Pēdējos mēnešos partiju reitingi būtiski nemainās, un populārākie politiskie spēki arī februārī bija partija "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Vienotība", liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējos mēnešos situācija stabilizējusies vai pat "iesaldējusies" un partiju popularitātes izmaiņas galvenokārt svārstās statistiskās standartkļūdas robežās.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu februārī, "Saskaņu" atbalstītu 18,1% respondentu, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 12,7%, "Vienotību" - 9,8%, bet nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 7,7% aptaujāto.
Pārējās partijas nepārvarētu 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā. Par Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un partiju "No sirds Latvijai!" (NSL) februārī bija gatavi balsot attiecīgi 3,6% un 3,4% aptaujāto. Par partiju "Latvijai attīstībai" februārī balsotu 0,8% respondentu, par "Jauno konservatīvo partiju" - 0,4%, par "Vienoti Latvijai" - 0,7%, bet par "Latvijas Krievu savienību" - 0,9%.
Vēl 15,3% respondentu teica, ka vēlēšanās nepiedalītos, bet 26,5% nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu.
Decembrī par "Saskaņu" bija gatavi balsot 19,9% respondentu, ZZS - 12,7%, "Vienotību" - 10,6%, VL-TB/LNNK - 9,3%, LRA - 5,6%, NSL - 4,8%. Decembrī 14,2% respondentu atbildēja, ka vēlēšanās nepiedalītos, bet 19,7% nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu. Freimanis pastāstīja, ka arī janvāra partiju reitingi būtiski neatšķiras.
Sociologs šādu politisko spēku reitingu stabilizēšanos skaidro ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, to ietekmējot starptautiskā ģeopolitiskā situācija, un cilvēki kļūst atturīgāki, līdz ar to attieksmes maiņas nav straujas. Tāpat tas varētu būt saistīts ar "vairākus mēnešus potēto" par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas ir būtisks mūsu valsts reputācijas jautājums, klāstīja Freimanis.
Taujāts, vai šādas tendences varētu turpināties arī nākotnē, eksperts teica, ka par to vēl grūti spriest. Esot vairākas lietas, kas varētu ietekmēt partiju popularitāti, proti, jautājumi, kas saistīti ar Latvijas ekonomikas atdzišanu, kā arī "divām hroniskām kaitēm" - veselības aprūpi un izglītības sistēmu, piebilda Freimanis.
