Par Ventspili, pašvaldību, ostu, politiku un valdības darbu saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).
- Raksturojiet, lūdzu, vai Ventspils joprojām ir tāda pilsēta, kas pēc vairākiem kritērijiem apsteidz vidējo dzīves līmeni citās pilsētās Latvijā? Ir pamats īpašām ambīcijām?
- Jā, varu atbildēt apstiprinoši, un to raksturo vairāki rādītāji. Pirmkārt, Ventspilī ir vidēji lielākā alga, no kuras tiek maksāti nodokļi, līdz ar to var teikt, ka nākotnē šeit arī būs vidēji lielāko pensiju saņēmēji. Ventspilī pensijas ir aptuveni par 140 eiro lielākas nekā vidēji pensiju saņēmējiem Latvijā 2015. gadā. Tās it kā ir vienkāršas lietas, bet jautājums par pensionāru nodrošinājumu ir ļoti svarīgs - tas attiecas uz katru ceturto Latvijas iedzīvotāju un arī uz 23% Ventspils iedzīvotāju.
Lai būtu šāds darba samaksas un sociālā nodrošinājuma līmenis, pilsētas iedzīvotājiem vajadzīgs augsts nodarbinātības līmenis ar salīdzinoši lielām algām. Pilsētas pašvaldībai ir nopietni jādomā, kā panākt augstu nodarbinātību apstākļos, kad vesela virkne Ventspils ostā darbojošos privāto termināļu strādā slikti, pateicoties Latvijas Ģenerālprokuratūras darbībām vai, precīzāk, bezdarbībai, lai cik tas paradoksāli arī liktos. Virknē ostas termināļu ir ne tikai būtiski mazāk kravu, bet arī krasi samazinājies nodarbināto skaits un samazinājusies darba samaksa. Taču gandrīz pirms piecpadsmit gadiem sākām Ventspils industrializācijas politiku, paredzot, ka problēmas ar ostu termināļu darbību būs - mēs gan rēķinājāmies ar Krievijas faktoru, nevis Ģenerālprokuratūras darbībām. Tas ir nodrošinājis, ka ostas termināļu darbības pasliktināšanos industrializācija kompensē un pat vēl ar uzviju. Jau pērn tika nodots Ventspils Elektronikas centrs, kur darbojas četri jauni uzņēmumi, un rudenī darbu sāks Tehnoloģiju centrs, kur arī strādās trīs jauni uzņēmumi. Ventspilī šie un līdzīgi uzņēmumi jau paši par sevi nav lieli - 50, varbūt vairāk vai mazāk cilvēku katrā no tiem, bet kopējais uzņēmumu daudzums ļauj nodrošināt stabilitāti darba tirgū.
Industrializācijas politiku turpināsim - kā zināms, šogad Ventspilī darbu uzsāka šokolādes fabrika, kas plāno pāriet uz darbu divās un trijās maiņās. Redziet, tas ir ieguldījums arī pārtikas rūpniecībā, ņemot vērā, ka pārtikas rūpniecībai klājas ļoti grūti - īpaši zivju pārstrādes rūpnīcai, kura ir smagi cietusi no Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Krievijas pretsankcijām.
Mūsu minimālā programma ir - vismaz viens jauns uzņēmums gadā.
- Kādi ir pašvaldības instrumenti, lai veicinātu investoru piesaisti Ventspilij?
