Daudzviet Latvijā ir iespējas baudīt rudens krāsas, izlokot kājas dabas takās. Arī Veselavas pusē, netālu no Bērzkroga, tāda ir Brīvnieku dabas taka, ko veidojis Andris Actiņš. Tās pluss – to pilnīgi par velti var izstaigāt gan jauni, gan vecāki ļaudis, gan ar bērnu ratiņiem, gan tie, kas pārvietojas ar velosipēdu vai ratiņkrēslā.
Desmits pašu raktu dīķu
«Varu teikt, ka te ir aprakta visa mana lauksaimniecības nauda un arī daļa projektos iegūto līdzekļu. Daudz darīts ar paša rokām, daudz palīdzējusi biedrība Ieva - piesaistīt finansējumu,» skaidro Brīvnieku dabas takas saimnieks Andris Actiņš, stāvēdams ceļa galā un lūkodamies, kā rudenīgā saule atviz dīķa ūdenī.
«Te savulaik nebija nevienas ūdenskrātuves (starp citu, Veselavas pagastā ir tikai mākslīgi izveidotās - kopskaitā ap 40), un tad mans onkulis, kad kolhoza pirmsākumos kļuva par zivkopi, nolēma arī te tās izveidot. Nekādas tehnikas jau nebija - tikai lāpstas un ķerra. Tā bija tik milzīga, ka brīnos, kā es tolaik, desmitgadīgs puišelis būdams, vispār spēju pakustināt. Tikai spīts neļāva ierādīt večiem, ka es kaut ko nevaru, tāpēc stūmu atspēries,» pasmaida A. Actiņš. Rokot dīķus, tika domāts ne tikai par izdevīgumu, bet arī skaistumu, tāpēc pie katra iestādīts pa ābelei, un to augļus droši var baudīt tie, kas iet tām garām.
Turpinātājs būs
Taču stāsts, kas noved līdz takai, ir krietni pagarš. Kad pirms 26 gadiem Andris pārcēlies no Rīgas, kur strādājis par Politehniskā institūta mācībspēku, uz šejieni - vecātēva mājām, visi dīķi bijuši sausi, saimniecība nolaista, apkārtne aizaugusi. Ķēries klāt, lai visus atjaunotu. Darbs dzinis darbu, tomēr palēnām radusies iecere izveidot kādu vietu, kas ir sirdij, ne tikai iztikai domāta. Turklāt lai ne tikai pašam, radiem un draugiem prieks, bet arī visiem citiem, kas te atbrauc - par baltu velti. Mazliet trīsējusi sirds, vai šim darbam (arī zemnieku saimniecībai) būs turpinājums, bet nu esot prieks, ka jaunākais dēls izteicis vēlmi palēnām «šīs lietas pārņemt», priecājas Brīvnieku saimnieks. Tātad taka arī turpmāk tiks kopta un būs ļaudīm pieejama.
Tā maz pamazām soli pa solim radās dabas taka, kuru jo īpašu padara gan dabas, gan cilvēku darināti rotājumi - koka skulptūras, latviskās zīmes, akmeņu piramīdas un daudz kas cits, kur acīm un dvēselei veldzēties. «Centos rīkoties tā, lai izceltu šīs vietas dabisko skaistumu, un ceru, ka tas te ir izdevies, jo sākotnēji, kad te skatam pavērās īsts čūslājs, tikai ar grūtībām varēja ieraudzīt tās dvēseli,» piebilst takas saimnieks.
Pūce un senvārdi
Bez laba padoma, protams, neizticis. To devis labs paziņa mākslinieks Valdis Celms. Viņš ieteicis te ierīkot vairāk nekā 30 latvju zīmes (dabā tapušas 18) un arī 26 koka pūces (ir arī citu putnu tēli), kuras izgatavojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi. Šā putna dažādus veidolus A. Actiņš savācis, braukādams pa visu pasauli, un šos prototipus tad iedevis jaunajiem amatniekiem, kas tos izgriezuši kokā, stāsta šīs vietas saimnieks. Starp citu, pūce esot arī Brīvnieku mājas karogā iemūžināta, jo tieši pūčulēns bijis viens no pirmajiem, ka še sagaidījis jaunos īpašniekus. Sēdējis bēniņu logā, gaidīdams māti. Vēl pāris gadu pūce te laidusi pasaulē jauno paaudzi, tad nu uztvēris to kā šīs vietas simbolu, kam pienākas īpaša vieta.
Folkloriste Janīna Kursīte mudinājusi izmantot takas rotāšanai senvārdus. Bez skaidrojuma - lai ir interesanti pašiem izpētīt rakstos, kas tie tādi ir. Tāpat, veidojot vidi, arī Alūksnes puses ainavu arhitektes padoms ņemts vērā. Viņas veikums A. Actiņam iekritis acīs diriģenta Edgara Račevska rīkotajās Jāzepa Vītola Mūzikas dienās Gaujienā, kurās pats arī regulāri piedalījies.
Spēka vieta
Daudzas idejas atnākušas arī pašam. Un, lai gan pats sevi par zintnieku neuzskatot, ik pa laikam zemapziņa diezgan labi pasakot priekšā, kur ko veidot, - vajag tikai ieklausīties. To, ka īstā vieta izraudzīta gan akmeņu piramīdai, gan latvju zīmēm, apliecinājuši arī daudzi zintnieki un teikuši, ka šai apkārtnei ir spēcīga enerģētika. Kā šā spēka apliecinājums ir arī Voldemāra Koltova veidotais un uzkalniņā izvietotais Zemnieku spēka akmens, kurā iekalti vārdi «Latvju zemē esam stipri!». Tas atgādina par Veselavas zemnieku garu un spēku, brīvības mīlestību. 1997. gadā Bērzkrogā notika zemnieku protesta akcija, ko vēl atceras daudzi Latvijā. Bet 1841. gadā Veselavas zemnieki protestēja pret muižnieku patvaļu. Pēc tam barona rīkotajās nežēlīgajās represijās starp 113 sodītajiem bijis arī A. Actiņa sencis. Netālu risinājušās Cēsu kaujas. Tā ka vēsture te ieminusi dziļas pēdas, domīgi bilst Brīvnieku saimnieks.
«Katrs jau te ieraudzīs un izjutīs ko citu, bet vērīgiem ļaudīm varbūt izdosies milzīgā bērzu māzera vienā pusē samanīt Rūdolfa Blaumaņa, bet otrā - kādas sievietes sejas veidolu (tā gan ar gadiem vairs nav tik labi samanāma). Bet svētvietas kalna galā, kur ir lielais akmens, paceļot acis uz augšu un salāgojot pareizo rakursu, koku vainagā var atklāt Latvijas kontūras,» teic Priekuļu novada lauku attīstības konsultante, viena no šīs vietas labajiem gariem Dace Kalniņa, kura palīdzēja arī Neatkarīgajai atklāt minētās vietas skaistumu.
