Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Rezēdas dzīvo ar prieku

JESTRĀS VECMĀMIŅAS. Vecmāmiņu klubiņa dalībnieces prāto, ka ar gumiju no vagoniņa lēkt būtu bail, bet daža laba no viņām ir sajūsmā par rodeļu trasi – iemēģināta © F64

Mālpils kultūras centra vecmāmiņu klubiņa Rezēdas dalībniecēm ir katrai sava dzīvesprieka un veselības recepte, bet visas kopā atklāj labas sadzīvošanas recepti: «Mēs nevaimanājam par savām kaitēm un nestrīdamies par politiku.» Kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītāja Sandra Rogule piebilst, ka seniores ir vairāk aizņemtas un aktīvākas nekā jaunas būdamas. Nedēļai dienu pietrūkst, lai viņas paspētu visu, ko vēlas izdarīt.

Vecmāmiņu klubiņš aizsākās 1997. gadā, kad tika rīkots vecmāmiņu šovs. Desmit drosmīgas vecmāmiņas kāpa uz skatuves, bet pēc šova nosprieda - vai tad Mālpilī citu aktīvu kundzīšu trūkst, aicināsim pulciņā! Pašdarbnieku šovos atraktīvajām seniorēm zāle aplaudē, kājās stāvot. Piemēram, Ilga Egle Merilinas lomā esot iespaidīgāka, nekā bijusi Merilina pati. Rezēdas apvieno apmēram 40 senioru, bet aktīvāko ir ap diviem desmitiem. «Viņām patīk ceļot,» stāsta S. Rogule, «grūti atrast vietu, kur nav bijušas. Un katrai ir tāds hobijs, ka saturieties!»

Ilgas Egles aizraušanās jau 20 gadu ir sveču liešana. Viņa šo prasmi māca pieaugušajiem un bērniem, interesentu netrūkst. Sveču liešanu pati apguva pašmācības ceļā. Gribējusi doties pieredzes apmaiņā pie cita sveču lējēja, bet šie turot sveci zem pūra un amata noslēpumus nestāstot. Divas reizes mēnesī dodas uz pirti un izbauda brīnišķīgas sajūtas, jo pirts attīra miesu, dvēseli un garu. Viņa dzied, vingro, dejo līnijdejas. Bijis laiks, kad katru dienu nācies doties uz kādu nodarbību.

Savukārt bijusī literatūras skolotāja Ināra Bahmane atzīst, ka pensijas vecumā piepildījusi jaunības sapni un jau ceturto gadu darbojas ar mālu. «Man tas ļoti daudz nozīmē, jo es daru to, kas patīk. Tāds emocionālais pārdzīvojums, kad trauks nāk no krāsns ārā, un neviens nezina, kāds tas būs, kā saspēlēsies glazūras,» viņa atklāj sajūtas. I. Bahmane sevi dēvē par lielu individuālisti, jo nūjo un mājās vingro viena. Jau desmit gadus. «Vecmāmiņas ir simpātiskas, ir interesanti tikties, patīk ekskursijas. Ir vietas, kur visu mūžu esi ilgojies nokļūt. Ko tu viens tur izstaigātu? Bet ar gidu un visām kopā ir citas emocijas, uztvere un zināšanas. Kad bijām Ziedoņa mājā, emocijas bija neaprakstāmas. Es laikam esmu visvecākā, bet rikšoju visiem līdzi,» viņa priecājas.

Jūlija Jandavova raksta dzeju un nūjo jau sesto gadu. Citas rezēdas viņu raksturo - nūjošanas fans. Viņa darbojas invalīdu biedrībā, mīca mālus keramikas pulciņā, lej sveces. Pie daudzdzīvokļu mājas J. Jandavova iekopusi dārziņu - visu priekam. «Puķes man ir kā slimība, kā nenopirksi atkal kādu jaunu? Kad nūjojam, skatos pāri sētai, vai kāds neaicinās ciemos, lai ar puķu stādiem varētu apmainīties,» smaida puķkope. Anastasija Slišāne ierunājas, ka viņas slimība esot rokdarbi. Adīšana. Ziemā, tiklīdz mājās darbi apdarīti, viņa sēžas pie adīkļa. Radi un draugi apadīti, Ziemassvētkos spēj tik dalīt siltos darinājumus. Otrs lielais hobijs ir dziedāšana. Trešais - dārzs, kur vienmēr ir ko darīt. «Gribas visur paspēt. Kad zinu, ka kaut kur būs jāiet, nevaru nociesties,» viņa noteic. Benitu Rublovsku neviena rezēda lasīšana nevarot pārtrumpot. Viņa stāsta, ka savulaik hobijs bijis... govis. Mājās turētas govis, teles un bullēni. «Kā lai sevi nosaucu - par slaukšanas operatori?» joko runātīgā kundze. Kad šķīrusies no pēdējās gotiņas, sākusi dzīvot pa jaunam. Tagad ir līnijdejas un vingrošana, tomēr vislielākā atkarība ir grāmatas. Kladēs izraksta citātus, grāmatas nosaukumu un autoru. Viņa ievaicājas, vai gribam zināt, ko cilvēki visbiežāk nožēlo pirms nāves? Nupat izlasījusi grāmatā: nožēlo, ka nebija tik drosmīgi dzīvot savu dzīvi; kaut būtu mazāk strādājuši, uzturējuši sakarus ar draugiem; atļāvuši sev būt laimīgākiem un vairāk atklājuši savas jūtas. «Galvenais ir prast sevī neielaist negatīvo. Nav vērts ņemties par to, ko nevari ietekmēt,» secina B. Rublovska.

«Man tādi piezemētāki hobiji,» turpina Dzintra Grolle. Septiņus gadus reizi nedēļā apmeklējusi vācu valodas nodarbības, tagad rosās dārzā un virtuvē, jo ģimenē ir septiņi cilvēki. Patīk lasīt un izmēģināt receptes. Daļu laika jāvelta mazbērniem. «Dzīve jāpieņem tāda, kāda tā ir, labi, ka var atnākt uz klubiņu un satikties,» viņa saka. Monika Lielmeža ir strādājoša rezēda. Viņas dienas režīmā ir dārzs, ģimene un dziedāšanai vokālajā ansamblī Rezēdas, bet vislielāko prieku sagādā ceļošana un krustvārdu mīklu minēšana. Bieži vien mostas naktī un atceras neuzminēto vārdu vai nosaukumu. Citām rezēdām par pārsteigumu viņa atklāj, ka interesē astroloģija un okultas lietas.