Tā kā šā gada nogalē var sākt pieteikties ilgi gaidītajam Eiropas Savienības fondu atbalstam daudzdzīvokļu māju siltināšanā, ir vairāki jautājumi, kuriem ieteiktu pievērst iedzīvotāju un apsaimniekotāju uzmanību. Šoreiz pieskaršos dažiem no tiem.
Pirms projekta izstrādes ieteiktu veikt nelielu izpēti, kuri siltināšanas risinājumi, materiāli un mezglu risinājumi kalpo ilgāk, jo būtiski ir uzreiz vismaz aptuveni saprast, kad būs jāsāk pirmie remonti pēc renovācijas un cik tie izmaksās. Ir jārēķina, pēc cik ilga laika būs jāatjauno fasādes un cokola krāsojums, durvis vai logi, kurus bieži vien izvēlas lētākās cenas dēļ. Renovācijas projektu izmaksas vēlams rēķināt uz ēkas dzīves ciklu, nevis uz renovācijas brīdi. Tas ir ļoti būtiski, izvēloties siltinājumu risinājumus, mezglus un materiālus.
Renovācijas procesa ietilpīgākā daļa ir fasāžu siltināšana, tāpēc ir būtiski izvēlēties sev atbilstošāko fasāžu siltināšanas metodi. Daudzdzīvokļu ēku fasāžu siltināšanas risinājumus var iedalīt divās grupās - ēku siltināšana, izmantojot apmetamās fasādes risinājumus, vai ēku siltināšana, izmantojot ventilējamās fasādes risinājumu. Esošo daudzdzīvokļu ēku sienas parasti sastāda lielāko norobežojošo konstrukciju daļu. Lielākoties Latvijā tiek izmantots apmetamās fasādes risinājums, jo šis risinājums ir relatīvi lētāks, kā arī vēsturiski biežāk izmantots. Tomēr ieteiktu izskatīt arī ventilējamās fasādes risinājumu, kaut gan sākotnējās izmaksas ir par 20-30% lielākās, tomēr tas kalpo ilgāk, protams, ja tiek kvalitatīvi uzstādīts.
Kas attiecas uz materiālu izvēli, būtiski ir izskatīt vairākus risinājumus. Piemēram, priekšstats, ka ar putupolistirolu siltināt ēkas ir uz pusi lētāk, neatbilst patiesībai. Izmaksu analīze parāda, ka kopējās siltināšanas izmaksas atšķiras aptuveni par 20-35%, jo lielākā daļa izmaksu sastāv no darba un pārējo siltināšanas sistēmas elementu izmaksām, kuras ir praktiski līdzvērtīgas, vienalga, vai siltina ar akmens vati vai putupolistirolu, tomēr akmensvatei ir būtiski labāka tvaika caurlaidība, kas uzlabo ēkas mikroklimatu. Nenoliedzami katram materiālam ir savi plusi un mīnusi - EPS materiālu problemātika ir saistīta ar ūdens tvaiku difūziju un ugunsdrošību, bet minerālvates siltumizolācijas materiāliem mitrumu radītās problēmas galvenokārt ir saistītas ar materiāla samitrināšanos un siltumvadītspējas palielināšanos.
Visbeidzot ar projektētāju ir jāvienojas, lai tiek uzskatāmi attēloti visi siltināšanas risinājumu mezgli. Turklāt noteikti ir jābūt arī detalizētiem un pārbaudāmiem materiālu un darba apjomiem.
Kristaps Turauskis, SIA Eņģeļu pilsēta valdes loceklis, Mg. ing., Mg. oec., tālr. 29443257
