Pērnā gada nogalē Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas veica trīs sankcionētas kratīšanas Latgales reģionā, Daugavpils novadā, izņemot lielāko valstī atgūto arheoloģisko senlietu skaitu pēdējo gadu laikā.
Tika izņemtas aptuveni 600 arheoloģiskās senlietas, kuru vērtība lēšama vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Lai sekmīgāk varētu cīnīties ar senkapu postītājiem un izlaupītājiem, tika izstrādāti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām un kas stājās spēkā no šī gada 1. janvāra.
Pagājušā gada nogalē Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP KIP) amatpersonas, turpinot darbu kultūras pieminekļu iznīcināšanas un bojāšanas jomā, Daugavpils novadā konstatēja trīs personu grupu, kura nodarbojās ar arheoloģisko senlietu tirdzniecību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ārpus tās. Tika veiktas trīs sankcionētās kratīšanas un vienā no tām izņemts ievērojams daudzums arheoloģisko senlietu un monētu. Valsts policija par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu aizturēja 1970. dzimušo vīrieti, kuram tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Visi kratīšanas laikā izņemtie priekšmeti tika nodoti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai atzinuma sniegšanai un novērtēšanai. Šobrīd zināms, ka ir izņemtas aptuveni 600 arheoloģiskās senlietas, kuru vērtība nelegālajā tirgū varētu būt mērojama vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Jāpiemin, ka daudzas izņemtās arheoloģiskās senlietas ir ar zilu nokrāsu, kas rodas sadaloties organiskam materiālam, tāpēc pastāv aizdomas, ka daļa no izņemtajām senlietām ir iegūta nelikumīgos senkapu izrakumos.
VP KIP amatpersonas laika posmā no 2015. līdz 2017. gada septembrim ir veikušas vairākas pārbaudes, izmeklēšanas un kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemtas un nodotas Kultūras ministrijai 1 349 arheoloģiskās senlietas. Veicot aprēķinu, tika konstatēts, ka to kopējā vērtība ir 79 082 eiro.
Turpinot darbu kultūras pieminekļu iznīcināšanas un apkarošanas jomā, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde izvirzīja trīs prioritārus virzienus - apzināt kultūras pieminekļu izpostītājus jeb nelikumīgo arheoloģisko izrakumu veicējus, senlietu tirgotājus un veikt izmaiņas valsts normatīvajos tiesību aktos.
VP KIP amatpersonas aktīvi piedalījās un sniedza viedokli likumprojekta grozījumu izstrādē kopā ar Tieslietu, Iekšlietu un Kultūras ministrijas pārstāvjiem. Tika izstrādāti Krimināllikuma grozījumi, ieviešot 229.1 un 229.2 pantu, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām un personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par valstij piederošu senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu un pārsūtīšanu. Šie likuma grozījumi stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Jāpiebilst, ka līdz 2018. gadam Krimināllikums paredzēja atbildību tikai par kultūrvēsturisko pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu.
Tāpat ir novērota arī krasa senkapu postījumu skaita samazināšanās. Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas datiem, laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam Latvijas teritorijā tika konstatēti 112 šādi postījumi, 2016. gadā desmit, savukārt 2017. gadā tikai trīs.
“Ceram, ka izstrādātie grozījumi Krimināllikumā palīdzēs sekmīgāk apkarot doto noziegumu kategoriju un atturēs personas no pretlikumīgām darbībām. Tāpat aicinām iedzīvotājus Valsts policijai ziņot par personām, kuras ir saistītas ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu, tai skaitā ar nelikumīgiem arheoloģiskiem izrakumiem, tādējādi palīdzot saglabāt Latvijas Republikas kultūrvēsturisko mantojumu” uzsver Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.