- Potenciālie investori, kas situācijas izpētei ierodas Ventspilī, pilsētu salīdzina ar citām ostas pilsētām - parasti Klaipēdu, Liepāju, Rīgu, Tallinu, Polijas ostu pilsētām. Konkurence ir ļoti liela. Investoriem, redzot Ventspili, pilsētas sakoptību, tās noskaņu, rodas pozitīvas izjūtas, bet, uz noskaņām balstoties, protams, neviens naudu nekur neiegulda. Svarīgs jautājums ir darbaspēks, tā kvalifikācija, un Ventspilij ir ko piedāvāt - šeit tika izveidots pirmais kompetenču centrs valstī, lai nodrošinātu ražošanas sasaisti ar tehnikumu. Ventspils augstskolā savukārt var apgūt IT, elektroniku un vadības zinības. Pašvaldība ir arī spējīga nodrošināt speciālistus ar dzīvesvietu, ģimenes ar bērnudārzu bērniem. Ventspilī nav nekādu rindu uz bērnudārziem - bērnu vecāki, ja vēlas, var strādāt. Skolu kvalitāte ir laba, interešu izglītība ir ļoti izvērsta, un pārsvarā visi pulciņi ir bezmaksas - jaunrades namā, piemēram, nodarbības apmeklē 1300 bērnu, un tikai viens pulciņš ir par maksu. Gandrīz visas bērnu un jauniešu sporta nodarbības pašvaldība apmaksā pilnā mērā.
Vēl - ļoti atbalstām prāmju satiksmi ar Vāciju un Zviedriju, un, lai gan no tā nekādu ienākumu pašvaldībai nav, tomēr tas ir ļoti būtisks faktors. Industriālie investori arī nevēlas ieguldīt naudu nekustamo īpašumu pirkšanā, būvniecībā, bet iekārtās un tehnoloģijās, tāpēc brīvosta nodrošina ar telpām un ēkām investorus. Redziet, saukļi par brīvajām ekonomiskajām zonām Latgalē - tas viss paliks tikai saukļu līmenī, jo nodokļu atlaižu politika pati par sevi neko īpašu nedod. Svarīgākas lietas investoram ir ēkas un infrastruktūra - ceļi, ūdens, elektrība utt., tas viss, kas ir pašvaldības problēma. Visbeidzot - un tas teju pats svarīgākais - labais piemērs, kā veicies investoriem pirms tam, īpaši, ja tas vēl ir potenciālā investora tautietis. Ventspilī šādu veiksmes stāstu ir daudz.
Mēs ļoti priecājamies, ka beidzot ir ienācis investors no Krievijas, līdz šim ļoti plaši ir pārstāvētas Šveices, Vācijas, Skandināvijas valstu investīcijas. Ļoti gaidām ražojošus uzņēmumus no Ķīnas, Indijas un ASV.
- Izklausās, ka problēmu vispār nav...
- Ja runājam par problēmām, tad tās šobrīd ir tādas, ka nav nekustamo īpašumu tirgū Ventspilī jaunu dzīvokļu, kas būtu vērsti uz vidēji turīgo un turīgo iedzīvotāju segmentu. Tāpēc ir vairāki projekti, kur pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība būs nekustamā īpašuma būvētājs un attīstītājs. Mēs jau Ventspilī nekustamā īpašuma tirgus jomā ļoti cerējām uz termiņuzturēšanās atļauju politiku, piedāvājām atkarībā no nekustamā īpašuma attāluma no Rīgas samazināt finanšu slieksni, no kura ir iespēja saņemt uzturēšanas atļauju, pērkot nekustamo īpašumu. Taču Saeimā šis jautājums ir ļoti politizēts: tur šķiet, ka labāk ir uzņemt vairākus simtus bēgļu no Tuvajiem Austrumiem ar visiem ar to saistītajiem riskiem, nekā tas, ka kāds pārticis krievs šeit nopirks nekustamo īpašumu.
- Intervijas sākumā jūs minējāt, ka virkne ostas termināļu strādā slikti, norādījāt uz Ģenerālprokuratūras atbildību šajā jautājumā. Patiesībā - stāsts par sliktu ekonomisko darbību ostā ir Ventspilij kas jauns, jo līdz šim taču pilsētas uzplaukums allaž tika saistīts ar ostas attīstību.
