Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Parlaments vērtēs likumprojektu par šķīrējtiesu procesa uzlabošanu

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto šķīrējtiesas likumprojektu, kurā iecerēts noteikt šķīrējtiesas dibināšanas regulējumu un prasības šķīrējtiesnešiem, vēloties pilnveidot šķīrējtiesas procesu.

Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks.

Kā norāda TM, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir milzīgs skaits salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti. Likumprojekta anotācijā ministrija norādījusi - ņemot vērā to, ka arvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu pieaug šķīrējtiesu skaits, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā.

Tāpēc ir nosakāmas prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmuma kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu.

Likumā tiks noteikts, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no desmit biedriem juridiskām personām un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Vienlaikus pastāvīgajām šķīrējtiesām tiek paredzēts pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Minētais pienākums nodrošinās to, ka pastāvīgajai šķīrējtiesai joprojām ir jāatbilst likumdevēja noteiktajām prasībām.

Tā kā ir saņemti vairāki iesniegumi par šķīrējtiesas nesasniedzamību juridiskajā adresē, turpmāk tiek paredzēts, ka šķīrējtiesām vajadzēs izmantot telpas savai darbībai, kā arī būs jāpublicē šķīrējtiesas izmaksas un cita aktuālā informācija mājaslapā.

Šķīrējtiesām ir piekritīga civiltiesisko strīdu izskatīšana, tomēr atsevišķu kategoriju lietas tiek izslēgtas no šķīrējtiesu kompetences. Lai gan, piemēram, Patērētāju tiesību un aizsardzības likums neparedz pilnīgu aizliegumu izskatīt šķīrējtiesā civiltiesiskos strīdus, kas radušies no patērētāju līgumiem, gadījumā, ja šķīrējtiesai tiek iesniegts līgums, kas paredz pušu civiltiesiskā strīda izskatīšanu tikai un vienīgi šķīrējtiesā, liedzot patērētājiem iespēju izvēlēties starp civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā vai vispārējās jurisdikcijas tiesā, šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atteikties no šī strīda izskatīšanas.

Tāpat ministrija ir atzīmējusi, ka Civilprocesa likumā netiek noteikti gadījumi, kad šķīrējtiesas darbība izbeidzas. Likumprojekts nosaka - ja šķīrējtiesas izveidotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā UR nav iesniedzis pārreģistrācijai nepieciešamos dokumentus, UR amatpersona, nepieņemot atsevišķu lēmumu, izslēdz pastāvīgo šķīrējtiesu no šķīrējtiesu reģistra.

Izmaiņas attiecas arī uz šķīrējtiesneša kandidātiem. Par tiem nevar būt persona, kas ir atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Savukārt institūciju, kas organizē šķīrējtiesnešu apmācības, nosaka Ministru kabinets, bet šķīrējtiesneša kvalifikācijas eksāmenu pieņems Šķīrējtiesnešu eksaminācijas komisija, kuru ar rīkojumu izveido tieslietu ministrs un sastāvā iekļauj divus Tieslietu ministrijas pārstāvjus, divus rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus un augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.

Attiecībā uz šķīrējtiesnešu iecelšanu ministrija ir norādījusi, ka puses pašas var iecelt savus šķīrējtiesnešus, bet var to uzticēt arī saviem pilnvarotajiem pārstāvjiem.

Tāpat likumprojektā ir reglamentēta šķīrējtiesas procesa sākšana. Vēl likumā skaidrots, ka šķīrējtiesā var būt pierādīšanas līdzekļi: pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Tomēr liecinieku liecības netiek paredzētas kā pierādījumu veids laika ekonomijas labad.

Par šķīrējtiesas nolēmumu ir jāvēršas tiesā izpildu raksta izsniegšanai. Savukārt šķīrējtiesas spriedums, par kuru rajona (pilsētas) tiesa atteikusi izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei un lēmums ir stājies spēkā, turpmāk būs spēkā neesošs. Ja izpildu raksts pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav izsniegts kādā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma daļā, tad pastāvīgās šķīrējtiesas spriedums daļā, par kuru nav izsniegts izpildu raksts un lēmums ir stājies spēkā, arī būs spēkā neesošs.

Ministrija ir paredzējusi arī pārejas noteikumus. Tiek noteikts, ka sākto šķīrējtiesas procesu pabeigšanas un jaunu izskatīšanas sākšanas nodrošināšanai pēc likuma spēkā stāšanās dienas, šķīrējtiesnešu apmācībai un kvalifikācijas eksāmena kārtošanai tiek paredzēts vēlāks spēkā stāšanās termiņš - 2015.gada 1.janvāris.

Kad šis likumprojekts novembrī tika skatīts Ministru kabineta sēdē, pret to iebilda Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvis Ziedonis Špengelis, kurš norādīja, ka jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem. Viņaprāt, neesot arī īsti korekts apgalvojums par to, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir milzīgs šķīrējtiesu skaits.

Tāpat sēdē kāds cits šķīrējtiesu pārstāvis pauda neapmierinātību par nepieciešamību šķīrējtiesnešiem iegūt sertifikātu, norādot, ka sertifikācija esot tikai vienā valstī - Uzbekistānā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kurš vadīja valdības novembra sēdi, pauda izpratni, ka ir iebildumi no šķīrējtiesu puses, taču, viņaprāt, par tiem jādiskutē Saeimā.

Līdz ar šo likumprojektu Saeima izskatīšanai komisijās nodeva grozījumu projektu Civilprocesa likuma regulējumā, jo tajā šķīrējtiesu darbību reglamentē likuma D daļa.