Ir starp Latvijas uzņēmējiem arī tādi, kam ir lieliskas idejas atrast peļņas iespējas kaut kur pasaules tālumos un būt pionieriem jaunu tirgu nišās. Tostarp latvieši ir vieni no tiem, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem sāka zvejot sniega krabjus Barenca jūrā pie Svalbāras (Špicbergenas).
Sniega krabji vēsturiski nav šo nemīlīgo ziemeļu ūdeņu iemītnieki, bet ir tur savairojušies pēdējās dekādēs kā invazīva suga, bet tie ir garšīgi un ļoti dārgi, kad nonāk pasaules labāko pavāru katlos un pirmšķirīgu restorānu ēdienkartē. Taču janvāra sākumā Norvēģijas varas iestādes arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas kopš 2014. gada bija zvejojis krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, bet Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos jeb, citiem vārdiem sakot, norvēģi latviešus uzskata par maluzvejniekiem, bet latvieši norvēģus par pirātiem, kas sagrābuši latviešu kuģi.
Lai gan Norvēģija Latvijai ir draudzīga paraugvalsts, no kuras mācīties demokrātiju un sociāli atbildīgu valsts pārvaldes sistēmu, šis ir gadījums, kad norvēģi dara pāri latviešiem, un uz to ir attiecīgi jāreaģē. Brīnumainā kārtā Latvijas valsts institūcijas un ārlietu resors, kas pieradis klanīties un bez ierunām pakļauties katram rietumniekam, šajā gadījumā rīkojas atzīstami nikni un aizstāv latviešu uzņēmējus vislabākajā veidā, kāds vien iespējams.
Ir iesaistīta Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija, viedokli pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Iesniegta nota Norvēģijai. Valdības sēdes slēgtajā daļā ministri ir atbalstījuši vēršanos starptautiskajā tiesā Hāgā pret Norvēģiju. Tieslietu ministrijai dots uzdevums izstrādāt precīzus uzstādījumus prasībai Eiropas Savienības tiesā. Par visu to sabiedrību informēja premjers personīgi. Valsts aparāts ir iedarbināts Latvijas uzņēmēja aizsardzībai. Tas ir pasakaini - uzņēmēji saprot, kāpēc vērts godīgi maksāt nodokļus.
Bēda tikai tā, ka tik stiprs valsts atbalsts uzņēmējiem starptautiskos saimnieciskos strīdos netiek dots vienmēr un katram ārzemēs ķibelē nonākušam Latvijas uzņēmējam. Ir viens cits gadījums, kurā valsts savu pilsoņu aizstāvībā darbojas slinki, lai neteiktu, ka nedarbojas nemaz. Acīmredzot ir liela nozīme, kāds citā valstī apskādētam uzņēmējam ir uzvārds. Ja tas ir Pildegovičs un ja uzņēmējs ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča brālis Pēteris, un ja norvēģi ir arestējuši viņa firmai piederošu kuģi, tad valsts atbalsts ir garantēts. Visas latvju amatpersonas vienā mutē pauž, ka Norvēģija pārkāpusi likumu.
Turpretī, ja uzvārds ir Belokoņs, un Kirgizstānas režīms saimniecisku strīdu ar Valēriju Belokoņu risina ar krimināltiesiskām metodēm, jācīnās vien pašam, jo Ārlietu ministrija visu atstāj vistaisnīgākās un neietekmējamākās Kirgizstānas tiesas ziņā, solot vien sekot un interesēties.
Belokoņam Kirgizstāna pirms septiņiem gadiem atņēma banku un piedevām vēl šogad aizmuguriski piesprieda viņam un vēl trim bankas darbiniekiem 20 gadu cietumsodu ne par ko - uz safabricēta pamata. Starptautiskajā arbitrāžā Parīzē Belokoņs ir jau uzvarējis un pierādījis savu taisnību. Saskaņā ar starptautiskās arbitrāžas spriedumu Belokoņam no Kirgizstānas pienākas 16,5 miljonu dolāru kompensācija, taču Kirgizstāna nemaksā un nemaksā. Bezkaunīgi nemaksā. Apmēram viens miljons dolāru kā nodoklis no šiem 16,5 miljoniem pienākas Latvijas valstij.
Krabju lietā latviešu firma pati varētu sevi aizstāvēt, jo Norvēģija ir demokrātiska valsts ar neatkarīgu tiesu sistēmu - samaksājot 180 000 eiro sodu, var uzreiz atbrīvot kuģi un soda naudu atgūt caur tiesu, ja pēc tam pierāda savu taisnību. Tikmēr Belokoņs pats samaksāja par savu interešu aizstāvību, uzvarot starptautiskajā arbitrāžā Parīzē.
Pretstatā Norvēģijai par Kirgizstānas tiesu politisko neietekmējamību ilūziju nav, un strīdā pret šo valsti atbalsts Latvijas uzņēmējam ir reāli nepieciešams. Transparency International apkopotajā 2016. gada Korupcijas uztveres indeksā Norvēģija ieņem augsto 6. vietu, attiecīgi Kirgizstāna - 136.
Ārlietu ministrijas rokās ir gana daudz ieroču, lai paātrinātu naudas atguves procesus no Kirgizstānas - var darīt visu to pašu, ko lietā ar sniega krabjiem, un vēl vairāk. Taču nekas netiek darīts.