- Pašvaldība pēc būtības nevar ietekmēt ostu termināļu, kas visi ir privāti, darbības veiksmi vai neveiksmi, brīvostas pārvalde var vienīgi nodrošināt publisko infrastruktūru, ko tā arī perfekti izdara. Taču, ja ostas termināļi ir neveiksmīgi vai neprot, vai negrib veidot attiecības ar klientiem, vai arī veido visādas shēmas, un tas notiek Ģenerālprokuratūras netiešā vadībā, nu tad tāda nelaime skar visas ostas darbības tēlu. Piemēram, slavenais kālija sāls terminālis - kādreiz tas krāva 5 miljonus tonnu minerālmēslu gadā. Pagājušajā gadā viņi pārkrāva 140 tūkstošus tonnu un šogad vēl mazāk - 50 tūkstošus tonnu pusgadā! Brīvostas ieņēmumi no ostu nodevas līdz ar to ir samazinājušies no 5 miljoniem uz 140 tūkstošiem eiro pērn. Faktiski terminālis aizņem stratēģiski svarīgu vietu ostā, tam ir izīrēta zeme un divas dziļūdens piestātnes, bet darbs nenotiek. Bet atsauksmes no kālija sāls ražotājiem ir tādas, ka viņi grib strādāt, taču negrib strādāt ar Ģenerālprokuratūras ieceltajiem pārstāvjiem. Līdzīga situācija, lai arī ne tik traģiska, ir Ventspils tirdzniecības ostai, labāk varēja strādāt Ventbunkers. Arī Ventspils naftas terminālis ir pasliktinājis savu darbību, bet tur Ģenerālprokuratūru vainot nevar. Ventspils brīvostas valde šajā sakarā ir pieņēmusi lēmumu, ka, ja kālija sāls terminālis neparādīs rezultātus līdz jūlija beigām, tad tā uzsāks procedūru, lai atņemtu tam tiesības darboties Ventspils ostā.
Vairāku Ventspils ostas termināļu uzņēmumu padomes vada viens un tas pats cilvēks - Ģenerālprokuratūras netieši ieceltais Rudolfs Meroni. Vairāku ostu termināļu pārvaldība ir izteikti neprasmīga. Visu taču nevar vadīt juristi vai šādi tādi bijušie banku darbinieki.
Mani izbrīna - Ģenerālprokuratūra ir informēta par šo nepieļaujamo situāciju, ka valsts un pašvaldība cieš zaudējumus - tikai brīvostas pārvaldei negūtie ienākumi no ostu nodevām ir 10 miljoni eiro gadā, bet pašvaldībai iet secen 1 miljons eiro - bet viņiem tas ir kā pīlei ūdens.
- Lai arī visā valstī par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām neko īpaši nedzird, toties par Ventspili gan - te Artuss Kaimiņš piesakās mēra amatam, te runā, ka Ģirts Valdis Kristovskis varētu konkurēt ar jums pašvaldību vēlēšanās - apvienota vēlēšanu saraksta priekšgalā. Vai jūtat satraukumu par iespējamu pozīciju sašķobīšanos?
- Jebkurš Latvijas pilsonis var kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja atbilst likumā noteiktajām prasībām. Lai pamēģina kļūt par mēru - vispirms ir jākļūst par domes deputātu ar ne mazāk kā septiņu balsu atbalstu. Ievēlēt jau var - arī Artūru Kaimiņu. Vai ventspilnieki to vēlēsies? Tas būs zināms tikai vēlēšanās.
Ja paskatāmies vai nu Saeimas, vai pašvaldību vēlēšanas - pret mani vienmēr ir bijusi vērsta ļoti spēcīga un organizēta kampaņa. Piemēram, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās pret mani 8 mēnešu garumā ļoti aktīvu kampaņu veica Zatlera partija ar toreizējo ministru Edmundu Sprūdžu - ai, ai, ko tik it kā neatklāja Ventspils pašvaldībā! Bet tas izgāzās, lai gan konkurējošie vēlēšanu saraksti vēlēšanās bija - gan Vienotībai, gan Reģionu apvienībai, gan Zatlera Reformu partijai, gan Nacionālajai apvienībai, gan Saskaņai u.c. Es to uztveru normāli - četri gadi pagājuši, tagad būs jauna kampaņa un noteikti tiks izgudrots kaut kas jauns, kā pret mani varētu vērsties.
