Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Andris Rāviņš: Dzīvojam pārmaiņu laikā

ANDRIS RĀVIŅŠ: Uzņēmēju dienas ir labs atskaites punkts par gadā paveikto un par iecerēm nākotnei © Publicitātes foto

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Jelgavas pilsētu un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju rīko Uzņēmēju dienas Zemgalē 2016, kas notiks no 29. līdz 30. aprīlim Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā, Kronvalda ielā 24. Pasākumā būs arī izstāde un biznesa iespēju forums sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness. Par šo notikumu un uzņēmējdarbības aktualitātēm Jelgavā un Zemgalē Neatkarīgās intervija ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS).

– Ko cerat sagaidīt no uzņēmēju dienām, kāds šā foruma mērķis?

– Dzīvojam pārmaiņu laikā – mūsu uzņēmējiem savas pozīcijas jānostiprina gan vietējā tirgū, gan nopietni jāstrādā pie tirgu apgūšanas ārpus Latvijas. Tāpēc Uzņēmēju dienas ir labs atskaites punkts par gadā paveikto un par iecerēm nākotnei. Esam atgriezušies pie tradīcijas, ka Uzņēmēju dienās Jelgavā piedalās uzņēmēji no visas Zemgales, kuri pēdējā gada laikā ir ko paveikuši – gaidām dalībniekus no Jēkabpils, Bauskas, Dobeles, Auces, Tērvetes un, protams, jelgavniekus.

Jau divus gadus Uzņēmēju dienās Zemgalē apmeklētāji ir sajūsmā par Jelgavas skolēnu izdomu, prezentējot savu mācību uzņēmumu veikumu. Pozitīvais novērtējums rada jaunajos uzņēmējos lielu entuziasmu. Domāju, ka jaunieši labi sevi parādīs arī šogad.

Ceru, ka pasākumā akcents būs uz jaunu tirgu meklējumiem gan Latvijā, gan eksporta iespējām. Mums ir svarīgi saprast, kādām nozarēm šobrīd ir lielākā iespēja iziet uz ārējiem tirgiem. Salīdzinot ar 2008. gadu, kad no kopējā pilsētā saražotās produkcijas apjoma uzņēmumi eksportēja tikai 35 procentus, šobrīd tie ir ap 60 procentiem. Līdz ar to var sacīt, ka uzņēmēji pārorientējas. Šajos apstākļos ir jāpalielina produktivitāte, ražošanas efektivitāte, jo pašizmaksai jākļūst zemākai.

Uzskatu, ka liels potenciāls ir kokapstrādes nozares pārstāvjiem. Piemēram, sadalījumā starp nozarēm šobrīd Jelgavā līderpozīcijās ir tieši «kocenieki». Jelgavā kā pilsētā, kas atrodas Zemgales centrā, tam ir visi priekšnoteikumi – izglītības, zinātnes, praktiskā biznesa pieredzes un darbaspēka resursi. Pagājušajā gadā pabeidzām Jelgavas tehnikuma rekonstrukciju, kur viens no apmācību virzieniem ir kokapstrāde – galdniecība un mēbeļu dizains, protams, tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar Meža fakultāti, kur studenti apgūst meža audzēšanu, izstrādi, kā arī pārstrādi. Tāpat Jelgavā darbojas Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts MeKA, kas veic zinātniskos pētījumus par produktu atbilstību ES noteiktajām prasībām. Likumsakarīgi, ka nozare pilsētā ir ieguvusi nozīmīgu vietu.

– Cerams, ka tā nav tā kokapstrāde, kur neapstrādātus apaļkokus ved uz Skandināviju bez pievienotās vērtības?

– Vienkāršāk, protams, ir izvest izejvielas. Taču Jelgavas kokapstrādes uzņēmumi nopietni domā, kā palielināt savu produktu pievienoto vērtību. Piemēram, vai pārdodam vienkārši kokmateriālu vai koka logus. Logiem pievienotā vērtība ir astoņas reizes lielāka. Tas nozīmē, ka jādomā par augstāka līmeņa ražošanu. Jelgavā savu darbību attīsta uzņēmums Cross Timber Systems, kas ražo daudzstāvu koka paneļu mājas – ātri un efektīvi būvējamas, izmantojot krustā līmētu masīvkoka paneļu metodi. Žēl, ka šī produkcija ir gandrīz tikai eksportam, jo Latvijas normatīvi neatļauj būvēt par diviem stāviem augstākas koka ēkas. Koks ir viens no mūsu galvenajiem resursiem, tāpēc ir žēl, ka Latvijā baidāmies no koka konstrukcijām, no daudzstāvu ēkām, no iekšējās apdares ar koku. Kokapstrādes nozarei ir jādara viss, lai šo materiālu varētu izmantot maksimāli.

– Saprotams, ka kokapstrāde ir perspektīva nozare, kas labi. Bet ir uzņēmumi, kas spiesti cīnīties par izdzīvošanu, jo ir sankcijas un embargo starp Eiropu un Krieviju, nokrities krievu rubļa kurss, zemas naftas produktu cenas... Šādi uzņēmumi ir arī Jelgavā. Kā šiem uzņēmumiem atrast tirgus, pārorientēties?

– Pārorientēšanās notiek ļoti grūti, it sevišķi, ja runājam par metālapstrādi, Jelgavai tradicionālo mašīnbūvi, par uzņēmumiem, kam lielākie pasūtījumi nāca no metalurģiskajiem kombinātiem Donbasā Ukrainā. Līdz ar visiem zināmajiem notikumiem lielas grūtības radušās arī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcai.

– No Liepājas piemēra zinām, ka Ķīna visu pasauli izkonkurē. Bet ir «nišas», kur ielīst un kaut ko tomēr pelnīt...

– Tik tiešām, situācija nav viegla. Esot Ķīnā, apskatījām ražotni, kur bija uzstādīti visjaunākie darbgaldi. Pieņemu, ka tur tehnoloģijas ir progresīvas, darba kvalitāte – augsta, savukārt izstrādājumu pašizmaksa – zema. Mūsu uzņēmējiem nopietni ir jādomā, kā samazināt pašizmaksu. Jelgavā ir labs piemērs – vācu uzņēmums AKG Thermotechnik Lettland, kas ražo automašīnu dzesēšanas iekārtas. Viņi pēdējos divos gados ir palielinājuši gan ražošanu, gan peļņu. Šobrīd uzņēmums ražošanas paplašināšanai iegādājās Amoplant rūpnīcas telpas. Uzņēmums ir arī sociāli atbildīgs un iesaistās pilsētas dzīvē, piemēram, sponsorējot īpašu muguras muskulatūras stiprināšanai paredzētu trenažieru zāles izveidi Zemgales Olimpiskajā centrā un atvēlot līdzekļus zinātkāri un radošumu veicinošas metodikas «Mācies eksperimentējot» ieviešanai pilsētas bērnudārzos.

– No vēstures zinām, ka pilsēta kara laikā tika nolīdzināta līdz ar zemi – daudzas ielas neatrodas vairs tur, kur bija pirmskara kartē. Kā ar šo problēmu tiekat galā?

– Jelgavā tiešām tas ir sarežģīti vismaz divās jomās – mākslīgi izveidotais pilsētas plānojums neņēma vērā iepriekšējo zemes īpašumu robežas. Līdz ar to joprojām ir situācija, ka pilsētā ir daudzdzīvokļu mājas un citas ēkas, kas atrodas uz privātīpašnieku zemes. Tāpat pilsētas ielas tika būvētas uz gruvešiem, kas ilgus gadus ietekmēja seguma izturību. Tāpēc tagad ielu remonti notiek kapitāli, veicot pamatīgu rekonstrukciju.

– Milzu mokas valdībai un valsts institūcijām ir izraisījušas nekustamā īpašuma nodokļa un kadastrālo vērtību šausmas. Pašlaik problēma ir iesaldēta. Kā tas ir Jelgavā?

– Problēma paliek un būs jārisina. Iepriekš katra pilsēta pati noteica, kādas tai kadastrālās zonas, kādi koeficienti, bet pašlaik mēs jau nevaram visu Latviju pielīdzināt Jūrmalai un Rīgai. Pēc vienas metodikas tas nav iespējams. Tur ir risinājums – valstī jābeidz nejēdzīgā centralizācija.

– Jelgavas centrs ir sakārtots. Bet kā ar nomalēm?

– Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā plānojam sakārtot rajonus nostāk no pilsētas centra daļas. Vairāki projekti būs orientēti uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti. Jelgavas priekšrocība ir tā, ka pilsēta jau vēsturiski atrodas stratēģiski izdevīgā vietā. Mums ir gan dzelzceļa infrastruktūra, gan blakus liela automaģistrāle. Šobrīd speciālisti strādā pie projekta, kas paredz attīstīt upju transportu pa Lielupi. Tas varētu noderēt Zemgalē strādājošajiem graudkopības uzņēmumiem, lai samazinātu preču transportēšanas izdevumus. Viens no tiem ir iecere Lielupē veidot baržu piestātni, lai pa upi vestu graudus uz Rīgas ostu. Līdz šim veiktā izpēte liecina, ka baržas ar kravnesību līdz 1000 tonnām pa Lielupi var kuģot. Minētais projekts atdzīvinās arī Depo mikrorajonu – būs iespēja sakārtot apkārtējo infrastruktūru.

Tomēr lielāko uzsvaru turpmākajos gados liksim uz Ziemeļu tilta projektu, kam no ES fondiem rezervēti 10 miljoni eiro. Pašmērķis nav uzcelt tiltu, bet gan savienot pilsētas apvedceļu, sakārtojot Loka maģistrāli, Satiksmes un Meiju ceļa mikrorajonu apkārtējo teritoriju. Pēc šī projekta realizācijas daudz pievilcīgāka attīstībai kļūs arī Jelgavas lidlauka teritorija, kas aizņem 350 hektārus jeb 6 procentus no pilsētas kopējās platības. Jāapzinās, ka mēs sīvi konkurējam ar citām Latvijas un Baltijas reģiona pilsētām, starp kurām notiek cīņa par investīcijām un darba vietām.

– Kādiem nosacījumiem jāpiepildās, lai Jelgavā tiktu uzbūvēts Ziemeļu tilts? Tur, kur Ziemeļu tilts grasās iet pāri upēm, ir dabas liegums.

– Vismaz gadu turpināsies darbs pie vides jautājumu novērtējuma. Ja Eiropas Komisija piekritīs iecerei par tilta būvniecību, tad varēsim virzīties uz priekšu ar projekta tehniskās dokumentācijas izstrādi. Katram projekta posmam paredzēta sabiedriskā apspriešana, un visiem būs iespēja izteikt savu viedokli par šo pilsētai nozīmīgo projektu.

Turpinās ģeoloģiskās izpētes darbi. Šī tilta būvniecībā plānots īstenot īpašu tehnoloģisko risinājumu, lai dabu Pils salā atstātu maksimāli neskartu. To var panākt, tiltu virs salas paceļot uz balstiem. Pašlaik pilsētas centram diennaktī cauri izbrauc vairāk nekā 30 tūkstoši mašīnu. Līdz ar to apvedceļš mums ir ļoti nepieciešams, lai varētu novirzīt daļu no caurbraucēju automašīnām, tā būtiski atslogojot pilsētas centru.

Mums jāpierāda, ka tas ir pilsētas dzīvei nepieciešams projekts, un tajā jāsabalansē saimnieciskās dzīves un vides prasības. Jelgavā viss būs kārtībā, jo te ir čakli, rosīgi cilvēki un mēs draudzējamies ar čakliem cilvēkiem. Laba iespēja par to pārliecināties būs Uzņēmēju dienās Zemgalē. Tā arī ir reize, kad apskatīt pilsētu un redzēt, ko jau esam paveikuši. Jo Jelgava ir pilsēta izaugsmei!