Šodien Administratīvajā rajona tiesā Liepājā paredzēts skatīt Ventspils mēra Aivara Lemberga pieteikumu atzīt par nepamatotu vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu atcelt A. Lembergu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata.
Vēl pirms lietas izskatīšanas tiesā E. Sprūdžs šā rīkojuma sakarā cietis jau divas sakāves: no tiesībsarga – par labas pārvaldības principa pārkāpšanu un no Datu Valsts inspekcijas (DVI) – par A. Lemberga personas datu izpaušanu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Neatkarīgā no kompetentiem avotiem Reformu partijā noskaidroja, ka E. Sprūdža rīkojumā DVI ir konstatējusi Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, par kuru paredzēts sods Administratīvo pārkāpumu kodeksā. DVI Neatkarīgajai apstiprināja, ka šāda lieta ir ierosināta, bet, tā kā administratīvais process joprojām turpinās, pagaidām nekādi komentāri netiek sniegti.
Lietas būtība ir šāda – E. Sprūdža parakstītajā rīkojumā, kas pagājušā gada 23. oktobrī publicēts Latvijas Vēstnesī, bija norādīts A. Lemberga personas kods. Gan DVI, gan Tieslietu ministrija savos atzinumos secinājušas, ka personas koda publicēšana šajā rīkojumā bijusi nesamērīga un nepamatota, jo A. Lembergs pilnībā ir identificējams, ja norāda viņa amatu, kas ir vienīgais Latvijā.
Par to šīs publikācijas sagatavotājam draud naudas sods līdz 400 latiem, un DVI jau pieprasījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju, kura konkrēti ministrijas amatpersona ir atbildīga par to, ka E. Sprūdža rīkojums Latvijas Vēstnesim nodots, neaizsedzot A. Lemberga personas datus. Ministrijā visi zinot, ka ar rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu nodarbojušies tikai pats E. Sprūdžs, viņa juridiskā padomniece Inga Antāne un kādi publiski nezināmi juristi ārpus ministrijas (iespējams – juridiskais birojs Triniti, kurā praktizēja I. Antāne). Tomēr, ņemot vērā lietas «politiski sensitīvo raksturu», pašlaik tiekot meklēts grēkāzis, uz kuru vainu novelt. Šajā sakarā ministrijā valdot liels satraukums, jo neviens darbinieks negrib uzņemties vainu. Tomēr politiski sensitīvo motīvu dēļ netikšot pieļauts, ka tiek sodīts pats E. Sprūdžs vai I. Antāne, Neatkarīgajai zināja stāstīt kompetentie avoti Reformu partijā.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons konstatējis, ka, sagatavojot rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu, E. Sprūdžs ir pārkāpis labas pārvaldības principu, jo nav devis A. Lembergam pietiekami daudz laika paskaidrojumu sniegšanai, ziņo LETA. A. Lembergam paskaidrojumi par 350 pirms daudziem gadiem pieņemtiem lēmumiem esot bijuši jāsniedz triju dienu laikā.
«Tiesībsargs arī secina, ka, pirmkārt, paskaidrojumu sniegšanai atvēlētajā trīs dienu laikā bija ieskaitītas divas brīvdienas, kas būtiski saīsina paskaidrojumu sniegšanai atvēlēto laiku,» preses konferencē informējis A. Lembergs. Tāpat tiesībsargs ir konstatējis, ka, nosakot paskaidrojumu sniegšanai atvēlēto termiņu, netika ņemts vērā dokumentu aprites ātrums iestādē – proti, iestādei nosūtīts dokuments, izejot vizēšanas procesu, pie adresāta varēja nonākt ar novēlošanos, tādējādi vēl vairāk saīsinot noteiktos termiņus. Treškārt, tiesībsargs secinājis, ka paskaidrojums no A. Lemberga ticis pieprasīts par apjomīga satura vairākus gadus vecu informāciju, kuras pārbaude bija saistīta ar arhīva dokumentu pieprasīšanu un izpēti, kas savukārt prasītu vēl papildu laiku atbildes sagatavošanai.
«Citiem vārdiem, tiesībsargs secina, ka vides un pašvaldību lietu ministrs Sprūdžs ir pārkāpis valsts pārvaldes iekārtas vienu no pamatprincipiem un prasībām, kas noteikta ar likumu un arī Sprūdžam jāievēro – labas pārvaldības princips. Līdz ar to, protams, ir svarīgi, vai Ministru kabinets vai Ministru prezidents personiski sodīs Sprūdžu par to, ka viņš ir pārkāpis labas pārvaldības principu,» teicis A. Lembergs.
Tāpat A. Lembergs lūdzis tiesībsargu izvērtēt arī E. Sprūdža izteikumus, vainojot Ventspils mēru pārkāpumu izdarīšanā. Tiesībsargs norādījis, ka gadījumos, kad ministram lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams uzklausīt iesaistītās personas – šajā gadījumā A. Lemberga – viedokli, ministram ir jāpievērš īpaša uzmanība savu izteikumu formulējumam un saturam. Ņemot vērā, ka ministrs pārstāv valsts izpildvaras augstāko līmeni, nav pieļaujams, ka viņa izteikumi radītu priekšstatu par Ministru kabineta neprofesionalitāti ne lēmumu pieņemšanas procesā, ne saskarsmē ar sabiedrību. Tādējādi no amatpersonas profesionālās ētikas viedokļa šādi E. Sprūdža izteikumi esot vērtējami kritiski, secinājis tiesībsargs.
