Trešdaļa jeb 30% reemigrantu pēc atgriešanās Latvijā ir vīlušies un gatavi atkal doties prom, par to liecina Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra jaunākā aptauja, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņās".
Starp minētajiem iemesliem tam ir nespēja Latvijā atrast piemērotu darbu ar vēlamo algu, darba devēju nelabvēlīga attieksme, tostarp aplokšņu algas, problēmas ar mājokļa atrašanu, bērnu integrāciju skolā un citiem aspektiem.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa stāsta, ka daudziem ārzemēs ir palikuši kontaktu tīkli, pat mājoklis, "haltūras" tipa darbs. Aptauja rādot, ka daudzi šo saikni ar ārzemēm vēl ir saglabājuši. "Viņiem nav grūti vienā brīdī sapakot somas un aizbraukt atkal," skaidro Mieriņa.
Pēc atgriešanās Latvijā reemigranti meklējot darbu, kur algā pēc nodokļu nomaksas paliek vismaz 1000 eiro, lai saglabātu līdzvērtīgu ienākumu apjomu kā ārzemēs. Tomēr lielākajai daļai tas neizdodoties.
Aptauja rāda, ka negatīvas sekas izjūt arī tie, kas reiz Latvijā strādāja kvalificētu darbu, bija profesionāļi, bet ārzemēs emigrācijā ilgstoši strādāja mazkvalificētos amatos. Šajā laikā viņi ir izkrituši no aprites. Taču ir liela daļa arī tādu, kas ārzemēs profesionāli bagātinājušies savā jomā, skaidro pētnieki.
Atbraukušie arī min, ka viņiem bijušas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras.
Tāpat aptauja atklāj, ka reemigranti ir ar lielu uzņēmējdarbības potenciālu. Pētījums rāda, ka 20% domā par savu uzņēmumu, jo dzīvošana ārzemēs devusi drosmi.
Aptauja rāda, ka visvairāk reemigrantu ārzemēs gūtās zināšanas novērtē darba devēji finanšu sfērā, bet vismazāk vai nemaz - būvniecībā.
Atbildes aptaujā snieguši vairāk nekā 3000 reemigrantu, un tik apjomīgs pētījums par dzīvi pēc atgriešanās Latvijā veikts pirmo reizi.
