Par savu piena un sūkalu pārstrādes rūpnīcu Baltic Dairy Board (BDB), kas nesen saņēmusi skaistu balvu, stāsta rūpnīcas īpašnieks Kaspars Kazāks.
- Vēl neesat pat pilnu gadu nostrādājuši kā piena pārstrādātājs, bet jau esat saņēmuši specbalvu Bauskas novada uzņēmējs?
- Jā, laikam jau Bauskas iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem būtu grūti nepamanīt mūsu uzņēmumu, kā arī to, kā ir izmainījusies iepriekš degradētā un aizaugusī teritorija!
- Kāds ir bijis šis pirmais gads uzņēmumam -raugoties no biznesa viedokļa?
- Tas būtu ļoti garš stāsts! Bet īsumā - protams, tas bija ļoti saspringts gads, un atļauties atslābināties nevarējām ne mirkli. Šogad esam pārspējuši paši savus uzstādītos mērķus un finanšu rādītājus, kas patīkami pārsteidz arī mūsu banku un investorus.
- Kas ir vai bija tie faktori, kuri ļāva uzņēmumam sasniegt labākus rezultātus, nekā tika plānots?
- Mūsu galvenie «burvju vārdi», par kuriem domājam katru dienu, - tie ir ražošanas efektivitāte un pievienotā vērtība ražotajiem produktiem! Ar vārdu «efektivitāte» jāsaprot - pēc iespējas mazākas izmaksas uz katru pārstrādāto piena tonnu. Un tā jau būs puse no «veiksmes stāsta»! Lai noslogotu rūpnīcu uz pilnu jaudu, atkal vajadzīgi divi faktori - iegādāties pietiekamu daudzumu piena tonnu un spēt pārdot visu saražoto produkciju. Te mēs nonākam pie otra «burvju vārda» - pievienotā vērtība! Nevis vienkārši spēt pārdot visu saražoto, bet pārdot to pēc iespējas ar lielāku pievienoto vērtību.
- Izklausās diezgan vienkārši! Tātad jūs strādājat uz pilnu jaudu un visu saražoto produkciju pārdodat ar augstu pievienoto vērtību?
- Jā, izklausās vienkārši! Bet, Lai šo veiksmes formulu izpildītu, ir ļoti smagi jāstrādā. Runājot par mūsu uzņēmumu - rūpnīcas jaudas ir pietiekamas, šobrīd 400 tonnu piena diennaktī, nākotnē līdz pat 1000 t/24h. Mūsu produkti ir nišas, bet tajā pašā laikā nišas industriālie produkti, mēs jau šobrīd spētu pārdot arī visas 1000 tonnas piena dienā (produktu veidā), bet līdz tam ir jāizaug pakāpeniski - «pārāk strauji augošam bērnam var sanākt problēmas ar kaulu stiprumu». Es jau iepriekš esmu teicis intervijās - ka es gribētu, lai nevis saražošana un produkcijas pārdošana lielos apjomos ir mūsu grūtākais uzdevums, bet gan izejvielas (piena) iepirkšana vajadzīgajos apjomos. Un nu tas ir noticis, mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir palielināt iepirktā piena apjomus! Kāpēc? Atcerieties «burvju vārdiņu» - efektivitāte! Katra papildus pārstrādātā piena tonna samazina kopējās pārstrādes izmaksas, rēķinot uz tonnu piena!
- Cik tad Baltic Dairy Board pārstrādā pienu šobrīd, un vai tad Latvijā ir grūti nopirkt vajadzīgo piena daudzumu?
- Šogad vidēji dienā iepērkam un pārstrādājam mazliet zem 200 tonnām dienā. Tā šobrīd ir tikai 45-50% rūpnīcas noslodze, tādēļ galvenais uzdevums ir ātri nonākt tuvu pie 400 tonnām dienā.
