Ir pagājis tieši gads, kopš par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Andris Apinītis. Tagad priekšsēdētājs dalās pārdomās, kāda ir pašreizējā situācija un kādi mērķi sasniedzami Gulbenes novadam.
- Jūs pirms šī amata ieņemšanas strādājāt par SEB bankas Gulbenes filiāles vadītāju. Vai bija pietiekami daudz zināšanu un pieredzes pašvaldības darbā, lai uzņemtos novada domes priekšsēdētāja pienākumus?
- Iepriekšējā darba pieredze un darbs deputātu korpusa sastāvā ir devis ieskatu politiskajā virtuvē, bet jāatzīst, ka darbs pašvaldībā ir specifisks un prasa citas zināšanas. Sākotnēji nebija pat plānots ilgstoši strādāt šajā amatā - vairāk tā bija toreizējā novada priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova un mana vienošanās, aizvietot viņu slimošanas laikā. Diemžēl dzīve ieviesa korekcijas un visu cienītais Stepanova kungs aizgāja viņā saulē. Tas bija liels šoks un pārdzīvojumiem pilns laiks. Man nācās turpināt iesākto, un nu jau ir pagājis gads kopš brīža, kad tiku apstiprināts šajā amatā.
- Vai esat Nikolaja Stepanova darba turpinātājs?
- Es cenšos. Iepriekšējo priekšsēdētāju pazinu daudzus gadus, un man bija pilnīgi skaidras viņa vīzijas, pieeja darbam un domas, kā attīstīt Gulbenes novadu. Protams, katrs cilvēks ir savādāks, bet man šķiet, ka es saglabāju viņa darba stilu, - problēmas jārisina mierīgi, nevis cērtot zobenus pa labi un kreisi. Vispirms ir kārtīgi jāizfunktierē un tad, ja vajag, jācērt. Man pašam grūti vērtēt savu darbu - no malas jau labāk redzams. Cilvēki novērtēs.
Man ir pilnīgi skaidrs, ka Gulbenei svarīgās idejas ir jāaizstāv gan valdībā, gan ministrijās, - tas ir viens no maniem uzdevumiem. Vienlaikus esmu pārliecinājies, ka viss ir padarāms, ja blakus ir spēcīga komanda.
- Kā jūs kopumā vērtējat situāciju Gulbenē no sociāli ekonomiskā skatpunkta?
- Subjektīvi spriežot, ir sajūta, ka norit pakāpeniska augšupeja. Viens no indikatoriem, kas par to liecina, ir dzelzceļa attīstība. To aktīvi izmanto granulu ražošanas uzņēmums, kas produkciju pa dzelzceļu nogādā eksporta ostās. Savu filiāli šeit atvēra arī Baltic Agro, kas nodrošina apkārtnes zemniekiem ērtus graudu iepirkšanas pakalpojumus, kā arī piedāvā sēklas, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Arī šī kompānija izmanto dzelzceļa pakalpojumus. Priecājamies, ka a/s Latvijas dzelzceļš vadība ir atsaucīga un sapratusi, ka vietējie pārvadājumi var būt nozīmīga darbības nozare. Gulbenē ir atgriezušies arī Dobeles dzirnavnieks un Vidzemes korporatīvā sabiedrība. Tas liecina, ka Gulbene atkal pierāda sevi kā ģeogrāfiski izdevīgu vietu ar piemērotu infrastruktūru biznesam. Pa dzelzceļu caur Gulbeni pārvadā arī zāģbaļķus no Baltkrievijas, - daļa tiek apstrādāti šeit, daļa tālāk eksportēti uz citām valstīm.
Tomēr jāatzīst, ka ne viss ir ideāli, - savu darbību šogad negaidīti beidza šūšanas firma, kas bez darba atstāja 170 cilvēkus, galvenokārt sievietes. Pamazām situācija vēršas uz labo pusi, jo četrdesmit šuvējas darbā ir pieņēmusi cita šūšanas kompānija.
