Andris Piebalgs vairs nebūs "Vienotības" priekšsēdētājs
 
©Kaspars Krafts/f64

Politiķis Andris Piebalgs nākamajā "Vienotības" kongresā vairs nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja amatu.

Viņš pēc partijas valdes sēdes, kas ilga teju piecas stundas, žurnālistiem pastāstīja, ka tika analizēta situācija partijā. Tuvākajā laikā tiks sasaukts partijas kongress, kas sākotnēji bija iecerēts rudenī.

Partijas biedri un atbalstītāji sagaida radikālas pārmaiņas, akcentēja Piebalgs, piebilstot, ka tas nozīmē arī nepieciešamību pēc jaunas vadības.

Politiķis atzina, ka viņa piedāvājums neparedzēja radikālas izmaiņas, bet gan bija partijas konsolidācijas plāns.

Piebalgs nekandidēs arī uz partijas valdi, tomēr turpinās darboties "Vienotībā". Viņš arī būtu gatavs startēt vēlēšanās, ja partijas biedri aicinās viņu to darīt.

Politiķis atzina, ka partijā ir iekšēja spriedze, tomēr būtiskākais ir atgūt vēlētāju uzticību.

Lēmumu vairs nekandidēt uz partijas vadītāja amatu Piebalgs pieņēma pats, un biedri viņu neesot mudinājuši uz šo soli.

Piebalgs par partijas vadītāju tika ievēlēts pērn 4.jūnijā politiskā spēka ārkārtas kongresā. Viņš partijas vadīšanu pārņēma no Solvita Āboltiņas.

Toreiz uz partijas priekšsēdētāja amatu bija divi kandidāti - Piebalgs un Edvards Smiltēns, kurš vēlāk kļuva par "Vienotības" vadītāja vietnieku.

Piebalgs iestājās "Vienotībā" 2014.gada septembrī, bet 2014.gada decembrī viņu ievēlēja partijas valdē.

Piebalgs dzimis 1957.gadā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Viņš strādājis par fizikas skolotāju, bijis Valmieras 1.vidusskolas direktors, deputāts rajona pašvaldībā. 1988.gadā viņš sācis strādāt Tautas izglītības ministrijā par vecāko speciālistu, bijis tautas izglītības ministrs Ivara Godmaņa valdībā.

No savienības "Latvijas ceļš" Piebalgs tika ievēlēts 5.Saeimā, viņš bija Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, ieņēma finanšu ministra amatu Māra Gaiļa valdībā, bet demisionēja saistībā ar 1995.gada banku krīzi un nolika arī Saeimas deputāta mandātu.

Pēc tam Piebalgs bija Latvijas vēstnieks Igaunijā, bet kopš 1998.gada viņš strādāja par vēstnieku Eiropas Savienībā (ES), bija Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieks. 2003.gadā Piebalgs tika iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES jautājumos, vadīja pirmās Latvijas izvirzītās ES komisāres Sandras Kalnietes biroju, bet tad pats kļuva par komisāru.

Piebalgs ES komisāra amatu ieņēma no 2004.gada līdz 2014.gada rudenim. Vispirms viņš pildīja enerģētikas komisāra pienākumus, bet no 2010.gada līdz 2014.gada novembrim bija attīstības komisārs.