Un tas jau arī sākas - divi prokurori, Juris Juriss un Aivis Zalužinskis, tā vietā, lai uzturētu apsūdzību pret mani tiesas zālē, uztur apsūdzību pret mani tā paša Ostapa Bendera un Berķa kontrolētajā Latvijas Avīzē un faktiski tiesas vietā spriež man tiesu ārpus tiesas zāles. Tas nozīmē, ka viņu argumentācija ir ļoti vāja un viņi vēlas izdarīt publisku spiedienu. Intervijā viņi izdara rupju spiedienu uz tiesu, no vienas puses, un uz vēlētāju - no otras puses.
Un vienlaikus citās telpās tiek pieņemts lēmums par aptuveni piecu miljonu eiro iedalīšanu jaunai antilemberga kampaņai, lai nepieļautu manis atkārtotu ievēlēšanu Ventspils domē un par pilsētas mēru.
- No kurienes pieci miljoni?
- Kaut kur turpat ap Ģenerālprokuratūras uzticamības personu tie grozās. Protams, es to naudu rokās neesmu turējis...
- ...arī neturēsiet...
- Jā. Bet netiešās aktivitātes no prokuratūras, sižeti televīzijā par kaut ko tādu liecina. Valsts TV raidījums De facto ir apvainojies uz mani, ka esmu pret viņiem izteicies, bet kā jāsaprot tas, ka viņi šī gada trijos mēnešos (martā, aprīlī, jūnijā) vien uztaisījuši pret mani vai Ventspils pašvaldību vērstus 6 sižetus?! Turklāt raidījums, kas ir vienreiz nedēļā. Un manas vai pašvaldības pārstāvju iespējas izteikties ir bijušas ierobežotas. Es neapgalvoju, ka raidījums vai LTV vadība, vai žurnālists ir saņēmuši naudu, bet nu ļoti savāda sakritība. Bet par naudu būtu gana loģiski!
Es tikai domāju, ka vēlētājus šādas aktivitātes neietekmēs, jo nekā jau jauna un sensacionāla tur nav - kārtējā kampaņa, kā jau parasti, kad tuvojas vēlēšanas.
Krimināllieta pret mani jau ir, no vienas puses, saimnieciski komerciāla, no otras puses - politiska: pie tā ugunskura, uz kura mani šmorē, jau rokas silda gan politiskie spēki, gan blēži biznesa aprindās.
Der atcerēties pret mani vērstās citas krimināllietas, kuras pēdējo deviņu gadu laikā ir izgāzušās, starp tām - t.s. Grinberga, amatpersonu deklarācijas, oligarhu, Ventspils naftas, Lemberga stipendiātu, Londonas tiesvedības un citas - kopā 11 lietas.
- Vai pašvaldību vēlēšanas ietekmēs tas, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ar kuru koalīcijā ir Latvijai un Ventspilij, šobrīd vada valdību? Kā jūs vērtējat valdības darbību?
- ZZS ministri vada tikai atsevišķas nozares, un iekšējā vienošanās ir tāda, ka ZZS koalīcijas partneri nejaucas koalīciju veidojošo partiju ministru lauciņā - ja aizsardzības nozari vada Zaļās partijas biedrs Raimonds Bergmanis, tad tas ir viņa partijas atbildības lauciņš, ja Jānis Dūklavs no Zemnieku savienības (ZS) atbild par zemkopību, tas attiecas uz ZS.
Es cenšos būt maksimāli tolerants un ne tikai nejaukties, bet arī sevišķi nekomentēt valdības darbību, īpaši premjerministra Māra Kučinska veikumu, jo viņš cenšas strādāt, manuprāt, atbilstoši un korekti. Ir atsevišķi jautājumi, kur es izsaku savas bažas, piemēram, par veselības aprūpes politikas jautājumiem - šajā nozarē joprojām nav rīcības plāna. To neredzot, nav saprotams, kā attīstīsies sistēma, kurā iesaistīti divi miljoni Latvijas iedzīvotāju. Jaunā ministre solījusi divu mēnešu laikā koncepciju sagatavot, un tad būs redzams, kas šajā jomā notiks vai nenotiks.
Manuprāt, vēl liela problēma ir valsts īpašumu apsaimniekošana, precīzāk, neapsaimniekošana - milzīgs skaits nekustamo īpašumu pieder valstij, lai gan valstij nav ar tiem saistītu funkciju. Valstij tie ir tikai izdevumi, šīs īpašumtiesības kropļo tirgu un neveicina tādas nacionālas bagātības kā, piemēram, zeme racionālu izmantošanu. Tā jau būtu finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas (Latvijai un Ventspilij) atbildība - vai tur būs reforma, kas būtu ļoti nepieciešama.
Vēl jau ir plāns palielināt nodokļu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā no 28 uz 33%, bet vienlaikus tiek veikti pretēji soļi.
- Precizējiet, lūdzu, ko ar to domājat.
- Ko nozīmē tikai dažu neveiksmīgu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju dēļ iesaldēt nekustamā īpašuma nodokli? Tā ir darbība pretējā virzienā nekā plānots palielināt nodokļu ieņēmumus.
- Tas jau tāpēc, ka iedzīvotāji nejaudā maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
- Bet kāpēc tad vajadzēja atcelt nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma griestus?! Ja gribēja palīdzēt iedzīvotājiem, nevajadzēja atcelt ierobežojumus. Tagad situācija, kad kadastrālās vērtības tuvināšanās tirgus vērtībai tiek iesaldēta, pēc būtības ir labvēlīga tieši bagātajiem.
Es norādu uz aplamu politiku - nevajag teikt, ka palielināsies nodokļu īpatsvars IKP, ja tiek veiktas pretējas darbības, kas samazina budžeta resursus, turklāt dīvainā kārtā tādas, ko ierosina Tieslietu ministrija. Kāda Tieslietu ministrijai ir daļa un atbildība par nodokļu ieņēmumiem?! Finanšu ministrija par to atbild - un ja tā nenodrošina budžeta ieņēmumu pieaugumu, tad nebūs naudas arī papildu izdevumiem.
- Kas tad jādara finanšu ministrei?
- Vajadzīga konsekventa politika - ja kaut ko ieraksta deklarācijā un rīcības plānā, tad to vajag konsekventi realizēt.
Mēs jau katrs protam sarakstīt apņēmības pilnus plānus no sērijas «ko es sākšu darīt no 1. janvāra» savas veselības, dzīvesstila un ēšanas paradumu uzlabošanā, bet tas, ko praktiski izdarām, parasti ļoti atšķiras no realitātes. Valdības gadījumā tā darīt nedrīkst.
- Nedaudz vairāk kā pirms gada Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Raimonds Vējonis sāka pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Kā jūs šobrīd vērtējat Vējoņa darbību Valsts prezidenta amatā?
- Es vērtēju pozitīvi. Viņa ievēlēšanas laikā es teicu, ka Vējonim jākļūst par visas tautas prezidentu - nevis pašmērķīgi, bet ar darbību. Es domāju, ka viņam izdodas strādāt šajā virzienā. Protams, bija tas ļoti skumjais brīdis, kad viņam no amata pienākumu stresa nopietni sašķobījās veselība, bet skatos, ka viņš ticis tam pāri un sabalansē savas aktivitātes. Es redzu, ka viņš arī seko līdzi valdības darbam, kas ir pozitīvi. Katrā gadījumā - viņš izskatās amatā daudz spēcīgāk nekā viņa priekšgājēji Andris Bērziņš vai Guntis Ulmanis. Es pat teiktu, ka spēcīgāk nekā Vaira VīķeFreiberga, ko visi tā slavē - viņa jau bija daiļrunātāja, bet ar to arī tas stāsts beidzās.
- Kādas ir jūsu prognozes par pašvaldību vēlēšanām Rīgā?
- Mani daudzi uzrunājuši, ka man vajag startēt vēlēšanās Rīgā. (Smejas.) Ušakova koalīcija šobrīd ir saprotams jēdziens rīdziniekiem ar saviem plusiem un mīnusiem, tātad ar kampaņām diez vai varēs ko ietekmēt. Es novēlu viņam un kolēģiem sekmīgu startu vēlēšanās. Vienīgais, ko varu piebilst - par daudz sociālisma viņu politikā.