Mēs ceram, ka Gulbenē ienāks vēl kāds šīs nozares uzņēmums, jo šeit ir profesionāls un pieredzējis darbaspēks. Pašvaldība ir uzņēmusies tādu kā starpnieces lomu, jo kurš gan cits par mūsu cilvēkiem parūpēsies.
- Kādas ir būtiskākās idejas, ko vēlaties realizēt Gulbenes novadā?
- Ideju ir milzīgi daudz. Uzsvēršu, ka, ne jau tikai pateicoties man, tās ir radušās, - daudzas labas lietas jau ir virzītas gadiem. Tagad jāsaprot, kā tās virzīt tālāk un nonākt līdz realizācijai.
Viena no idejām, kas bija aktuāla jau vairākus gadus, ir stadiona rekonstrukcija. Sapratām, ka nav jēgas gaidīt skolu attīstībai paredzēto ES fondu naudu, bet jāsāk darīt kaut kas pašiem. Tāpēc Valsts kasē paņēmām bezprocentu aizdevumu un uzsākām stadiona rekonstrukciju. Jāsaka paldies iepriekšējai domes vadībai, kas bija saimniekojusi prātīgi, un pašvaldība nebija pārslogota ar kredītiem. Uzsākot rekonstrukciju ar kredītlīdzekļiem, esam vinnējuši vismaz gadu.
- Kādiem mērķiem plānojat izmantot no ES fondiem paredzētos 2,1 miljonu eiro skolu attīstībai, ja stadionam šo naudu vairs nevajag?
- Atzīmēšu, ka stadionam nebija paredzēti visi šie līdzekļi, bet tikai 700 tūkstoši. Par to, kā izmantosim pieejamo finansējumu, vēl norit diskusijas. Ir vairāki varianti. Kad būs pavisam skaidri zināms, cik un kādiem tieši mērķiem, un ar kādiem noteikumiem nauda būs apgūstama, tad arī pieņemsim galīgos lēmumus. Mēs esam pārliecinājušies, ka solījumiem nevar ticēt un iepriekš skaidri nevar zināt noteikumus, - tie var mainīties vai ik brīdi.
Mums ir jādomā, kā optimizēt skolu tīklu, kādus līdzekļus novirzīt skolotāju algām un tamlīdzīgi. Izglītības sistēmā šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību. Prātīgi viss jāizdomā un tad jārīkojas. Valdība šogad skolotājus nolikusi paradoksālā situācijā - faktiski neviens nezina, cik tad īsti saņems algā. Kad oktobrī saņems par septembri aprēķināto algu, tad tikai uzzinās. Es bažījos, ka daļa skolotāju un bērnudārzu audzinātāju būs vīlušies.
- Jūs pieminējāt skolu tīkla optimizāciju. Kāds tam ir pamatojums?
- Pēdējos gados Gulbenes novadā ik gadu kopējais skolēnu skaits samazinās par 100-120 bērniem. Šogad bija izņēmums. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kritums ir mazāks - skolās mācās par 65 bērniem mazāk nekā 2015./2016. mācību gadā. Pirms gada slēdzām vienu no pilsētas pamatskolām, līdz ar to Gulbenē tagad ir viena ģimnāzija, viena pamatskola un viena vidusskola. Taču novadā vēl ir vairākas skolas ar nelielu skolēnu skaitu - šajā mācību gadā vismazākajā novada skolā Druvienā ir 37 bērni vecumā no 1. līdz 9. klasei. Šo skolu pagaidām saglabājām, jo tai ir cita pievienotā vērtība, - tiek augstu godā turētas latviskās dzīves gudrības un mācītas lietas, ko citur nevar apgūt, piemēram, bērni paši gatavo kokles. Domāsim!
