Laiks, kad rudens raža ir novākta un kad vairāk laika var veltīt dvēseles priekam, Lizumā ir kā radīts takas mīšanai uz rakstnieka Apsīšu Jēkaba dzimtajām Kalaņģu mājām, kas pagastā savā ziņā aizstāj Lizuma centrā trūkstošo baznīcu. Seniori no tuvējām mājām ir visaktīvākie muzeja pasākumu atbalstītāji, organizēto sakopšanas talku dalībnieki. Viņu saliedētāja ir muzeja atslēgu glabātāja Aiva Kraukle – skolotāja, kuras 63 mūža gadi ir cieši savijušies ar Lizuma kultūrvēsturi un lizumniešiem.
«Es nezinu, kāpēc, bet mūs velk uz šejieni, bet velk! Mēs te satiekamies,» saka Lizuma seniore Dzirkstīte Baltiņa. Kā acuraugu pēc 2013. gada februārī pārciestā ugunsgrēka Kalaņģus uzmana kaimiņmājā dzīvojošā Anda Sebre. Viņa saka - lieku reizi uzmest acis muzejam nekad neesot lieki. Lizumniešu dzīves ir ritējušas kopsolī ar Kalaņģiem. Šoruden 25. septembrī apritēja 40 gadi, kopš ēka ieguvusi savu piemiņas plāksni. Tas ir muzeja tapšanas sākums. «Latviešu mājas ir tās, kas glabā cerību, ticību, dvēseles mieru un idejas. Ir liels gods un cieņa par katru latviešu māju, kura ir saglabāta un nav atdota aizgājībai,» saka A. Kraukle.
Kādreizējā Lizuma kolhoza Spars priekšsēdētāja Dzidra Ozola, kura tagad pievienojusies pagasta senioru pulkam, saka, ka Kalaņģu kā kultūrvēsturiskas vietas izcelšana un saglabāšana sākās jau padomju gadu norietā - septiņdesmito gadu beigās. Viņa šo laiku dēvē par kultūras atmodu. Pagastā ieradies dzejnieks Imants Ziedonis ar savu komandu, lai no apauguma atbrīvotu Apsīšu Jēkaba akmeni. D. Ozolai palicis atmiņā, ka I. Ziedonis arī viesojies pie lizumnieša Viļa Zvaigznītes, kurš ierosinājis parūpēties par Apsīšu Jēkaba dzimtajām mājām Kalaņģiem. Šajā ēkā tobrīd bija iedzīvotāji. Kolhozs nāca pretim un piedāvāja citu dzīvojamo platību. Sākotnēji tikai daļā Kalaņģu istabu ar atsevišķu ieeju bijusi iekārtota ekspozīcija slavenā rakstnieka piemiņai, bet otrpus ēkā joprojām mitinājās vietējie iedzīvotāji. Toreiz licies, ka tā vajag, jo būs kas pieskata māju. Kurš gan varēja iedomāties, ka pēc gadiem, iespējams, tieši šā iemesla dēļ, visticamāk, netīšām, bez ļauna nolūka Kalaņģos izcēlās ugunsgrēks. Toreiz ar kolhoza Spars atbalstu Lizumā kļuva par vienu vietu vairāk, par kuru pašiem papriecāties un arī ciemiņiem parādīt. Turklāt Kalaņģu tuvumā atradās brāļu Zvaigznīšu māja, kuri bija vietējās inteliģences pārstāvji ar plašu bibliotēku un interesantiem stāstiem, kas aizrāva klausītājus. Diemžēl Zvaigznīši jau mij takas viņā saulē, bet šo viedo vīru labā aura un cieņa pret nacionālo kultūras mantojumu Lizumā nezūd. D. Ozola priecājas, ka Kalaņģi ir un pastāv, atdzimstot no ugunsgrēka gruvešiem, par ko ir parūpējies Apsīšu Jēkaba mazmazdēls, atgūstot savas dzimtas īpašumu. Malā nav stāvējusi arī Lizuma pagasta pārvalde. Iespējams, Kalaņģu šodien varbūt nemaz vairs nebūtu, ja kolhoza laikos neatrastos cilvēki, kuri iestājas par šā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
«Tas bija gudri darīts,» par kolhoza laika un D. Ozolas personisko ieguldījumu Kalaņģu saglabāšanā saka Apsīšu Jēkaba mazmazdēls Andrejs Birums. Pēc viņa domām, ir ļoti svarīgi novērtēt un atcerēties D. Ozolas lomu Lizuma kultūrvēstures apzināšanā un saglabāšanā. Par savu ieguldījumu Kalaņģu muzeja saglabāšanā viņš bilst - tā bijusi mammas Margrietas karstā vēlēšanās. Sākumā pašam licies, vai tas maz vajadzīgs. Tomēr mammas gribai dēls paklausījis un tagad priecājas, ka viņa vēl paspēja redzēt muzeja atdzimšanu. A. Birums sācis ar Kalaņģu jumta seguma atjaunošanu. Viņš gan nav varējis iedomāties, ka tas būs jādara vēl pa otram lāgam - jau pēc ugunsgrēka. Ar to, kā Kalaņģu ēka ir atjaunota, apsaimniekota, izmantota, īpašnieks ir apmierināts, bet piekodina - tur neesot nekādas patētikas. Viņaprāt, viss ir atkarīgs tikai no cilvēkiem, no viņu idejām, labās gribas un darba. A. Birums ar patiesu cieņu un mīlestību novērtē to, ka Kalaņģi ir dārgums lizumniešu vecajai paaudzei, jo tas nozīmē - viņi šo attieksmi nodos tālāk saviem bērniem un mazbērniem.
***
Uzziņai
Kalaņģi ir reālistisko stāstu meistara Apsīšu Jēkaba (1858.08.12.-1929.10.06.) dzimtās mājas, kurām ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture. Uzsākot pieauguša cilvēka gaitas un pametot savas bērnības mājas, rakstnieks vecākus Kalaņģos regulāri apmeklēja svētkos un vasaras brīvlaikā. Tieši te viņš, iespējams, ir smēlies iedvesmu tādam savam pazīstamam stāstam kā Bagātie radi. 2014. gada 25. septembrī ar Gulbenes novada domes akceptu Kalaņģus rakstnieka mazmazdēls Andrejs Birums iznomāja Lizuma pagasta pārvaldei, kura kļuva atbildīga par muzeja atrašanos kultūrvēsturiskajā ēkā. Kalaņģu privātīpašums sastāv no zemesgabala 0,88 hektāru platībā, dzīvojamās mājas un trīs saimniecības ēkām.
