Spītējot jebkuriem laikapstākļiem, senioru ansambļa Jautrās vecmāmiņas dalībnieki reizi nedēļā mēro ceļu uz Lēdurgas kultūras namu, lai kopā uzdziedātu, pasmietos un vienkārši aprunātos. Turpināt dziedāt savam un citu priekam iedvesmo lielā publikas atsaucība koncertos.
Par senioru vokālā ansambļa izveidi Krimuldas novada Lēdurgā Jautro vecmāmiņu kolektīvs paldies saka aktīvajai senioru, invalīdu un politiski represēto biedrības Kamolītis dibinātājai Ritai Bērziņai. «Kad mani uzaicināja par ansambļa vadītāju, domāju, ka mēs kopā padziedāsim aptuveni gadu, bet, kā iesākam, tā sekoja koncerts pēc koncerta un lielā Vidzemes novada sadziedāšanās Stopiņos. Mums nebija laika domāt, vai labi, ka dziedam kopā, vai nav. Viss aizgāja tādā kā vāveres ritenī, un tā tas turpinās joprojām,» stāsta kolektīva vadītāja Mārīte Leimane, kura ar ansambļa dziedātājiem ir kopā visus 17 gadus.
Vecmāmiņas aizsāka kustību
Pēc ansambļa Jautrās vecmāmiņas nodibināšanas novērota senioru vokālo kolektīvu izveide arī kaimiņu pagastos. Vecmāmiņas uzstājas gan Lēdurgas kultūras nama pasākumos, gan citviet Latvijā, un īpaši aizraujošs piedzīvojums bijis koncerts baznīcā Zviedrijā. Citus senioru ansambļus Jautrās vecmāmiņas uzņem arī Lēdurgas dendroparkā. 2013. gadā kolektīvs piedalījies Dziesmu un deju svētkos, un Latvijas seniori pieskandināja Rīgas parkus, muzejus un kultūras namus. Ar koncertiem bagātākais gadalaiks ir vasara, taču arī Adventes laikā seniori sniedz īpašus koncertus. Kolektīvu vienmēr mīļi gaida veco ļaužu mītnē Pēterupe.
«Apbrīnojami tas, ka ansambļa sastāvs gandrīz nav mainījies kopš tā dibināšanas, bet labprāt gaidītu jaunus dalībniekus. Pašreiz kolektīvā ir ap 10 dziedātājiem, starp tiem arī viens vectētiņš Modris, kurš mums arī piespēlē vijoli un saksofonu,» stāsta vadītāja. Ansamblis izpilda sadzīviskas dziesmas, starp tām arī Mārītes Leimanes komponētus darbus.
Esam jautras
«Nosaukums mums radās spontāni, jo īsi pēc kopā sanākšanas bija jābrauc uz skati, kur mums jautāja, kāds ir ansambļa nosaukums. Kas pirmais ienāca prātā, to arī teicām – vecmāmiņas bijām un jautras arī esam,» atceras ansambļa vadītāja. «Man šis kolektīvs patīk, jo dalībnieki uz mēģinājumu neierodas vienīgi tad, kad patiesi nevar paiet. Nav bijis tā, ka kāds vienkārši nenāk. Vienalga, kā ir, ir jādodas,» stāsta dalībniece Ausma, kurai ansambļa mēģinājumi esot kā 200 grami C vitamīna, jo, atgriežoties mājās no kopā pavadītā laika, prāts joprojām līksms.
«Katru reizi, tiekoties ar citiem senioru kolektīviem, redzam jaunas sejas. Kad uzpucējušās aizbraucam uz pasākumu un sakām, ka mums ir gandrīz 80 gadu, neviens netic,» stāsta dalībniece Rita. Dalībnieku vidējais vecums ir ap 77 gadiem. Seniori pateicas Lēdurgas kultūras namam, kurš nodrošina transportu un pēdējos gados arī uzstāšanās tērpus.
Savs dārziņš un ansamblis
Daļa dziedātāju uz mēģinājumiem dodas ar velosipēdu. Vēl brīvā laika aizraušanās ir krustvārdu mīklas, grāmatu lasīšana, kopīgi teātra apmeklējumi un mazdārziņš. «Es dienu uz dienu pārlieku, ka vairs nenākšu, bet, kā pienāk diena, kad jānāk uz mēģinājumu, vienmēr dodos. Cik ilgi nākšu, grūti pateikt,» stāsta Silvija, kuru saviļņo publikas lielā atsaucība, kad, dziedātājiem pēc uzstāšanās jau atrodoties savās sēdvietās, skatītāji turpina aplaudēt. «Ne jau viņi varbūt aplaudē, ka mēs ļoti skaisti un mākslinieciski dziedājām, viņi aplaudē mūsu gadiem, ka mēs vēl tādos gados uzdrošinājāmies uzstāties. Tas dod stimulu doties uz mēģinājumiem, kamēr vēl varam.» Ansamblis ir lepns par sevi, jo, nākot vecumam, dziedāt var būt grūtāk, taču, klausoties Jautro vecmāmiņu dziedājumu, balsis ir vienotas dziesmai. Kolektīvs uzskata, ka veciem ļaudīm ir jāsaņemas un jāiet ārā no mājas, lai sajustos, ka ir vēl kādam vajadzīgi, jo, paliekot mājās četrās sienās, cilvēks noveco ātrāk.
