Kriminālziņas: Par gājēju sabraukšanu cietumā var nenonākt, bet par nozagtu šņabja pudeli gan 27 komentāri
 
Kriminālziņas

Par gājēju sabraukšanu cietumā var nenonākt, bet par nozagtu šņabja pudeli gan

 
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Par gājēja sabraukšanu vainīgais šoferis ne vienmēr nonāk cietumā. Par šņabja pudeles nozagšanu tiesa lēmusi garnadzi iesēdināt aiz restēm. Prokurors prasīja četru mēnešu cietumsodu, tiesa lēma par divu mēnešu ieslodzījumu.

Cik samērīgs ir sods, un kāds ir tā mērķis? «Tev nebūs zagt! To zina visi. Taču dzīvē var gadīties visādi! Un tad var nākties stāties tiesas priekšā!» šādu ierakstu feisbukā atstājis zvērināts advokāts Jānis Mucenieks. Viņa aizstāvamais tika apsūdzēts par šņabja Mernaja na moloke pudeles (0,7 l) zādzību no kāda lielveikala 9,73 eiro vērtībā. Advokāts neslēpj neizpratni: «Jā, šādu, faktiski administratīvi sodāmu, lietu iztiesāja tiesa, piedaloties prokuroram un man īstenojot aizstāvību.»

Nozagtās degvīna pudeles pievienotā vērtība ir atalgojums prokuroram, advokātam un citiem tiesas darbiniekiem, konvojam, policistiem, kuri zagli meklēja, pasta izdevumi, sūtot viņam paziņojumus, biezie lietas materiāli, kas vispirms uzrakstīti, pēc tam izdrukāti… Neaizmirsīsim arī paša cietumnieka vērtību - viena diena cietumā izmaksā apmēram 30 eiro. Vai tiešām būtu lietderīgi sēdināt cietumā sīkzagli, pat ja viņš būtu pārkāpis septīto bausli ne reizi vien un katrreiz kritis grēkā ar citu šņabja pudeli? Brīvības atņemšana ir bargākais soda mērs par šādu pārkāpumu. Vēl ir īslaicīga brīvības atņemšana un piespiedu darbs. Un naudas sods. Ja nevar samaksāt naudas sodu, tad var likt strādāt piespiedu darbus, lai uz savas ādas pārliecinās, vai bija vērts stiept roku pēc grādīgās dziras. Labāk lai strādā garnadzis pats, nevis no nodokļu maksātāju kabatas viņa divus mēnešus ilgajai uzturēšanai cietumā jātērē aptuveni 1800 eiro.

Advokāts J. Mucenieks norāda, ka Kriminālprocesa likums sen jau būtu pelnījis uzlabojumus, piemēram, vienkāršās lietas izskatīt, aizpildot pāris tipveida veidlapas. Vēl viņam ir ierosinājums koriģēt apziņošanas kārtību. Paziņojumu ierasties tiesā nosūta uz deklarēto dzīvesvietu, bet likums nenosaka - reizi, trīs vai vairāk reižu dienā pārbaudīt pasta kastīti, lai šo uzaicinājumu paņemtu. Cilvēks apgalvo, ka uzaicinājumu nav saņēmis ne pirmo, ne otro reizi, bet trešajā reizē viņam - jau apcietinājums jeb sods par to, ka nepārbauda korespondenci. Marginālos bomžus droši vien neatradīs ne ar vēstuli, ne īsziņu (lai gan telefoni viņiem ir), ne epastiski, taču nu jau pastāv vairāki saziņas kanāli, kādā veidā var atrast un apziņot gan lieciniekus, gan atbildētājus.

Par šņabja pudeli zādzībā apsūdzētais ir gatavs atlīdzināt kaitējumu un solās vairāk nezagt ne šņabi, ne ko citu. Šai lietai punkts nav pielikts, jo advokāts gaida pilno spriedumu un tad, visticamāk, to pārsūdzēs. Viņš uzskata, ka soda veids un mērs - vairāki mēneši ieslodzījumā - ir nesamērīgi bargs. «Manā ieskatā taisnīgi būtu piemērot piespiedu darbu, jo tas atbilst lietas apstākļiem kopumā, kā arī likumā noteiktajai sankcijai,» rezumē J. Mucenieks.



Komentāri [27]
#
Apsargs 14.decembris 2017 9:59 atbildēt
Tie, kas zog veikalos, to dara sistemātiski. Bet ne vienmēr to var pierādīt. Tā nav tikai tāda vienreizēja pudeles nozagšana un ar to viss beidzās.
Zagļi baru bariem izlaupa veikalus par milzīgām summām. Kā jūs domājat, kas par to maksā? Ne jau koncerns cietīs zaudējumus, bet pieliks pie cenas. Zagšana ir viens no iemesliem augstajām cenām. Zagļu nozagto apmaksājam mēs visi pārējie. Protams, advokāts jau to īpaši nejūt, bet pensionārus cenas dzen izmisumā. Tieši tādēļ sodam jābūt adekvātam - pāraudzinošam, nevis tā kā tas ir tagad, kad zog, atstrādā piespriesto un uzreiz zog atkal un atkal. Katru dienu vieni un tie paši zagļi ar smiedamies bāž pudeles kabatās darbinieku un citu pircēju acu priekšā.
 
#
Tiesnesis 14.decembris 2017 9:37 atbildēt
Faktiski šņabja pudeles paņemšana veikalā ir civiltiesisks darījums - pirkums, kur pārdevējs grib pārdot, bet pircējs - pirkt. Pircējs ir tiesīgs saņemt preci, bet pārdevējs - samaksu. Ja pircējs nedod samaksu, tad pārdevējs var iesniegt civilprasību tiesā. Un otrādi.
Zādzība būtu tad, ja pārdevējs negribētu pārdot. Piemēram, veikalā var nozagt kases aparātu vai novērošanas kameru, kuras netiek piedāvātas pārdošanai.
 
#
latviete 13.decembris 2017 12:40 atbildēt
tas ir vajprats.Par snabja pudeli cietums!Un par korupciju,par miljonu zagsanu par cilveka navem .....nosaciti.Kas par tiesnesi spriedumu noteica,vinas vardu ar lieliem burtiem avize.Mes neatbalstam zadzibu,bet......seit tiesam ir vinai galva vezis uzradies.Jo.normals cilveks to nevar izspriest.Lai vinai butu krabis!
 
#
lapa 13.decembris 2017 12:19 atbildēt
neliesa dambrovska laimes stastu zeme esam. ura. lai dzivo saimas taukmuli.
 
#
13.decembris 2017 12:02 atbildēt
Dažreiz arī gājēji ir līdzvainīgi.
 
Skatīt visus 27 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers