Mainās mode, tehnoloģijas un arī ēšanas tradīcijas – to, kas kādreiz bija katrā mājā uz galda, šodien reti kur var dabūt, taču tas nenozīmē, ka šie ēdieni jānodod aizmirstībai, jo, piemēram, kliņģeris taču ir tik unikāls gan pēc formas, gan krāsas, gan satura. Lai atgādinātu visu par ēdieniem un ar to saistīto, šā gada pilsētas svētku laikā Ventspils muzejs nāk klajā ar moto: garšīgi dzīvojam.
Ventspils Amatu māja 1. augustā no pulksten 12 līdz 15 būs pārvērtusies par Skolas ielas beķereju, svētki nav iedomājami bez tortes! Visiem beķerejas apmeklētājiem kopā ar lielākiem un mazākiem palīgiem no mākslas skolas būs iespēja izdekorēt lielo Ventspils dzimšanas dienas kūku.
Darbosies beķeru darbnīcas, kurās varēs lipināt, krāsot, filcēt, virpot un cept kūciņas un kliņģerīšus. Nadzīgākie tiks gan pie spēles Neķer beķer, tas nav kliņģers!, gan pie jaukām balvām.
Darinām un degustējam vīnus
Vērojot Latvijā notiekošās tendences, jāsaka, ka arvien vairāk kļūstam par vīnu kultūras valsti ar daudzskaitlīgām vīna darītavām pēc jaunākām un vecākām receptēm. Lai apvienotu visus vīndarus, Latvijā izveidota vīndaru biedrība, tiek organizētas vīna ekskursiju tūres un saviesīgas vīna degustācijas. Varbūt tas nemaz nav nekas jauns Latvijas kultūrā un vēsturē, bet tikai atgriešanās pie senajām tradīcijām, kad gandrīz katrā muižā bija savs vīna pagrabs un ne jau nu visi vīni līdz pagrabam bija no tālām zemēm nākuši. Latvijas zeme un saule ir pietiekami dāsnas, lai šeit taptu vasaras ogu, pat bērzu sulu un rabarberu vīni.
Vaicāta, kāpēc Ventspils Livonijas ordeņa pils pagalmā saaicinājusi Kurzemes vīndarus, muzeja pārstāve Ieva Rupenheite skaidro: svētku norišu 1. augusta vakara daļa Man bij’ reiz vīna koks pils pagalmā notiks sadarbībā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību, jo tālajā 2003. gada maijā pils dārzs saņēma skaistu dāvanu – selekcionārs Gunvaldis Vēsmiņš muzejam uzdāvināja 18 vīnogulājus, kas joprojām zaļo un nes ražu pie pils dienvidu sienas. Viss sāksies pulksten 17, sapulcējoties Kurzemes vīndariem – Abavas vīniem, Aizputes vīnam, Vinicurlandia, Durbes veltēm, Smilškalnu vīnam un Barčevsku ģimenei. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja degustēt un balsot par garšīgāko Kurzemes vasaras vīnu, bet šāgada pils vīna ielikšana notiks pulksten 17.30 pils pagalmā, kur viduslaiku mūzikas ansambļa Trakula dalībnieki kopā ar Aizputes vīndari Mārtiņu Santu rādīs, kā sparīgi un muzikāli samīcīt ogas vīnam. Pils vīna ielikšana turpināsies ar Trakulas koncertu (ap pulksten 18) un noslēgsies ar iecienītākā vīna apbalvošanu. Kopā ar Kurzemes vīndariem svētkus svinēs Zlēku kazu siera meistare, bbfactory brīnumgardās maizes cepēji, Alvas rotu un pogu lējējs, vīna glāžu gravētāja un, protams, muzeja ļaudis.
Turpinājums Pilsētas svētku rosmei svētdien, 2. augustā, no pulksten 11 līdz 16 notiks Piejūras brīvdabas muzejā, kur aicināti tie, kam nav vienaldzīgs Latvijas amatnieku veikums.
Vienlaikus tas būs tirdziņš, kur iegādāties labāko amatnieku izstrādājumus, kā arī mācībstunda – amatnieki paši rādīs un stāstīs, kā top skaistās lietas.
Dienas vidū tiks atvērts arī keramiķes Baibas Dumpes lolojums – vēl siltais Kurzemes ceplis, skanēs Lustīgā blūmīzera ziņģes, spēlēs Sergeja Somika ansamblis, dejos Everitas Panfiļonokas audzēkņi, pie gardas putras palīdzēs tikt Smiltiņu ģimene, bet praktiskajiem ļaudīm būs iespēja iepazīt dziju krāsošanu pēc sentēvu metodēm, turklāt muzejā interesanti būs arī mazajiem – lēkās truši, badīsies kaziņas un notiks izjādes ar zirgiem, turpat līdzās svilps mazbānītis un baudāmi būs vēl citi prieki.
Nodeva gaismeklim
Kas nekait šodien, kad ieslēgt apgaismojumu var ar vienu klikšķi un telpās vai āra teritorijās uzmirdz jaudīgas gaismas? Ventspils muzeja krājumos ir atrodami lieliski apgaismojuma vēstures liecinieki – sākot ar pavardu un skalu gaismu līdz 20. gs. sākuma porcelāna abažūriem. Taču, runājot par rūpniecības attīstību pasaulē, derīgi zināt, ka 1800. gadā angļu manufaktūras plašo telpu apgaismošanai sāk izmantot gāzes lampas, tādējādi būtiski pagarinot strādnieču darba dienu. 1826. gadā izgudro sērkociņu, 1839. gadā sākas parafīna sveču rūpnieciska ražošana. Cits pēc cita seko Andrē Marī Ampēra, Georga Simona Oma un Maikla Faradeja revolucionārie izgudrojumi, līdz 1876. gadā uzmirdz Edisona spuldzīte.
Unikālo izstādi par apgaismojuma vēsturi līdz pat 31. oktobrim varēs apskatīt Piejūras brīvdabas muzejā.
Sešdesmito gadu grafiskā valoda
Pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi ienāca ar jaunām vēsmām – grafiskais dizains ar konstruktīvisma elementiem un drosmīgiem krāsu salikumiem bija kā pretstats staļinisma laika monumentālismam. Ventspils pils muzeja izstāžu zālē līdz 28. augustam vēl skatāma ceļojošā izstāde Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda.
Izstādes eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra, keramikas un tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām kolekcijām. Izstādi Ventspils muzejā papildina muzeja krājuma materiāli par 60. gadu grafiskā stila tēmu – Ventspils zivju kombināta zivju produkcijas etiķetes un Induļa Zvagūža oriģinālilustrācijas Herberta Dorbes poēmai Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī.
