Reģionos: Limbažnieki uz siltināšanu nav jāmudina 17 komentāri
 
Reģionos

Limbažnieki uz siltināšanu nav jāmudina

 
PIEREDZE. Ilze Pastva SIA Namsaimnieks vadītājas amatā ir pavisam neilgu laiku, taču iepriekšējā darba pieredze nekustamo īpašumu jomā viņai lieti noder, pilnveidojot Namsaimnieka turpmāko darbību / Publicitātes foto

Šogad Limbažu novada pašvaldības uzņēmums Namsaimnieks atzīmēja 25. dibināšanas gadskārtu, un jubilejas laiks sakrīt ar vadības maiņu – kopš šā gada 1. novembra uzņēmuma vadība uzticēta Ilzei Pastvai, kura līdz šim bijusi Limbažu pilsētas un pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja.

Pirmrindnieki namu siltināšanā

Iepriekšējā darba pieredze ir labs pamats tagadējiem pienākumiem. Ilze Pastva teic: «Īpašumu apsaimniekošanas joma ir sarežģīta, jo pašos pamatos ir jāmainās iedzīvotāju izpratnei un sapratnei par dzīvokli - nav vairs, kur iet un kam sūdzēties, jo dzīvoklis ir īpašums un kā pret savu īpašumu ir arī jāattiecas. Galvenais ir visiem iedzīvotājiem - dzīvokļu īpašniekiem - rast kopēju valodu, vienoties un darīt. Mēs, kā namu apsaimniekotāji, pildām īpašnieku vēlmes, palīdzam sakārtot juridiskos un citus jautājumus, izdarām praktiskus darbus, bet lēmums ir jāpieņem pašiem iedzīvotājiem.»

Daudzdzīvokļu namu siltināšanas jomā limbažniekus var uzskatīt par pirmrindniekiem. Jau iepriekšējā ES plānošanas perioda laikā, kas siltināšanas projektus administrēja LIAA, Limbažos ar Namsaimnieka atbalstu ir nosiltinātas 30 mājas. Jaunajā plānošanas periodā ES finansējumu, kas tiek novirzīts ēku renovācijai, administrē Altum. Arī šajā programmā iedzīvotāju interese ir liela - dažādos attīstības posmos ir jau pieci daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Kā vislabākais piemērs ir Ozolaines ciems, kurā visas daudzdzīvokļu mājas jau ir renovētas. Uzņēmuma vadītāja piebilst: «Ēku siltināšana Latvijā zināmā mērā ir jauna lieta, tāpēc vēl arvien mums ir jāmācās, kā labāk un efektīvāk to izdarīt. Siltumnoturības ziņā jau tiek gūti gaidītie rezultāti, bet tagad lielāka uzmanība jāpievērš ventilēšanas sistēmām.»

Atgūst parādus un diferencē apsaimniekošanas maksu

Gan valsts līmenī, gan pašvaldībās, gan privātajās apsaimniekošanas kompānijās lēš, ka namu apsaimniekošana būtu daudz efektīvāka, ja katrai mājai būtu savs mājas vecākais. Cilvēks, kurš ir lietas kursā par mājas tehnisko stāvokli, sākot no izdegušas spuldzītes līdz ieplaisājušam jumta segumam, jo savlaicīgi veikts remonts vienmēr izmaksās mazāk nekā ielaists posts. Vienlaikus namu apsaimniekotāja un iedzīvotāju komunikācija un informācijas aprite norit daudz efektīvāk, ja dzīvokļu īpašniekiem vienmēr ir pieejams savs cilvēks, kurš zina visu par māju, par apsaimniekotāja aktivitātēm un vēlamajiem procesiem. Ilze Pastva: «Aicinu visus mūsu uzņēmuma apsaimniekošanā esošo māju dzīvokļu īpašniekus no sava vidus izvirzīt aktīvu un darboties gribošu cilvēku, kurš veiktu mājas vecākā funkcijas. Tas mums ir svarīgi un iedzīvotājiem izdevīgi. Valdes sēdē esam lēmuši, ka tajos namos, kuros ir māju vecākais, apsaimniekošanas maksa būs zemāka nekā tajos, kur šādas personas nav.»

Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēties uzņēmuma interneta vietnē namsaimnieks.eu, kur pieejama detalizēta informācija par konkrētās mājas tehnisko stāvokli, rēķiniem un citām aktuālām lietām. Pieeja informācijai ir tikai konkrētās mājas un dzīvokļa īpašniekiem. Savukārt informācija, kas attiecas uz kopējo uzņēmuma darbu un jaunākajām aktualitātēm, ir brīvi pieejama jebkuram lapas apmeklētājam.

