Jelgavas autobusu parks 2014. gadā reģionālajos starppilsētu maršrutos pārvadājis 0,8 miljonus pasažieru, bet pilsētas satiksmē 3,76 miljonus pasažieru. Ik dienu tiek realizēti 678 reisi 30 maršrutos. 2014. gadā kopumā autobusi nobraukuši 3,81 miljonu kilometru.
Vairāk Neatkarīgā vaicā Jelgavas autobusu parka valdes loceklim Gintam Burkam.
– Kā vērtējat iedzīvotāju iespējas tikt uz darbu pilsētā ne tikai tās robežās, bet arī no attālākām teritorijām?
– Jelgavas reģions ir ekonomiski aktīvs, un mēs spējam nodrošināt prasības, kas attiecas uz skolēnu nokļūšanu skolā, pieaugušo nokļūšanu darbā, un citu iedzīvotāju vajadzības. Kopā ar pilsētas pašvaldību plānojam sabiedriskā transporta pieejamību ne tikai uz darbavietām, bet arī citām iestādēm un pilsētvides objektiem, kur ir pietiekami liela cilvēku plūsma. Viens no piemēriem ir deju skola Benefice, kas iekārtojusies bijušās cukurfabrikas ēkā. Līdz ar to atsevišķi reisi tiek organizēti gar šo skolu, kas bērniem nodrošina iespēju tikt gan uz, gan no mēģinājumiem.
Katrā ziņā mēs rūpīgi sekojam līdzi izmaiņām un ieviešam papildu reisus tur, kur notiek reāla pasažieru pārvietošanās. Arī RAF rajona ekonomiskā aktivitāte palielinās, tāpēc palielinās arī reisu skaits šajā virzienā. Protams, mēs nevaram veikt izmaiņas maršrutos katru mēnesi, jo optimāla maršrutu tīkla un reisu skaita plānošana prasa skrupulozu darbu, taču, apkopojot pasažieru ierosinājumus un priekšlikumus, vismaz reizi gadā izmaiņas maršrutos notiek.
– Salīdzinot ar daudzām ES valstīm, Latvijā sabiedriskā transporta cenas ir ļoti zemas. Vai nav domāts par cenu pielīdzināšanu Eiropas līmenim?
– No vienas puses, to vajadzētu darīt, taču mūsu iedzīvotāju maksātspēja ir daudz zemāka par rietumvalstu iedzīvotāju maksātspēju. Mēs taču redzam, kas izmanto sabiedrisko transportu. Ja tiks palielināta biļešu cena, pasažieru plūsma samazināsies un kritīsies maršrutu rentabilitāte, kas var izraisīt to slēgšanu un vēl vairāk samazināt lauku cilvēku iespējas nokļūt darbā, pie ārsta vai citu darījumu kārtošanai.
– Pasažieru pārvadātājiem visu laiku nākas cīnīties par plānoto dotāciju saņemšanu no valsts. Vai laikus nesaņemtā nauda neapdraud uzņēmuma pastāvēšanu?
– Satversmes tiesā esam iesnieguši prasību pret valsti par zaudējumu segšanu pilnā apmērā atbilstoši sākotnējiem noslēgtā līguma nosacījumiem, kas līguma darbības laikā vienpusēji tika mainīti. Līdz ar to tie pārvadātāji, kas ievēroja līguma tehniskās prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu un komfortu, beigu beigās palika zaudētāju lomās. Autotransporta direkcija, redzot, ka mēs atjaunojam autobusu parku, nolēma, ka mēs pārāk labi dzīvojam, un uzskatīja, ka neesam tiesīgi saņemt zaudējumu par pasažieru pārvadājumiem segšanai paredzēto naudu. Uzsvēršu, ka tehnikas parka atjaunošana bija paredzēta noslēgtajā līgumā. Satversmes tiesa ieplānota jūlijā, un ceram, ka spriedums būs mums labvēlīgs.
– Iepriekšējos gados pasažieru skaits pakāpeniski pieauga. Vai šāda tendence saglabājās arī 2014. gadā?
– Iepriekšējos gados bija vērojams pasažieru skaita pieaugums, taču 2014. gada rezultāti liecina, ka reģionālajos starppilsētu maršrutos pasažieru skaits ir samazinājies vidēji par 4,4% – līdzīgi pārvadāto pasažieru apjoms krities arī valstī kopumā. Mēs to skaidrojam ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, kas saistās ar izbraukšanu uz ārzemēm un migrāciju no laukiem uz pilsētu kā pastāvīgu dzīvesvietu.
Pilsētas pārvadājumos apjoms krities par 3,8%. Mēs secinām, ka līdz ar pilsētas ielu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos, tostarp veloceliņu izbūvi, cilvēki biežāk izmanto personīgo transportu vai citas alternatīvas, piemēram, pārvietošanos ar velosipēdiem, kas kļūst arvien masveidīgāka.
– Vai tas būtiski ietekmēja uzņēmuma ienākumu un izdevumu bilanci?
– Būtībā nē, jo kopš pagājušā gada augusta brauciena cena pilsētas maršrutos ir 1 eiro. Tarifa paaugstināšana sedza pasažieru skaita samazināšanās rezultātā radītos zaudējumus. Atzīmēšu, ka, biļešu iegādei izmantojot Jelgavas karti, brauciens izmaksā 85 eiro centus. Līdz ar cenu diferencēšanu sīkmaksājumu jeb Jelgavas kartes izmantošana sabiedriskajā transportā būtiski pieauga. No 2012. gada 1. oktobra, kad tika ieviesta Jelgavas karte, to pamatā izmantoja skolēni norēķiniem par braucienu, vēlāk šo karti jau varēja izmantot arī norēķiniem par ēdināšanu skolās. Attīstot maksājumu karti, tā tika izdota personām, kam pienākas dažādi atvieglojumi, bet tagad to var saņemt jebkurš iedzīvotājs.
– Vai pasažieri ātri pieņēma jauno produktu?
– Ne visi, jo daudziem vēl nebija īsti skaidrs, kā šī karte darbojas. Jelgavas autobusu parks no kartes par braucienu saņem pilnu summu, vienlaicīgi bankas sistēma veic pārrēķinu – ja konkrētajam pasažierim pienākas kādas atlaides, starpība tiek ieskaitīta pasažiera kartes kontā. Atlaides summu pasažierim par katru konkrēto darījumu pārskaita pašvaldība. Līdz šim pārvadājumu kompensāciju pašvaldība izmaksāja tieši pārvadātājam, vadoties pēc vispārpieņemtas formulas. Ieviešot šo sistēmu, kompensācija tiek izmaksāta par katru konkrēto braucienu, kas nodrošina precīzu uzskaiti un precīzus norēķinus, tādējādi ietaupot pašvaldības finanšu līdzekļus.
Liels darbs bija jāiegulda arī autobusu vadītāju apmācībā, jo arī viņiem nācās ne tikai izprast jaunās sistēmas būtību un spēt to izskaidrot pasažieriem, bet apgūt arī jaunas tehnoloģijas. Tagad autobusu vadītāji saka paldies – strādāt ir kļuvis vieglāk.
Uzsvēršu, ka šāda veida pabalstu administrēšanas sistēma ir vienīgā pasaulē. Es zinu, ka vēl vairākas pašvaldības, tai skaitā Daugavpils, Liepāja, Rēzekne un Salaspils, ir izrādījušas interesi par Jelgavas karti un plāno ko līdzīgu ieviest savās pilsētās.
– Jūs jau pieminējāt, ka pēdējos gados ir atjaunots autobusu tehniskais parks. Vai nu uz kādu laiku process ir pabeigts?
– Jau 2009. gadā Jelgavas autobusu parks pieņēma stratēģisku lēmumu par tehnikas parka atjaunošanu, jo redzējām, ka pieaug remonta izmaksas, dīkstāves un palielinās kopējās tehnikas uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Turklāt par neizpildītajiem reisiem tiktu piemērotas līgumā paredzētās sankcijas.
Pagājušā gada februārī saņēmām pēdējos plānā paredzētos autobusus, un, skatoties no autobusu vecuma viedokļa, mēs esam jaunākais autobusu parks Latvijā. Vidējais tehnikas vecums ir 2,8 gadi. Šobrīd kopumā izmantojam 57 tehnikas vienības – no tām 45 ir Jelgavā ražotie Amoplant autobusi, kas kursē gan pilsētas, gan starppilsētu maršrutos. Vēl mums ir 12 Mercedes Benz Sprinter vidējas ietilpības autobusi, kas pamatā kursē Rīgas virzienā. Atzīmēšu, ka arī Mercedes Benz autobusi atbilstoši mūsu vajadzībām ir komplektēti un pārbūvēti Jelgavā – uzņēmumā Universāls.
