2016. gada novembrī oficiāli tika atklāta Dobeles dzirnavnieka jaunā pārslu ražotne, kā arī uzsākts projekts Graudu uzglabāšanas torņu sistēmas izveide un graudu pieņemšanas punkta kapacitātes palielināšana. Kopumā Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā 2016. gadā ir investējis vairāk nekā desmit miljonus eiro.
Vairāk stāsta a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
- Pagājušais gads ir bijis ne tikai investīcijām bagāts, bet esat iegājuši pilnīgi jaunā segmentā - sākta eko jeb bioloģisko produktu ražošana. Kas tad ir pats galvenais no pagājušā gada veikuma?
- Aizvadītais gads ir bijis ļoti aktīvs - lielākais darbs ieguldīts jauno graudaugu pārslu ražošanas uzsākšanai. Kopumā tirgū esam ienākuši ar 13 jauniem produktiem - graudaugu pārslām un to maisījumiem. Manuprāt, visnozīmīgākā ir jaunā Eko produktu līnija, tostarp Eko pilngraudu pārslas, Eko ātri vārāmās pārslas un Eko griķu pārslas. Tādējādi arī Dobeles dzirnavnieks ir kļuvis par ekoloģisko produktu segmenta pārstāvi. Redzam, ka ekoloģiskās produkcijas segments kļūst arvien perspektīvāks un notiek nemitīga izaugsme. Es nerunāju tikai par Latvijas tirgu, bet galvenokārt par eksporta tirgiem: Skandināvijas, Vācijas, Polijas un citiem, kuros pieprasījums pēc eko produktiem ir ļoti augsts. Mēs lepni sakām, ka jaunās pārslas ir īsti vietējie superprodukti, jo ne tikai pārslu ražošana norit šeit uz vietas, bet arī lielākā daļa izejvielu ir izaudzētas Latvijas laukos.
- Jaunu produktu ražošanu nevar uzsākt vienā dienā. Cik viegls vai sarežģīts bija produktu izstrādes un ražošanas iekārtu ieregulēšanas process?
- Pārslu ražošanai gatavojāmies jau ilgstoši. Jau no gada sākuma jaunās iekārtas strādāja testa režīmā, katrs produkts tika testēts, pārbaudīts. Jāmācās bija arī darbiniekiem, bet, kā mēs visi labi zinām, vislabāk iemācīties var darot. Papildus tam vienu no jaunās ražotnes speciālistiem esam nosūtījuši mācīties uz Šveices Malēju skolu. Pavisam drīz jaunais speciālists atgriezīsies un uz Šveici dosies nākamais. Kopumā Šveices Malēju skolā zinības ir apguvuši jau seši Dobeles dzirnavnieka speciālisti. Šāda apmācība nav lēta, taču redzam, ka iegūtajai izglītībai ir ļoti liela atdeve.
- Jūs jau teicāt, ka izmantojat Latvijas laukos audzētus graudaugus. Vai zemnieki spēj nodrošināt visu nepieciešamo apjomu?
- Diemžēl pagaidām ne. Mūsu jaunās ražotnes jauda ir visai ievērojama, un nepieciešams liels daudzums atbilstošas kvalitātes izejvielu. Pērn situāciju pasliktināja ražas laikā uznākušās lietavas, kas ietekmēja graudu kvalitāti - tos vairs nevarēja izmantot pārtikas ražošanai. Kopā ar zemniekiem esam uzsākuši arī auzu audzēšanas programmu - konsultējam par labākajām šķirnēm, audzēšanas tehnoloģiju un slēdzam iepirkuma līgumus uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem.
Kā jau teicu, esam startējuši ekoloģiskās produkcijas segmentā, kas nozīmē, ka mums ir nepieciešami arī ekoloģiski audzēti graudi. Pieprasījums pēc šā produkcijas veida ir, turpina augt, tāpēc mūsu uzdevums ir sagādāt nepieciešamās izejvielas atbilstošā kvalitātē. Novērojumi liecina, ka visaktīvāk bioloģiskās lauksaimniecības jomā strādā Vidzemes un Latgales puses zemnieki - tur jau ir izveidojušās spēcīgas bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības un veidojas arī jaunas.
