Šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa turpinās skatīt tā dēvēto Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllietu. Lietas vēsture drīz varēs svinēt pirmo desmitgadi, jo notikumi, par kuriem tagad tiesā astoņas personas, risinājās no 2007. līdz 2009. gadam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu. Bērnu slimnīcas fonda, kas šajā lietā ir viens no cietušajiem, vadītāja Liene Dambiņa uzsver: mūsu uzdevums ir aizstāvēt ziedotāju intereses un pienākums atgūt katru centu, kas izkrāpts.
Tiesa tā saukto Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu sāka skatīt 2013. gada februārī, kad prokurors nolasīja apsūdzības rakstu. Taču līdz tiesas procesa sākumam kopumā pagāja aptuveni pieci gadi - kopš 2009. gada, proti, 2009. gada 22. oktobrī KNAB uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu slimnīcas vajadzībām. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā uzreiz pēc tam tika aizturētas piecas personas - divas par iepirkumiem atbildīgas Bērnu slimnīcas amatpersonas un trīs privātpersonas. Saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām slimnīcas amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā attiecībā pret valsti, toreiz ziņoja KNAB. Viena no šīm amatpersonām bija slimnīcas valdes loceklis Arnis Kramzaks, otra - saimnieciskais direktors Aivars Lisenko.
Ģenerālprokuratūra šo lietu tiesai nodeva 2011. gada jūlijā, uzskatot, ka lietā savākti pietiekami pierādījumi, lai uzturētu valsts apsūdzību par noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu slimnīcas vajadzībām, konkrēti - ar daudzprofilu korpusa un vecāku mājas būvdarbu iepirkumiem. Apsūdzības uzrādītas virknei personu: Bērnu slimnīcas bijušajam valdes loceklim, iepirkumu komisijas vadītājam Arnim Kramzakam, bijušajam slimnīcas saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, būvuzraugam - Projektu vadības un attīstības biroja valdes loceklim Raitim Muižniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākajam inspektoram Jurim Šmitam, firmas Pamats valdes loceklim Aleksandram Kreiceram, privātpersonām - Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreicaram. Saskaņā ar apsūdzību šīs personas īstenoja shēmu, sadārdzinot projektus jeb uzpūšot tāmes un pēc tam sadalot izkrāpto naudu. Neviena no lietā apsūdzētajām personām vainu ne toreiz, ne tagad inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzīst.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds - 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.
Tiesas sēdes vairākkārt pārceltas dažādu iemeslu dēļ, taču kopumā jau pagājuši turpat pieci gadi kopš pirmās tiesas sēdes. «Grūti to novērtēt, jo tas ir sarežģīts process, lietā ir daudz apsūdzēto, tāpēc es pieņemu, ka ir objektīvi iemesli, kas padara procesu tik ilgu,» Neatkarīgajai saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Neraugoties uz ilgo tiesvedību, Bērnu slimnīcas fonds ir apņēmies stingri aizstāvēt fonda ziedotāju intereses, jo tieši tās šajā krimināllietā skartas. «Mūsu pienākums ir aizstāvēt ziedotājus un atgūt katru centu, kas izkrāpts,» saka L. Dambiņa, piebilstot: protams, tas būs atkarīgs no tiesas sprieduma. Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts, ir ziedotāju uzticība. «Svarīgi, lai tiesvedības beigās mēs varētu pateikt, ka ir uzvarējis taisnīgums,» saka L. Dambiņa. Viņa atgādina, ka vecāku māja tika celta no ziedotāju naudas, un tolaik tās pietrūka mājas iekārtošanai. Tas šai lietai piešķir morāli ētisko aspektu - no vienas puses, ziedotāji slimnīcai, kurai nav naudas bērnu ārstēšanai un citām vajadzībām, bet, no otras - kukuļošana un naudas izkrāpšana. «Pašlaik šai lietai gan neredzam beigas, tāpēc esam pateicīgi, ka mūsu intereses tiesā, ziedojot advokāta pakalpojumu, visus šos gadus pārstāv advokāte Dace Ozoliņa, mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai atgūtu ziedoto naudu,» saka L. Dambiņa.
***
Notikumu hronoloģija
• 2009. gada oktobrī KNAB sāk kriminālprocesu par iespējamiem noziegumiem laikā no 2007. līdz 2009. gadam saistībā ar iepirkumiem Bērnu slimnīcas daudzprofilu korpusa un vecāku mājas celtniecībai
• 2013. gada februārī notiek pirmā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas sēde - uz apsūdzēto sola ir astoņi apsūdzētie
• Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst
• Tiesas sēdes turpinās ar pārtraukumiem - kārtējā tiesas sēde paredzēta 2017. gada 5. septembrī
• Bērnu slimnīcas fonds, no kuram ziedotajiem līdzekļiem tika finansēta vecāku mājas celtniecība, lietā atzīts par cietušo
• Lietā ir vairākas epizodes, un saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu
Avots: Neatkarīgā
