Pāri SIA Preiļu slimnīca jumtiem ik pa laikam sabriest negaisa mākoņi – sākot ar personāla un vadības nesaskaņām, kas nonāk tiesībsargājošo instanču redzeslokā, līdz pat negodīgai grāmatvedei, kas piesavinās gandrīz 400 000 eiro. Šogad gan tiesu darbi, šķiet, nedraud, bet valdes atlūgums – arī ir gana skaļš notikums.
Konflikts starp Preiļu novada domi un dziednīcas vadību sasniedzis kulmināciju – valdes priekšsēdētājs Jānis Anspoks un valdes locekļi Aldis Džeriņš un Lilita Seile uzrakstījuši atlūgumu. J. Anspoks Neatkarīgajai skaidroja, ka pēdējais piliens bijis novada domes priekšsēdētājas Marutas Plivdas spiediens – viņa skaidri likusi saprast, ka amats jāatstāj. Taču patiesībā galvenais iemesls: novada vadība atsakoties līdzfinansēt jau realizētos energoefektivitātes projektus. Pašlaik pašvaldības parāds esot 176 000 eiro. Dziednīca jau tā no saviem līdzekļiem ieguldījusi 134 000 eiro, kas bijuši plānoti aprīkojuma iegādei. Nevarot arī pārmest izšķērdību, jo neesot pat bijis vajadzīgs papildu finansējums, lai pabeigtu projektu, kā tas bijis, piemēram, siltinot novada skolas. Viņš norādīja, ka iepriekšējā domes vadība, kuras laikā sākts projekts, apņēmusies piešķirt savu daļu, bet nu, lai gan lēmums nav atcelts, nauda tiekot liegta. Neesot saprotams, kāpēc tāda attieksmes maiņa, jo uzņēmums strādājot bez parādiem – gan algas, gan nodokļus maksā. Vispār jau slimnīcas vadībai izdevies izvilkt dziednīcas saimniecību, kad tai draudējis bankrots. Ja jau reiz kaut kas bijis likumdošanai neatbilstīgi, tad taču dome varējusi sūdzēt tiesā. Vai, ja arī vēlējušies no viņa atbrīvoties, tad atlaist varējuši arī civilizētākā veidā, nevis ar skandālu, sašutumu neslēpa J. Anspoks. Viņš pieļaujot, ka līdz ar jaunu valdi finansējums pat var arī atrasties.
Preiļu novada domes priekšsēdētāja M. Plivda uzsvēra, ka piektdien, 4. septembrī, sasaukta kapitāldaļu turētāju ārkārtas sapulce, kurā tad izskatīs šos valdes iesniegumus, kā arī lems par jaunas vadības iecelšanu. Viņa norādīja, ka Preiļu pašvaldība (kā liecina Firmas.lv informācija: tai pieder 57,7% kapitāldaļu) ir palikusi praktiski vienīgā finansētāja, jo, lai gan Līvāni (23%), Riebiņi (10%) un Vārkava (4%) vēl skaitās īpašnieki (vēl ir arī Centrālā laboratorija ar 4%), viņi savas daļas nolēmuši atsavināt (Aglona un Barkava to jau izdarījušas). Cik iespējams, tā vienmēr apmaksājusi slimnīcas tēriņus un savus lēmumus pildījusi atbilstoši tai piederošajām daļām. Drīzāk jau pārmetumi esot raidāmi slimnīcai, jo pārbaudē atklājies, ka vairāki līgumi slēgti bez īpašnieku ziņas. Tieši sadarbības un finanšu darbības caurspīdīguma trūkums ir lielākie pārmetumi slimnīcas vadībai. Viņa uzskatot, ka vadības maiņa nāks dziednīcai tikai par labu.
Pārējie akcionāri apliecināja, ka saņēmuši uzaicinājumu uz ārkārtas sēdi. Par valdes atkāpšanos gan pārsteigts bija Līvānu novada vadītājs Andris Vaivods, taču par situāciju kopumā gan ne – tā jau sen bijusi nokaitēta. Viņš arī pieļāva, ka sliktāk pēc valdes nomaiņas noteikti nebūšot. Katrā ziņā viņš Preiļu lēmumu atbalstīšot. Savukārt Riebiņu novada izpilddirektors Āris Elsts piebilda, ka ar savām mazajām daļām īpaši ietekmēt situāciju nevar, bez tam pēdējos divus gadus vietvara slimnīcas darbā neesot iesaistījusies, tāpēc neko komentēt nevarot.