Atgādināšu, ka pagājušajā gadā atvērām graudu pieņemšanas punktu Gulbenē, kas sevi pilnībā attaisnoja, tāpēc arī šā gada ražu tās puses zemnieki varēs nodot Dobeles dzirnavniekam.
- Vai Dobeles dzirnavnieka infrastruktūras kapacitāte dod iespēju pieņemt un uzglabāt vēl lielākus Latvijas laukos izaudzēto graudu apjomus?
- Jā, jo esam ieguldījuši līdzekļus arī projektā Graudu uzglabāšanas torņu sistēmas izveide (nr. 15-00-A00402-000033), kas paredzēta papildu 60 tūkstošiem tonnu graudu. Projektu ar 1,2 miljoniem eiro Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ietvaros līdzfinansēs Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Vienlaikus steidzam pabeigt arī graudu pieņemšanas no dzelzceļa transporta, svēršanas, uzkraušanas un elektroapgādes iekārtu infrastruktūras izbūvi. Kopumā graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitātes palielināšanas projektā tiek ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro.
- Mūsdienu pircējam ir svarīgs ne tikai saturs, bet arī iepakojums. Šķiet, ir izdevies radīt skaistu un ērti lietojamu iepakojumu.
- Jā, iepakojuma izstrāde bija pietiekami ilgstošs un sarežģīts process pusgada garumā. Mūsu mērķis bija radīt mūsdienīgu, svaigu un košu iepakojumu, lai jaunie produkti būtu veikalos viegli pamanāmi - kas mums tiešām ir izdevies. Īpašs prieks ir par rastajiem risinājumiem, kas kārbiņas padara viegli atveramas un ērti lietojamas. Esam pirmie, kas Latvijas tirgū piedāvā šādu iepakojuma konstrukciju. Arī no klientiem esam saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes gan par saturu, gan iepakojumu.
- Jūs jau pieminējāt Eiropas eksporta tirgus, taču zināms, ka eksporta tirgi Dobeles dzirnavniekam ar Eiropu vien neaprobežojas. Kur vēl nonāk jūsu produkcija?
- Ja runājam tieši par pārslām, tad esam uzsākuši pārslu piegādi arī uz Ēģipti. Pirmo mēnešu pasūtījumu apjoms liecina, ka šim tirgum ir labas attīstības perspektīvas. Kopumā savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 60 valstīm un eksporta apjoms 2015. gadā pārsniedza 60%. Piebildīšu, ka pērn LIAA un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovāciju balva 2016 Dobeles dzirnavnieks tika atzīts par eksporta čempionu. Augstais novērtējums dod papildu motivāciju strādāt vēl aktīvāk un labāk.
- Mazliet atgriezīsimies pie iepriekšējo gadu jaunumiem - kopš 2012. gada Dobeles dzirnavnieks ražo arī makaronus. Kā attīstās šī ražošanas nozare?
- Ražotņu noslodze ir laba un stabila. Mazliet mainījusies struktūra - pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu lielāku īpatsvaru sastādīja īso formu makaroni. Šādas izmaiņas izraisīja pagājušā gada sākuma ekonomiskā krīze Āfrikas valstīs, kur ekonomisko situāciju diktē naftas tirgus. Tradicionāli šajās valstīs vispieprasītākie ir spageti, taču ekonomiskās situācijas iespaidā šo valstu pieprasījums kritās. Gada otrajā pusē situācija stabilizējās. Vienlaikus mūs ļoti gandarī fakts, ka pieprasījums pēc Dobeles makaroniem gadu no gada pieaug arī vietējā tirgū. Jāatzīmē, ka Latvijā pieprasītākie ir īso formu makaroni. Ja runājam par garās formas makaroniem, 90% no saražotajiem spageti nonāk eksporta tirgos, bet īso formu makaronu segmentā eksports sastāda ap 65-70%.