Piena ražotāji ļoti izvērtē, kam pārdot saražoto pienu, un ne vienmēr lielāka cena ir pats galvenais faktors. Par laimi, audzēt mūsu piena piegādātāju loku palīdz gan mūsu reputācija, gan lielāka piena cena. Lai arī uz kuru Latvijas galu mēs brauktu pie ražotājiem, mēs saņemam daudz uzslavu par uzdrīkstēšanos, par izdomu, par drosmi. Daudzi piena ražotāji pievienojas mums, bet tiem, kuri nepievienojas, vismaz paaugstinās piena cena no esošajiem piena pircējiem. Šobrīd mēs esam piena cenu līderi Latvijā. Mēs radām galvassāpēs līdzšinējiem lielajiem piena pircējiem, un viņi izmanto visādas metodes, lai cīnītos pret mums, tajā skaitā nomelnojošus faktus, lai nobaidītu piena ražotājus pievienoties mums.
- Cik zinu, Latvijā ir daudz kooperatīvu vai uzpircēju, kuri savāc un pārdod pienu pārstrādātājiem lielākos apjomos. Vai no viņiem nav iespējas iepirkt trūkstošos piena daudzumus?
- Ziniet, es, būvējot šo rūpnīcu un uzsākot ražošanu, arī tā biju iedomājies - strādāsim ilgi un laimīgi ar kādiem pieciem sešiem kooperatīviem vai SIA un nebūs lielu problēmu ar piena apjomiem! Un tad visai drīz atklājās realitāte.
Pirmkārt: pārsvarā kooperatīviem Latvijā nemaz neinteresē ilgtermiņa stabila sadarbība! Viņiem neinteresē, ka pārstrādātājam vissvarīgākais ir pastāvīgs piena apjoms katru dienu, katru mēnesi. Viņi domā, ka, katru mēnesi skrienot pie cita piena pircēja, dabūs lielāko cenu, bet nepadomā, ka, sadarbojoties ilgtermiņā, pārstrādātājs būtu gatavs maksāt augstāku cenu tieši dēļ tā, ka tu esi ilgtermiņa piegādātājs. Kāpēc igauņu kooperatīvi saņem vairāk? Tieši tāpēc!
Otrkārt: ir daudzi «kooperatīvi» Latvijā, kuriem roka neceļas maksāt visaugstāko iespējamo cenu par pienu - zinot, ka līdz pašam zemniekam tā nemaz nenonāk.
Es nesaku, ka esmu pret kooperatīviem, tikai saku, ka ir ļoti grūti ar viņiem sadarboties ilgtermiņā. Mūsu mērķis ir lielāko daļu no mums vajadzīgā piena iegādāties pa tiešo no ražotājiem, maksājot ļoti konkurētspējīgu cenu, pretī prasot tikai pastāvīgumu. Abas puses būs ieguvēji.
- Kādēļ jūs izlēmāt darboties šajā nozarē, un kas sagaida Latvijas piena nozari nākotnē?
- Latvijai jau sen vajadzēja šādu uzņēmumu, kurš Latvijas pienu produktu veidā var aizvest arī pāri okeāniem un pārdot to par pasaules cenu, nevis mazos daudzumos, skaisti iepakojot, tirgot tepat Latvijas mazajā tirgū, tādējādi graujot vietējo piena nozari. Aptuveni runājot - Latvija saražo 0,15% no pasaules piena apjoma! Ražojot pienu Latvijā kaut divas trīs reizes vairāk - tas vispār neietekmēs ne Eiropas, ne pasaules piena apjomus. Šajā gadījumā mums ir jāizmanto Latvijas «mazuma» priekšrocība un jāražo piens daudz, daudz vairāk! Cilvēku skaits pasaulē tik strauji aug, ka jau pēc desmit, piecpadsmit gadiem piena ražošana būs «zelta» nozare! Tāpēc aicinu jauniešus laukos nešaubīties veidot jaunas saimniecības, pievienoties vai pārņemt vecāku iesākto. Bet, lai piena ražošanas apjomiem Latvijā būtu iespēja palielināties, blakus ir jābūt lielam, efektīvam, eksportspējīgam un inovatīvam pārstrādātājam/-jiem - un te nu mēs esam!
