Latvijā: Tas brīdis, kad Belokoņs nav Pildegovičs 6 komentāri
 
Latvijā

Tas brīdis, kad Belokoņs nav Pildegovičs

 
F64

Ir starp Latvijas uzņēmējiem arī tādi, kam ir lieliskas idejas atrast peļņas iespējas kaut kur pasaules tālumos un būt pionieriem jaunu tirgu nišās. Tostarp latvieši ir vieni no tiem, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem sāka zvejot sniega krabjus Barenca jūrā pie Svalbāras (Špicbergenas).

Sniega krabji vēsturiski nav šo nemīlīgo ziemeļu ūdeņu iemītnieki, bet ir tur savairojušies pēdējās dekādēs kā invazīva suga, bet tie ir garšīgi un ļoti dārgi, kad nonāk pasaules labāko pavāru katlos un pirmšķirīgu restorānu ēdienkartē. Taču janvāra sākumā Norvēģijas varas iestādes arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas kopš 2014. gada bija zvejojis krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, bet Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos jeb, citiem vārdiem sakot, norvēģi latviešus uzskata par maluzvejniekiem, bet latvieši norvēģus par pirātiem, kas sagrābuši latviešu kuģi.

Lai gan Norvēģija Latvijai ir draudzīga paraugvalsts, no kuras mācīties demokrātiju un sociāli atbildīgu valsts pārvaldes sistēmu, šis ir gadījums, kad norvēģi dara pāri latviešiem, un uz to ir attiecīgi jāreaģē. Brīnumainā kārtā Latvijas valsts institūcijas un ārlietu resors, kas pieradis klanīties un bez ierunām pakļauties katram rietumniekam, šajā gadījumā rīkojas atzīstami nikni un aizstāv latviešu uzņēmējus vislabākajā veidā, kāds vien iespējams.

Ir iesaistīta Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija, viedokli pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Iesniegta nota Norvēģijai. Valdības sēdes slēgtajā daļā ministri ir atbalstījuši vēršanos starptautiskajā tiesā Hāgā pret Norvēģiju. Tieslietu ministrijai dots uzdevums izstrādāt precīzus uzstādījumus prasībai Eiropas Savienības tiesā. Par visu to sabiedrību informēja premjers personīgi. Valsts aparāts ir iedarbināts Latvijas uzņēmēja aizsardzībai. Tas ir pasakaini - uzņēmēji saprot, kāpēc vērts godīgi maksāt nodokļus.

Bēda tikai tā, ka tik stiprs valsts atbalsts uzņēmējiem starptautiskos saimnieciskos strīdos netiek dots vienmēr un katram ārzemēs ķibelē nonākušam Latvijas uzņēmējam. Ir viens cits gadījums, kurā valsts savu pilsoņu aizstāvībā darbojas slinki, lai neteiktu, ka nedarbojas nemaz. Acīmredzot ir liela nozīme, kāds citā valstī apskādētam uzņēmējam ir uzvārds. Ja tas ir Pildegovičs un ja uzņēmējs ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča brālis Pēteris, un ja norvēģi ir arestējuši viņa firmai piederošu kuģi, tad valsts atbalsts ir garantēts. Visas latvju amatpersonas vienā mutē pauž, ka Norvēģija pārkāpusi likumu.

Turpretī, ja uzvārds ir Belokoņs, un Kirgizstānas režīms saimniecisku strīdu ar Valēriju Belokoņu risina ar krimināltiesiskām metodēm, jācīnās vien pašam, jo Ārlietu ministrija visu atstāj vistaisnīgākās un neietekmējamākās Kirgizstānas tiesas ziņā, solot vien sekot un interesēties.

