Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

DARBS PATVERSME: Nepamet, bet palīdzi

ATBILDĪGI. Simona un Vilnis Grunduļi Tukuma dzīvnieku patversmē strādā kopš 2003. gada. Par katru patversmes iemītnieku viņi var stāstīt neatņemdamies. Bruno Kastanītis un Digijs pozē labprāt, bet Sise ir nedaudz sakautrējusies un pagriezusi muguru. Simona izsaka vēlēšanos: «Novēlu cilvēkiem būt apzinīgiem un atbildīgiem, tad nevajadzēs veidot patversmes!» © F64

Tukuma dzīvnieku patversmē dzīvo 50–60 suņu un aptuveni tikpat daudz kaķu. Atstātu, sakropļotu, slimu, jau izārstētu, jo daudziem pamest ir vieglāk nekā rūpēties.

Tukuma dzīvnieku patversmes brīvprātīgā palīdze Simona Grundule runā par cilvēku bezatbildību: «Ar likumu nevar cilvēku saukt pie saprāta, ja sirdsapziņas nav. Kad uz ielas uzradies pamests kaķis, cilvēki zvana uz patversmi. Ne jau dzīvnieku mīlestības vārdā, bet lai aizvācam prom no acīm.» Nereti viņa ir triekusies pāri visai Latvijai, lai uz patversmi nogādātu kārtējo uz ielas, grāvī vai mežā izsviesto dzīvnieku.

Šogad patversmes kaķi tikuši pie apsildāmām mājiņām, bet vajadzību netrūkst. Gada sākumā labdarības akcijā tika savākti pāris tūkstoši eiro - barībai un medikamentu iegādei, taču dzīvnieku dzīves apstākļu uzlabošanai nauda pāri nepaliek. Simona stāsta, ka ikdienā visus patversmes līdzekļus noēdot barība un medikamenti, jo ārstējamo dzīvnieku ir daudz. Kādam izoperēta acs, cits ir akls, klibs, laiku pa laikam uzturams lērums nesen dzimušu kaķēnu un kucēnu… Tāpēc 10. augustā pulksten 19 Fabrikas restorānā pēc Dāvja un Vitas Baronu ierosmes tiek rīkots labdarības dzejas vakars Jušanas. Pasākuma mērķis ir vākt ziedojumus Tukuma dzīvnieku patversmes uzturēšanai.

Simona kopā ar dzīvesbiedru Vilni dzīvniekus patversmē aprūpē kopš 2003. gada. Abi izrāda jaunās, šogad uzbūvētās kaķu mājas - nu jau kļūstot par šauru, jo nevajadzīgo dzīvnieku, izrādās, ir neticami daudz. Slimos dzīvniekus un mazos kaķēnus nepieciešams izolēt, tāpēc mājiņās brīvu vietu tikpat kā nav.

Siltā laikā laba dzīvošana ir vasaras namiņos - būros, kur katrā ir vairākas izoderētas guļvietas. Līdz rudenim daži desmiti kaķu un suņu atradīs jaunas mājas, bet vietā nāks citi, tāpēc dzīvnieku mitekļi tukši nestāv. Arī neaizņemts suņu būris ar uguni jāmeklē, visos kāds vai nu skaņi rej, vai gaida - ēdienu, pastaigu, glāstu, bet vislabāk - atbildīgu saimnieku.

Tomēr Grunduļi spriež pragmatiski - var jau nez cik jaunu būru un mājiņu sabūvēt, bet jāizvērtē iespējas. Teritorijā sniegs jātīra, dzīvnieki jābaro, jākopj un jāārstē, ar katru jāaprunājas, jārespektē suņu īpatnības un sadzīvošanas spējas - nevar salikt būrus taisnās rindās sānu pie sāna, aizpildot katru brīvo zemes gabaliņu. Simona un Vilnis atvaļinājumā nav bijuši, un oficiālo darba laiku ievērot arī nesanāk - ja kāds zvana, nevar cilvēkam pateikt - «nē, nebraukšu». Vilnis ir algots darbinieks dzīvnieku patversmē, Simonai maizes darbs ir slimnīcā, bet patversmē - sirdsdarbs abiem, kurā stundas neskaita. Simona atklāti pasaka: «Ja sākumā, kad veidojām patversmi, likās, ka varēsim visus dzīvniekus izglābt un cilvēki vairs nekad tā nedarīs, tad ar katru gadu kļūst tikai sliktāk. Vārds atbildība diemžēl pastāv tikai uz papīra.»

Ikvienam, kurš Tukuma patversmē nolūkojis sev mīļdzīvnieku vai mājas sargu, viņa patversmes iemītniekus neatdod. Vispirms lai pierāda, ka pratīs par to rūpēties. «Emocijas ilgst desmit sekundes, lēmumu tik ātri pieņemt nevar,» strikti noteic Simona.

Nez kā būs, ja Vilnim un Simonai kāds ierunāsies, ka varētu adoptēt Bruni jeb Bruno Kastanīti - šuneli ar skaļu balsi. Viņam vārdu deva Ingrīda Kalviņa. Bruno ir savu saimnieku upuris - nepieskatīts paskrējis zem mašīnas, un rezultātā divās vietās lauzts mugurkauls un paralizētas kājas. Tagad Brunis sācis staigāt, kur nu staigāt - skriet, lai gan pakaļkājas neklausa. «Brunis pēc rakstura ir gruzīns, viņam vajag sevi pārspēt, un reizēm tā steidzas, ka dibengals aizskrien pa priekšu,» Simona pavelk uz zoba savu lutekli. Savukārt trīskāje Sise uzmana un sargā Vilni - ja kāds patversmes apmeklētājs neiepatiksies, Sise tādu pie saimnieka nelaidīs. Vilnis saka - cilvēkam dzīvnieki iemāca ievērot ne tikai savas, bet arī citu vēlmes. «Dzīvnieki paši paprasa un parāda, ko grib. Es zinu, kurš grib izšmaukt ārā, kurš ledusskapi atmūķēt,» viņš noteic.

KĀ ZIEDOT

• Patversmes ziedojumu tālrunis - 90006089 (1 zvans = 1,42 eiro).

• Ziedojumu konts: DzAB Dzimuši, lai dzīvotu; reģ. nr. 40008202251; LV43UNLA0050020613547.

• 10. augustā pulksten 19 Fabrikas restorānā - labdarības dzejas vakars Jušanas, ieeja par pateicības ziedojumu 50 eiro vērtībā. Ieejas kartes var saņemt Fabrikas restorānā Balasta dambī 7 Rīgā vai elektroniski, rakstot uz vitabarone@gmail.com.

Piedalās mūziķi Kārlis Kazāks, Māris Bīmanis un aktieri Gundars Grasbergs, Jānis Vimba.

Paredzēta Latvijas mākslinieku darbu izsole.

Neatkarīgā turpinās jūs informēt.