Mūsu autobusu parkā, kā jau teicu, ir pārstāvēta tikai divu ražotāju tehnika, kas būtiski samazina remontu izmaksas un laiku. Ar esošo tehniku varam strādāt līdz noslēgtā līguma beigām 2020. gadā. Arī sasniedzot līguma beigu termiņu, mūsu tehnika vēl būs atbilstošā vecumā, lai mēs varētu startēt nākamajā konkursā par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem. Vienīgi 2016. gadā mums būs jānomaina Mercedes Benz Sprinter, jo esošajiem beigsies 5 gadu operatīvā līzinga līguma termiņš.
– Vai vēl arvien aktuāla ir autobusu vadītāju piesaiste?
– Jā, tā daudzus gadus ir aktualitāte ne tikai mūsu uzņēmumā, taču saistībā ar krīzi Krievijā vairāki kravu pārvadātāji ir pārtraukuši darbību un pie mums atgriežas autovadītāji, kas savulaik pārgājuši strādāt uz starptautisko kravu pārvadājumu kompānijām, kur algas bija lielākas. Līdz ar to šobrīd trūkumu nejūtam. Likumsakarīgi, ka katram autobusu vadītājam jāiziet apmācība darbam ar jaunajiem autobusiem. Atzīmēšu, ka autobusu vadītāju papildu izglītošana notiek divas reizes gadā, turklāt ne tikai par jautājumiem, kas attiecas uz tehniku, bet arī citiem procesiem, tai skaitā komunikāciju un saskarsmes kultūru.
– Vai šoferi tiek arī vērtēti?
– Jā, ir izstrādāta darbinieku motivācijas programma, kurā iekļauta arī labāko autobusu vadītāju noteikšana un apbalvošana. Lai noteiktu labāko autobusu vadītāju, ir izstrādāts sarežģīts algoritms, tai skaitā attieksme pret pasažieriem un tehniku, precizitāte, plāna izpilde, ārējais izskats. Labākajiem autobusu vadītājiem katru mēnesi tiek piešķirta prēmija, bet, apkopojot katra mēneša datus, mēs nosakām gada labākos autobusu vadītājus katrā pārvadājumu veidā. 2014. gadā par labākajiem reģionālajos starppilsētu pārvadājumos tika atzīti: 1. Raimonds Seleckis, 2. Antons Kuņickis, 3. Igors Strazds, savukārt pilsētas pārvadājumos par labākajiem tika atzīti: 1. Valērijs Dudkins, 2. Andris Apsītis, 3. Iveta Ezīte. Jāatzīst, ka Iveta ļoti labus rezultātus parāda visās jomās, tai skaitā arī attiecībā uz autobusu ekspluatāciju, ir pārāka par daļu vīriešu kārtas autobusu vadītāju. Sākumā gan skatījāmies skeptiski, bet tagad redzam, ka viņa ir ļoti piemērots darbinieks. Nupat esam darbā pieņēmuši vēl vienu sievieti – autobusu vadītāju, un pirmās atsauksmes ir ļoti labas.
– Jelgavai liela jubileja, un ieplānoti vērienīgi svētki. Jā tajos iesaistās autobusu parks?
– Vispirms jau tā ir svētku popularizēšana ne tikai Jelgavā, bet arī plašākā reģionā, jo uz daudzu autobusu aizmugurēm ir uzlīmēti svētku plakāti. Protams, piedalāmies arī daudzās citās aktivitātēs, un arī mūsu darbinieki piedalīsies vienotā svētku gājienā. Katru gadu cenšamies izdomāt kaut ko jaunu, piemēram, aplīmējam kāda autobusa logus ar skaistākajiem pilsētas skatiem. Šogad šādi noformēti būs jau divi autobusi – uz viena būs vēsturiskās fotogrāfijas, uz otra mūsdienu skati un nākotnes vīzijas. Ceram, ka arī šī gada autobusi cilvēkiem patiks un ar jauno noformējumu tie brauks vēl vairākus gadus.