Pēdējo trīs gadu laikā namu apsaimniekotājs aktivizējis parādu piedziņas procesus. Dzīvē ir realizēta parādnieku izlikšana no dzīvokļiem, kā arī uzsāktas tiesvedības. Aktīvais parādu piedziņas process devis labus rezultātus - cilvēki nāk un interesējas par iespējām pakāpeniski nomaksāt gadiem uzkrātos parādus. Vaicāta, vai parādnieku vārdi ir pieejami kopīpašniekiem, jo bieži vien kādas idejas realizācijai šķērslis ir viena vai divu dzīvokļu īpašnieku uzkrātais parāds, Ilze ir noraidoša: «Datu aizsardzības likums mums liedz publiskot šādas ziņas. Mēs varam runāt tikai par summu, nenosaucot parādnieku vārdā.»

Ziema ir gatavošanās laiks jaunajai sezonai, kad atsāksies ēku renovācijas un citu projektu realizācija.



Komentāri [17]
#
Inta 28.februāris 2017 11:01 atbildēt
Ka nav kauna apšaubīt super specialistu naudas izpumpēsanas shēmu no darba tautas kabatas uz kredītfirmu pelņas kontiem.Jums taču piedāva iespēju dzīvot skaitā butaforijā-ēkā tas nekas, ka iekšā viss sapuvis no ārpuses taču skaisti,par siltumu taču arī būs jāmaksa mazāk,tas nekas ka kredīts uz 25 gadiem,mazbērni pabeigs maksat un dzīvos tālāk,un maksās atkal par kaut ko kredītā.ka tik varai ir labi, bet tautu jau var nomainīt kaut pret muslimiem vai ķīniešiem
 
#
Anna 23.janvāris 2017 20:00 atbildēt
Man visā šajā pasākumā patīk , ka no abām pusēm siltina lodžijas malas un aiztaisa lietus ūdeņu iztekas un ka iestiklo lodžijas bojājot nama sienas urbjot caurumus . Uzrodas pat tādi malači, kas palielina dzīvokļus uz iestikloto lodžiju rēķina izgāžot vienkārši istabas sienu, tikai aizmirst Siltumam paziņot, lai aprēķina par apkuri vairāk...
 
#
Pensionāre 15.janvāris 2017 18:16 atbildēt
Es domāju,kam auksti var siltināt dzīvokļus no iekšpuses.Biju uz semināru par mājas siltināšanu,neko iepriecinošu tās mājas vecākā nevarēja pastāstīt'Divus gadus jākurina māja ne pa jokam,mājai jaizsilst,jāvēdina dienu un nakti.Cits vēdina cits nē,aizbrauc uz mēnesi peļņā uz citu valsti ,atbrauc,dzīvoklis melns,kas vainīgs? Pārdod nevar ...nepērk...
 
#
Celtniece no padomijas laika 15.janvāris 2017 18:04 atbildēt
Paneļu mājas siltināt ir bezjēdzīgi.Rodas siltumnīcas efekts dzīvokļos,Nopelē māja no ārpuses un iekšpuses.Protams mājas vecas aplīmēs ārpusi un nebūs redzamas plaisas,kad jājauc māja nost,bet jūs paši gribējāt skaistu ārpusi....Ir jābūvē jaunas ,ne jau jāsiltina sarūsējušā armatūra ,kas ir paneļos.Pelējuma sēne ir indīga,cilvēkam rodas astma un pat vēži .....
 
#
Kas jāzina 14.janvāris 2017 19:11 atbildēt
1.Siltums no mitekļa noplūst cauri grīdai, griestiem un sienām. Taču nezin kādēļ cilvēki siltina tikai sienas. 2. Cenas dēļ bieži vates vietā izvēlas putuplastu. Taču tam ir ļoti slikta tvaika caurlaidība. To var izmantot tikai uz nesošā materiāla ar vēl sliktāku tvaika caurlaidību- dzelzsbetona un pilnajiem ķieģeļiem. Citādi sekos svīšana, pelēšana un pūšana. Ziemas vēdināšanas sprauga logos nav izeja, kālab tad vispār siltināt, ja logi vaļā? 3. Vieglbetona un koka sienām der tikai akmens vate.
 
Skatīt visus 17 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers