Baltijas jūras atkāpšanās, kas Kolkas ragā pagājušajās brīvdienās izraisīja milzīgu tūristu pieplūdumu, bet sociālajos tīklos – pievēršanos foto marīnismam, ļauj cerēt uz vēl kādu būtisku ieguvumu. Ar sāļo Ziemeļjūras ūdeni Baltijas jūrā atkal varētu atgriezties menca, un tas ir svarīgi zvejniekiem.
Tas bija 2014. gads, kad menca no Baltijas jūras praktiski pazuda, un līdz pat šim laikam, ja arī zvejas tīklos kāda iekuļas, tā ir vecumam neatbilstoši sīka. Tāda, ko pat nav atļauts paturēt. Līdz Krievijas sankcijām mencas iztrūkumu varēja kompensēt ar brētliņu, taču tagad to var nodot vienīgi pārstrādei zivju miltos. Austrumos tirgus slēgts, rietumos šprotes nesaprot, paši neko daudz neapēdam. Atliek vien cerēt, ka nozari no nīkuļošanas glābs mencas atkopšanās.
Sāls vai parazīti?
Zinātniekiem šīs zivs pētīšana gan lāgā nepadodas, un versijas par sugas nīkuļošanas iemesliem ir vairākas. Piesārņojums, barības trūkums, parazīti. Taču pilnīgi noteikti pie mencai raksturīgās un labvēlīgās vides piederas sāļš ūdens. Šobrīd Baltijas jūra kļūst jo dienas, jo saldāka. Austrumu vējš jūras ūdeni dzen Ziemeļjūrā, bet upes turpina pludināt savus saldos ūdeņus jūrā. Mencai tāds pagalam negaršo.
Vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs skaidro, ka menca pēc būtības ir okeāna zivs. Tā dzīvo ūdeņos, kur sāls saturs ir ap 35 promilēm. Tātad Baltijas jūra ar savām 8 līdz 10 promilēm ir sugai neraksturīga vide. 70. gadu beigās un 80. sākumā ieplūdumi no sāļās Ziemeļjūras bijuši daudz biežāki. Ūdens attīrījās, un populācija jutās krietni labāk - vairojās un auga. Tāpēc arī tagad ir pamats domāt, ka sāls sugai palīdzēs. Principā arī viena spēcīga paaudze var būtiski uzlabot krājuma stāvokli. Tomēr pastāv arī cits faktors, kas apgrūtina mencas dzīvi, proti, parazīti. Iespējams, inficēšanās pieaugums saistīts ar roņu skaita pieaugumu Baltijas jūrā. Abām sugām ir vieni un tie paši parazīti, kas dažādos dzīves ciklos migrē. Līdz ar to mencas krājuma labklājība atkarīga no tā, kurš faktors izrādīsies būtiskāks - sāls vai parazīti.
Zvejas bizness nīkuļo
Arī 1985. gadā menca Baltijas jūrā pazuda. Gada laikā daudzie zvejas kolhozi pa visiem spēja sagrabināt vien trīs tūkstošus tonnu. Tagad situācija, iespējams, ir vēl sliktāka.
Jūras līmenis vakar bija nokrities par 36 centimetriem, Kolkā ūdens no krasta atkāpies teju puskilometru tālu, atsedzot zemūdens pasauli. Bet kur palikušas mencas? «Sakarā ar to, ka ūdens aizgājis, tā vispār pazudusi. Un kur palikusi - velns viņu zina,» kreņķējas zvejnieku kompānijas Grifs saimnieks Juris Pētersons. «Kaut kur slēpjas.» Viņš cer, ka jūra atgriezīsies ar sāļākiem ūdeņiem, kas labpatiks mencai. Zivs aug salīdzinoši ātri. Tomēr jebkurā gadījumā runa ir par gadiem - no ikra līdz lielais zivij paiet trīs gadi. Biznesam pa to laiku neiet viegli. Brētliņai un reņģei tirgus nav, mencas vienkārši nav. Algas tagad ir pieticīgas, tāpēc labie darbinieki aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Paliek salīdzinoši švaki kadri, bet ar visādiem dzērājiem un bomžiem jūrā neesot aršana. Tā nu nozare mokās tālāk.
Tuvojas rietenis
Jūrā pašlaik briest pārmaiņas. Trīs nedēļu garumā mūsu reģionā ir pūtis austrumu vējš. Ūdeni no līča tas caur Irbes šaurumu dzen Baltijas jūrā, bet tālāk caur Dāņu šaurumiem Ziemeļjūrā. Tīrā mehānika. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes liecina, ka šodien vēja virziens sāks mainīties. Vispirms nāks ziemeļu vējš, tad ziemeļrietenis. Hidroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa stāsta, ka ūdens atgriezīsies, iegriežoties rietumu vējam, taču ne uzreiz. Nepieciešams ciklons - pastāvīgi stipri vēji un vismaz divas trīs vētras. Tad arī Baltijas jūrā lielākā daudzumā ienāks tīri un sāļi ūdeņi. Bet pašlaik ūdens līmenis ir nokrities 64 centimetrus zem atskaites līmeņa. Šī esot salīdzinoši reta parādība. Tomēr nav arī rekords. Vēl zemāk jūra bija nokritusies 1937. gadā - veselu metru zem vidējā jūras virsmas augstuma. Taču paradoksālā kārtā tas arī bija gads, kad mencu nozveja ar tā laika zvejas rīkiem izdevās rekordliela - 163,4% pieaugums pret ilggadējo vidējo nozveju. Kopumā nozvejots tika 3 329 771 kilograms mencas. Žurnāls Zvejniecības Mēnešraksts toreiz vēstīja par «Latvijas jūras zvejniecības bagātīgiem sasniegumiem».
