tika konstatēts šā gada sākumā.
"ĀCM tika pārnests no vienas fermas uz otru, jo Krimuldā dzimušie sivēni tika pārvietoti nobarošanai uz Salaspili. Sivēni no Krimuldas uz Salaspili tika nogādāti katru nedēļu, tādā veidā arī vīruss nonācis nākamajā fermā. Tās ir likumsakarīgas sekas ĀCM uzliesmojumam Krimuldā," skaidroja Balodis.
Vaicāts par ĀCM uzliesmojuma iemesliem Krimuldas cūku fermā, PVD vadītājs norādīja, ka esot vairākas hipotēzes, bet ir skaidrs, ka vīruss Krimuldas cūku novietnē nonācis 2016.gada decembra sākumā.
"ĀCM vīrusa nonākšanai Krimuldas cūku fermā var būt vairāki iemesli, piemēram, lielā personāla mainība un atsevišķi biodrošības "caurumi", kas, neskatoties uz labo drošības sistēmu, varēja novest pie ĀCM vīrusa nonākšanas fermā. Ja fermā bieži mainās darbinieki, tad jaunajiem darbiniekiem trūkst izpratnes par biodrošību. Tomēr vienu tiešo ĀCM nokļūšanas faktoru Krimuldā nevarēs nosaukt, un tas paliks hipotēžu līmenī," norādīja PVD vadītājs.
Balodis uzsvēra - ja esošie biodrošibas nosacījumi fermā tiek ievēroti ne tikai formāli, tad ir iespējams pasargāt fermu no ĀCM. "Bet, ja biodrošības nosacījumi tiek ievēroti formāli, tad viena neliela, ikdienā nepamanīta nianse var novest pie šāda rezultāta," norādīja Balodis.
Kā ziņots, ĀCM dēļ "Ancers" Krimuldas novietnē pirms trim nedēļām nācās likvidēt 5023 cūkas, savukārt Salaspils novietnē notika pastiprinātas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka mēris nav ievazāts arī tajā. PVD mēra skartajā novietnē veic slimības apkarošanas pasākumus.
Patlaban ar "Bunčiem" noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap ĀCM skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.
PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.
Kā ziņots, "Ruku" saimniecības apsaimniekotāja SIA "Ancers" valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns iepriekš atzina, ka zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi - "Rukas" sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī - gaļas cūku audzēšanai.
Tikmēr valdība 17.janvārī izsludināja ārkārtas situāciju ĀCM skartajā Krimuldas novadā, kā arī Ādažu novadā, kur nepieciešamības gadījumā bija plānots dedzināt cūku līķus, tāpat arī Salaspils novadā, kur atrodas otrā ACM skartās saimniecības novietne.
Ārkārtas stāvoklis ilgs līdz 17.aprīlim, tā izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