- Vai lielie investīciju projekti ir noslēgušies?
- Investīciju projekti turpinās. Līdz ar jaunām ražošanas līnijām paplašinās ražotās produkcijas apjomi, un pašreiz viens no aktuālajiem projektiem ir gatavās produkcijas noliktava. Jaunā noliktava jau ir uzcelta, bet jāturpina darbs pie tās labiekārtošanas un paplašināšanas. Jāsakārto arī uzņēmuma teritorija un jākaļ plāni nākotnei. Izmantojot situāciju, vēlos pateikt paldies mūsu darbiniekiem. Ļoti liels prieks, ka strādājošo kolektīvs ir izveidojies par saliedētu un mērķtiecīgu komandu, kurā katrs zina, kas viņam ir jādara, un visiem kopā izdodas sasniegt mērķus.
***
UZZIŅAI
• Dobeles pārslas ir īsti superprodukti, kas ikvienam no mums nepieciešami ikdienā. Tās satur olbaltumvielas, šķiedrvielas, augstvērtīgos beta glikānus, kas mazina holesterīna līmeni, kā arī visu vecumu cilvēkiem nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. No pārslām var pagatavot spēcinošas putras, musli batoniņus enerģijai, tāpat arī cept maizi, kūkas, cepumus un pat taisīt siltos ēdienus pusdienām vai vakariņām.
• Pārslas noderēs cilvēkiem ar atšķirīgiem ēšanas paradumiem un fizisko slodzi. Ātri vārāmās pārslas būs piemērotākas aizņemtajiem, pārslu maisījumu novērtēs veselīga un aktīva dzīvesveida piekritēji, savukārt izcilu auzu pārslu cepumu cienītāji atzīs par labām pilngraudu pārslas.
• Sekojot pasaules tendencēm, produktu klāstā iekļauti arī ekoloģiski produkti: ātri vārāmās un pilngraudu auzu pārslas, kā arī eko griķu pārslas.
***
RECEPTE
Auzu pārslu un zemesriekstu sviesta brokastu batoniņi
Daudz veselīgas enerģijas gardumā, ko var baudīt brokastīs vai paņemt līdzi ceļā izsalkuma brīžiem. Zemesriekstu sviests visu dara krēmīgu un piešķir patīkami riekstainu garšu.
Izejvielas (10 batoniņiem):
• 200 g Dobeles dzirnavnieka pilngraudu auzu pārslu
• 50 g gaišā muskovado cukura
• 25 g nesaldināta kakao pulvera
• 1,5 tējk. cepamā pulvera
• 1 tējk. malta kanēļa
• 1 tējk. malta kardamona
• šķipsna sāls
• 480 ml piena
• viena XL izmēra ola
• 3 ēdamk. olīveļļas
• 5 ēdamk. krēmīga zemesriekstu sviesta
• 1 ēdamk. šķidra medus
Gatavošana:
Cepeškrāsni uzkarsē līdz 175 grādiem. Ar cepamo papīru izklāj 20x20 cm cepamo pannu. Lielā bļodā sajauc kopā auzu pārslas, cukuru, kakao, kanēli, kardamonu un sāli. Otrā bļodā saputo olu ar pusi no piena, tad pievieno atlikušo pienu un eļļu, turpina putot. Abu bļodu saturu samaisa kopā, pievieno 3 ēdamkarotes zemesriekstu sviestu. Mīkla būs šķidras konsistences, to lej sagatavotajā cepamajā pannā, uzbriedina 10 minūtes. Liek cepeškrāsnī un cep 25-30 minūtes. Atdzesē un ar asu nazi sagriež kvadrātiņos. Atlikušo zemesriekstu sviestu sajauc ar medu un pārsmērē pāri auzu pārslu batoniņiem.
