Aiz izkārtnes KVV Liepājas metalurgs velk ne tikai laiku, bet arī metālu šā vārda burtiskajā nozīmē: no Baltkrievijas atvestus četrstūrainus metāla stieņus plaukstas platumā sakarsē un velk garumā tik ilgi, kamēr to apkārtmērs sāk līdzināties cilvēka pirkstam.
Parādu dēļ pārdotā Latvijas lieluzņēmuma Liepājas metalurgs jaunie saimnieki ir papildinājuši veco uzņēmuma nosaukumu ar savu zīmolu un sarīkojuši simbolisku uzņēmuma atkalatvēršanu ar lentītes griešanu, uz kuru Latvijas Republikas ministri attraucās ar savu prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā. Šajās darbībās iesaistītās puses turpina apmaiņu ar laipnībām, kas pagaidām aizvieto rūpnīcas darba atsākšanu pilnā apmērā.
Šā gada 9. martā aprakstot neilgi pirms tam notikušo atklāšanas lentītes griešanu, Neatkarīgā norādīja uz uzņēmuma jauno saimnieku solījumiem, ka līdz metāla kausēšanas atsākšanai esot jāpagaida vēl apmēram mēnesis. Patlaban pienākušas aprīļa beigas ar kārtējo solījumu, ka nu jāpaciešas vairs tikai līdz 7. maijam vai kādu dienu ātrāk vai vēlāk, – nākamajā nedēļā metāla kausēšana noteikti sākšoties. Šādi solījumi tiek doti ne tikai avīzēm, bet arī Liepājas pašvaldībai, kā to vakar Neatkarīgajai apliecināja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. «Katrā ziņā Liepājai tas ir ļoti būtiski, tāpēc sekojam līdzi rūpnīcā notiekošajam,» viņš uzsvēra.
Ukraiņu solījumi atskanēja pagājušā gada rudenī pēc tāda perioda, kad šķita, ka uz Liepājas metalurga pirkšanu vispār neviens nepieteiksies. Tad parādījās metāllūžņu vākšanā lielu apjomu sasniegušais Ukrainas uzņēmums KVV Group. Tā saimnieki izskaidroja savu lēmumu iegādāties Liepājas metalurgu ar karadarbību Doņeckā, kas padarījusi neiespējamu metāla kausēšanu turienes uzņēmumā, ko metāllūžņu vācēji jau bija sākuši darbināt.
Grūti nepamanīt saistību starp Liepājas metalurga pārdošanas darījuma izziņošanu pagājušā gada 2. oktobra vakarā un 12. Saeimas ievēlēšanu 4. oktobrī. Pa vidu tika publiskota L. Straujumas tikšanās ar uzņēmuma pircējiem un viņu solījumi iedarbināt uzņēmumu līdz gada beigām. Gan jau arī šādam trikam bija sava ietekme uz valdošās partijas spējām nosargāt savas pozīcijas. Ražošana solītajā laikā atsākta netika, toties jau nākamās valdības vadīšanu ieguvusī L. Straujuma 6. martā varēja papildināt savu pārgriezto atklāšanas lentīšu kolekciju.
Pretēji pagājušā gada rudenī radītajam iespaidam pat tikai juridiskā Liepājas metalurga pārdošanas noformēšana ievilkās līdz šā gada sākumam. Janvāra vidū Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers atdeva rūpnīcas atslēgas uzņēmuma jaunajiem īpašniekiem apmaiņā pret pirmo rūpnīcas izpirkšanas maksājumu 20,5 miljonu eiro apmērā un solījumu, ka rūpnīca atsāks darbu mēneša laikā. Paldies ukraiņiem vismaz par to, ka vismaz demonstratīvā savu solījumu nepildīšanā viņus tagad nevar vainot. Liepājā patiešām sākās metāla velmēšana, kaut ar atrunu, ka tā notiek testa režīmā. Citiem vārdiem sakot, ukraiņi turpina ieguldīt naudu uzņēmumā, kura pašreizējais darbības apjoms pēc definīcijas nes zaudējumus. Arī velmēšanas apjoms atpaliek no apjoma, kāds atbilst Liepājas uzņēmuma tehniskajai jaudai. Kopš velmēšanas atsākšanas KVV Liepājas metalurgs ir saražojis 50 000 tonnu celtniecības armatūras. Tāpat par iespēju testēšanu jādēvē saražotās produkcijas izvešana caur Liepājas ostas piestātnēm. Savulaik Liepājas metalurgs bija apgādājies ar jaudīgu, tieši metalurģijas produktu pārkraušanai piemērotu kuģu piestātni, taču uzņēmuma darbības apturēšana lika pārkārtot arī ostas uzņēmuma darbu, kas tagad no jauna jāsalāgo ar KVV Liepājas metalurgs vajadzībām.
