Latvijas valsts meži ik gadu daudzus desmitus miljonu eiro investē kvalitatīvos meža ceļos, kas nodrošina meža pieejamību – gan stādīšanas, gan kopšanas un mežizstrādes darbiem. Ceļi nepieciešami arī ārkārtas situācijās – vējgāžu novākšanai un meža dzēšanai ugunsgrēka gadījumā. Zemgalē meža ceļus izmanto arī ogotāji un sēņotāji, pieaug arī skriešanas un riteņbraukšanas popularitāte valsts mežos. Tomēr lielai daļai Zemgales iedzīvotāju mežs nozīmē darbavietu un iztikas līdzekļus ģimenei.
Saruna ar LVM Zemgales mežsaimniecības vadītāju Juri Jumīti.
– Šā gada ziema bija silta, un jūsu kolēģi sūdzējās, ka daudzviet iebraukt nevarēja un mežizstrādes apjoms atpalika no plānotā. Vai arī Zemgalē plāns netika izpildīts?
– Kā saka, plāni ir domāti tam, lai tos mainītu, ja situācija to prasa. Siltā ziema tiešām ieviesa korekcijas mežizstrādes plānos. Šā gada pirmajā ceturksnī izstrādes apjoms bija uz pusi mazāks nekā plānots. Izstrādes apjomus piebremzējām, jo ar smago tehniku varēja sabojāt meža ekosistēmu un izdangāt nesasalušos ceļus.
Turklāt tobrīd tirgū bija vērojams cenu samazinājums, jo Latvijā ienāca daudz zāģbaļķu no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un citām valstīm. Pārstrādes apjomu ziņā tagad gan ir vērojams pieaugums, kas veicinās cenu kāpumu, un koksnes pārdošana LVM būs rentablāka.
Otrajā ceturksnī strādājam atbilstoši plānotajam un mazliet vairāk, ceram, ka līdz gada beigām paspēsim izstrādāt visu gada plānu, ja vien nebūs kādi ārkārtas apstākļi.
Protams, pavasarī ir putnu saudzēšanas laiks, tāpēc mežizstrāde daudzviet ir ierobežota. Turklāt ierobežojumi attiecas uz ļoti daudziem biotopiem un citu veidu aizsargājamām platībām. Ar katru gadu šo platību apjoms palielinās un šobrīd jau ir tuvu 20% no kopējās mežu platības, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Precīzi koordinēt visus darbus palīdz LVM vides eksperti, kas spēj vispusīgi novērtēt katras darbības ietekmi uz meža vidi.
– Mežizstrāde daudziem Latvijā ir kā dadzis acī. Kādi ir jūsu argumenti par labu LVM ietvaros realizētajai mežu apsaimniekošanas sistēmai, kuras viens no posmiem ir mežizstrāde?
– Mežs un ainava ir mainīgs lielums. Paskaidrošu, ka jau padomju gados daudzi meži bija sasnieguši ciršanas vecumu, bet palika nenocirsti divu iemeslu dēļ – nebija pietiekami daudz darbaspēka un tehnikas resursu, kā arī Latvijas meža industrijas pārstāvji nelabprāt atdeva mežu Maskavai. Līdz ar to Latvijā meži ietaupījās, bet nu ir pienācis laiks, kad taupīt vairs nevar – koks zaudē savas kvalitatīvās īpašības, un ļoti vecu koku dažkārt var izmantot tikai malkai – labs zāģbaļķis vairs nesanāks. Ir zinātniski pierādīts, ka 150 gadu veca skuju koka koksnes kvalitatīvās īpašības ir zemākas nekā 100 līdz 120 gadu vecam kokam. Lapu kokiem, tostarp bērzam, mūžs ir vēl īsāks, bet apse bieži vien jau pēc 40 gadiem sāk zaudēt kvalitāti. Tad mežs ir laikus jānocērt un jāatjauno, iestādot nākamo koku paaudzi.
– Būtiski ir ne tikai mežu laikus izzāģēt, bet arī atjaunot. Vai stādīšanas sezona jau ir beigusies?
– Kopumā šogad jau ir apstādīti 900 hektāri, galvenokārt ar priedi. No astoņiem iecirkņiem sešos stādīšanas sezona ir beigusies, bet divos vēl palikušas nelielas astītes.
– Ja skatāmies proporcionāli – cik procentu atjaunojamo platību tiek apstādīts, cik apmežošana notiek dabiski iesējoties?
– Zemgales mežsaimniecībā tas ir apmēram puse uz pusi. Vislabāk dabiski atjaunojas lapu koku meži, tostarp bērzu audzes. Savukārt priede un egle pārsvarā tiek stādītas. Atzīmēšu, ka ļoti svarīga ir stādu kvalitāte. LVM Sēklas un stādi sadarbībā ar zinātniekiem pie šā jautājuma strādā jau daudzus gadus, un stādaudzētavās no selekcionētajām sēklām tiek iegūti augstvērtīgi stādi. Novērots, ka šie stādi ne tikai aug daudz ātrāk nekā dabiski atjaunojušās priežu vai mežu audzes, bet arī izaugošās koksnes kvalitāte ir būtiski augstāka – stumbri ir taisnāki, zaru ir mazāk. No šādas koksnes gatavotās mēbeles un mājas ir kvalitatīvākas.
Zemgalē ir auglīga zeme – no vienas puses, tas ir labi, jo mežs izaug ātrāk nekā citviet Latvijā, no otras puses, tas sadārdzina jaunaudžu kopšanu. Mazauglīgā zemē mazāk aug krūmu un graudzāles, kas noēno mazos kociņus, tāpēc mums šeit ir vairāk uzmanības jāvelta jaunaudžu izpļaušanai. Ja apstādītās platības neappļaus, tad mazie kociņi aizies bojā zem leknajām graudzālēm.
– Tikko noritēja FSC sertifikāta audits Zemgales mežsaimniecībā. Kādi ir rezultāti?
– Ļoti labi, auditam nebija pret mūsu darbu nekādu iebildumu un aizrādījumu. Visiem sabiedrības, tostarp pašvaldību, pārstāvjiem bija iespēja izteikt savus iebildumus, kurus audita laikā pārbaudīja, – acīmredzot strādājam atbilstoši visiem FSC sertifikāta kritērijiem.