- Viedokļi par mazo lauku skolu likvidēšanu ir atšķirīgi - vieni teic, ka jāstiprina lielās skolas, kas nodrošina augstu vispārējās izglītības kvalitāti un interešu izglītības pieejamību, citi saka - par katru cenu jāsaglabā mazās skolas, lai tās būtu tuvu mājām, lai bērniem būtu individuāla pieeja un tā tālāk. Kurā pusē esat jūs?
- Jautājums ir par to, ko jūs saucat par mazu skolu. Es gribu paskatīties uz šo jautājumu no bērna puses - aizstāvot bērna, nevis skolotāju un vecāku intereses. Šogad novadā slēdzām skolu, kurā pirmajās četrās klasēs kopumā mācījās pieci bērni, bet kopējais skolēnu skaits līdz 9. klasei bija 42. Manuprāt, tas bija pareizs lēmums, jo man ir žēl to bērnu, kuriem nav iespējama kumunikācija ar vienaudžiem, kuri nevar apgūt līderības prasmes, izprast dzīvi kolektīvā un apgūt citas sociālās iemaņas, kas viņiem būs nepieciešamas agrāk vai vēlāk. Kas notiks ar tiem bērniem, kuri līdz šim klasē ir bijuši divi vai trīs, kad viņi nonāks 25 skolēnu kolektīvā? Tas būs milzīgs šoks, jo skolotāja vairs nevarēs katram individuāli izskaidrot mācību vielu, nāksies mācīties pašiem un izdzīvot kolektīvā. Tāpat svarīga ir interešu izglītības pieejamība - mākslas un mūzikas skolas, sporta nodarbības un citi pulciņi, kas veicina bērna vispārējo attīstību. Es domāju, ka daudzi vēlāk saviem vecākiem pārmetīs, ka nav laikus nosūtīti mācīties uz pietiekami lielu un iespējām bagātu skolu. Arī vecāki to paši sapratīs, jo no savas pieredzes zinu, cik sarežģīti bērnam no mazās skoliņas ir iejusties lielā kolektīvā. Mūsu ģimene un meitas to esam piedzīvojuši.
- Gulbenes novadam tūrisms ir būtiska darbības nozare - jums ir vairākas pilis, bānītis, lauku mājas ar interesantu piedāvājumu. Vai arī pašvaldība iesaistās tūrisma industrijas attīstībā?
- Jā, tūrisms ir viena no aktualitātēm, ko pašvaldība attīsta sadarbībā ar Kultūrvēsturiskā mantojuma un tūrisma informācijas centru. Pēc daudziem gadiem pilnā pašvaldības pārziņā atkal ir Stāmerienas pils, kas ir valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Nevar teikt, ka pils ir kritiskā stāvoklī, bet roka tās saglābšanā ir jāpieliek. Tāpēc esam izstrādājuši projektu un iesnieguši to izskatīšanai Kultūras ministrijā ES līdzfinansējuma saņemšanai. Projekts paredz jumta un fasādes remontu, kam provizoriski nepieciešams viens miljons eiro. Esam deklarējuši, ka tas būs publiski pieejams objekts, - netiks pārdots vai arī kā citādi ierobežota tā pieejamība. Pēc remonta varēsim domāt par komersantu piesaisti saimnieciskās darbības veikšanai - restorāna, viesnīcas vai cita veida biznesa struktūru izveidošanai, kas būtu kā papildu vērtību pašai pilij.
Patlaban pilī ir atvērta Gulbenes novada Kultūrvēsturiskā mantojuma un tūrisma informācijas centra filiāle. Mēs skaidri redzam, ka interese par Stāmerienu ir liela, - ik nedēļu informācijas centru apmeklē 300-500 ekskursantu. Cilvēki brauc ne tikai apskatīt pili, bet arī tuvākos tūrisma objektus - atjaunoto pareizticīgo baznīcu, izbraukt ar kuģīti pa ezeru un paviesoties lauku mājās ar ekskluzīviem piedāvājumiem.
Gulbene ir viesmīlīga gan biznesam, gan pilsētas viesiem.