Belokoņam Kirgizstāna pirms septiņiem gadiem atņēma banku un piedevām vēl šogad aizmuguriski piesprieda viņam un vēl trim bankas darbiniekiem 20 gadu cietumsodu ne par ko - uz safabricēta pamata. Starptautiskajā arbitrāžā Parīzē Belokoņs ir jau uzvarējis un pierādījis savu taisnību. Saskaņā ar starptautiskās arbitrāžas spriedumu Belokoņam no Kirgizstānas pienākas 16,5 miljonu dolāru kompensācija, taču Kirgizstāna nemaksā un nemaksā. Bezkaunīgi nemaksā. Apmēram viens miljons dolāru kā nodoklis no šiem 16,5 miljoniem pienākas Latvijas valstij.

Krabju lietā latviešu firma pati varētu sevi aizstāvēt, jo Norvēģija ir demokrātiska valsts ar neatkarīgu tiesu sistēmu - samaksājot 180 000 eiro sodu, var uzreiz atbrīvot kuģi un soda naudu atgūt caur tiesu, ja pēc tam pierāda savu taisnību. Tikmēr Belokoņs pats samaksāja par savu interešu aizstāvību, uzvarot starptautiskajā arbitrāžā Parīzē.

Pretstatā Norvēģijai par Kirgizstānas tiesu politisko neietekmējamību ilūziju nav, un strīdā pret šo valsti atbalsts Latvijas uzņēmējam ir reāli nepieciešams. Transparency International apkopotajā 2016. gada Korupcijas uztveres indeksā Norvēģija ieņem augsto 6. vietu, attiecīgi Kirgizstāna - 136.

Ārlietu ministrijas rokās ir gana daudz ieroču, lai paātrinātu naudas atguves procesus no Kirgizstānas - var darīt visu to pašu, ko lietā ar sniega krabjiem, un vēl vairāk. Taču nekas netiek darīts.

Komentāri [6]
#
Taure 18.jūlijs 2017 12:48 atbildēt
Belokonis man liekas sponsorèja bondaru , no kura latvijas tiesa solidari grob 15 miljonus. Kristaltīrs pàrītis
 
#
viesotajs 18.jūlijs 2017 8:10 atbildēt
Latviešu uzņēmēji ir malači, spējuši iesaistīties globālā biznesā. Tas, ka ministrijas ierēdņi nav pareizi iztulkojuši- izpratuši EU norādes, liecina par zemo izglītības līmeni un neizpratni par globāliem procesiem. Kādam par to ir jāatbild, jo ieguldīti ir vērā ņemami līdzekļi. Ministrija šo putru ir ievārījusi, tagad valsts līmenī mēģina rast risinājumu. Lai veicas!
 
#
Nja 17.jūlijs 2017 11:35 atbildēt
Kad Miļjončiks stājās attiecībās ar Dvorkoviču, tad ārlietu ministrijas svētību nevajadzēja un NRA propagandas suņiem riet nebija likts.
 
#
nu ja 17.jūlijs 2017 10:15 atbildēt
Tikai tāda maza atšķirība, ka pirmajā gadījumā runa ir par starpvalstu vienošanos interpretāciju, bet otrajā par kriminālām, lai arī valsts atbalstītām, darbībām. Turklāt nav dzirdēts, ka pats Belokoņs būtu lūdzis Latvijas palīdzību.
P.S Latvijas Ārlietu ministrija arī par Belokoņa gadījumu savulaik ir nosūtījusi notu Kirgizstānai.
 
#
savādnieks 17.jūlijs 2017 9:47 atbildēt
Nu nezinu gan,kuru MK grib iežēlināt,sevišķi runājot par baksteriem.Tie kuri saskārušies ar banku pakalpojumiem,noteikti,ar zināmu piesardzību,izies ''ielās'',lai viņus aizstāvētu,jo beigu galā ,viņiem pašiem ir savi problēmu risināšanas speciālisti,lai puiši atstrādā savu titulu.Bet norvēģi vairāk uztraucas par to,ka krabju zveja var kaut kādā veidā apdraudēt naftas ieguvi.
 
Skatīt visus 6 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers