Eksperts prognozē Krievijas mediju aktīvu līdzdalību Latvijas pašvaldību vēlēšanu kampaņās
 
©scanpix

Latvijā ir sagaidāma Krievijas masu mediju aktīva līdzdalība pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņās, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Skudra Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikācijā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017", kuras prezentācija norisināsies 18.janvārī, norādījis, ka var prognozēt, ka Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas" pozīciju nostiprināšanās lielo pilsētu domēs varētu novest pie Krievijas pastiprināta spiediena ar mērķi panākt Latvijas valdības reorganizāciju, ietverot tajā "Saskaņas" pārstāvjus.

Šī iemesla dēļ Skudra prognozē, ka priekšvēlēšanu kampaņās sagaidāma Krievijas mediju un ne tikai aktīva līdzdalība. Turklāt, kā norādījis profesors, iezīmējot iespējamos ārpolitikas scenārijus, Latvijas ārpolitikas īstenotājus NATO un Eiropas Savienības (ES) ietvarā, kā arī attiecībās ar Krieviju gaida nopietnu pārbaudījumu gads, kas tikai vairos atbildības slogu. Tāpēc pārdomāta un efektīva iekšpolitika būs nozīmīgs resurss Latvijas pozīciju nostiprināšanai NATO un ES.

Attiecībā uz ārpolitiku Skudra norādījis, ka krīzes ir problemātiski prognozēt, tomēr akadēmiska rakstura vai ekspertu tekstos par NATO 2017.gadā esot lasāms, ka šajā gadā Briselē notiks alianses valstu un valdību vadītāju sanāksme, visticamāk, mini samita formā, kurā debitēs ASV prezidents Donalds Tramps un dos "starta signālu debatēm par stratēģiju", kas noslēgsies ar "jaunas stratēģiskās koncepcijas" pieņemšanu 2018.gadā vai 2019.gadā.

Skudra arī atsaucas uz Bratislavā bāzēto "Globsec" Politikas institūtu, kas norādījis, ka ES šobrīd nepārstāv militāru spēku, bet varētu tādu veidot laika gaitā. Zaudējot Lielbritāniju, kas bija un ir spēcīgākā militārā vara un otra spēcīgākā ekonomika Eiropā, varētu ne tikai mazināties tādas ambīcijas, bet arī pastiprināties tendences "spēcināt maigās varas tendences un preferences, kas norādītas 2016.gada jūlija ES Globālajā stratēģijā", kas nozīmēs, ka ES joprojām būs neizlēmīgs un vājš militārais spēks.

Līdz ar to ļoti izšķiroša nozīme ES konsolidācijā vai tālākā fragmentācijā būs prezidenta velēšanām Francijā. Ja par prezidenti kļūst populistiski labējus uzskatus aizstāvošā Marina Lepēna, tas nozīmēs, ka Francijā notiks referendums par izstāšanos no eirozonas, norādījis Skudra.

Turpretī, ja Franciju vadīs prezidents, "pašpasludinātais gollists" Fransuā Fijons, kurš uzskata, ka Eiropa ir Francijas varas instruments un ka samierināšanas politika būs labākais risinājums attiecībās ar Krieviju, tad, no Latvijas nacionālo interešu viedokļa, izšķiroša nozīme būs tam, vai Francija šogad tuvināsies Krievijai, īpaši, ja arī ASV virzīsies tajā pašā virzienā.

Tāpat Skudras rakstā, atsaucoties uz dažādiem ekspertiem, norādīts, - ja situācija Eiropas austrumos turpinās saasināties, Vācija bez Francijas atbalsta varētu būt spiesta izvēlēties starp Eiropas rietumiem un austrumiem. Tas nozīmētu, ka sāk piepildīties scenārijs par ietekmes zonu atzīšanu "de facto".

"Te atliek piebilst, ka Lielbritānijas valdība, protams, mēģinās iespējami novilcināt sarunu uzsākšanu par izstāšanos no ES līdz Francijas jaunā prezidenta ievēlēšanai un valsts ārpolitiskā kursa definēšanai. Protams, ka ar šīm pārmaiņām Francijā cieši būs saistīts jautājums par ES sankcijām pret Krievijas personām un uzņēmumiem," norādījis Skudra.

"Turpretī Vācijā lielas pārmaiņas pēc bundestāga vēlēšanām 2017.gada rudenī nav sagaidāms, ja nu vienīgi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija izšķirsies kampaņā aicināt balsot par sociāldemokrātu koalīciju ar postkomunistisko Kreiso un Zaļo partiju. Latvijas interesēm vairāk atbilstu kancleres Angelas Merkeles vadīta koalīcija pēc parlamenta vēlēšanām," rezumēja profesors.

LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam.