Otrdiena, 12.decembris
Kriminālziņas | 26.maijs, 7:50
Uldis Dreiblats, Ritums ROZENBERGS

Kriminālapsūdzībā iezīmējas Sprūdža – Antānes rokraksts

Apsūdzības «trešajā redakcijā», kas nesen tika nolasīta nu jau vairāk nekā astoņus gadus ilgstošajā tiesas procesā t.s. Lemberga krimināllietā, ir parādījies dīvains teikums, kas nepārprotami ir gandrīz precīzs citāts no pirms četrarpus gadiem Zatlera Reformu partijas pārstāvja, toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža izdotā rīkojuma Nr. 343.

Teikums, kas tagad parādījies t.s. Lemberga lietas apsūdzības «trešajā redakcijā», nav aprakstāms, bet ir tikai citējams (saglabājot autora ortogrāfiju):

«Aivars Lembergs grāva no demokrātijas virsprincipiem izrietošo varas leģitimitātes principu, kas nodrošina, ka suverēnas valsts varas nesējai - tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī, jo valsts varai, tajā skaitā vietējās pašvaldības un tās amatpersonu, it sevišķi vadītāju, leģitimizācijas un attiecīgi tautas uzticības saglabāšanas priekšnoteikums ir izvairīšanās no tādām situācijām, kad suverēnas valsts varas nesējai - tautai - var rasties pamatotas šaubas par attiecīgās amatpersonas darbību, nevis valsts, bet savās interesēs.»

Pameklējot internetā, var atrast, kas ir šī specifiskā teikuma sākotnējie autori. Tas nāk no E. Sprūdža 2012. gada 22. oktobrī parakstītā rīkojuma par A. Lemberga atstādināšanu no amata. Kā zināms, šis rīkojums nekad nestājās spēkā, jo tika apstrīdēts Administratīvajā rajona tiesā un tiesa to kā prettiesisku pilnībā atcēla no izdošanas brīža, kā arī piedzina par labu A. Lembergam samaksāto valsts nodevu. Tiesas spriedums rīkojuma izdevējiem bija tik iznīcinošs, ka tiesāšanās šajā lietā netika turpināta.

Tāpat publiski ir zināms, ka E. Sprūdža bēdīgi slaveno rīkojumu sagatavoja advokātu birojs Triniti, kur gan pirms tam, gan arī joprojām praktizē toreizējā E. Sprūdža biroja vadītāja, nu jau atkal politikā atgriezties gribošā Inga Antāne.

Lūk, prokurora Jura Jurisa (viņš ir parakstījis apsūdzības «trešo redakciju») «nošpikotais» fragments no ministra Edmunda Sprūdža parakstītā un tiesas pilnībā atceltā rīkojuma Nr. 343:

«No demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, tās avotam. Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai.» (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-5/2006, 10.1. punkts). Savukārt priekšnoteikums «valsts varas, tai skaitā vietējās pašvaldības un tās amatpersonu, it sevišķi vadītāju, leģitimācijas un attiecīgi tautas uzticības saglabāšanai ir

izvairīšanās no tādām situācijām, kad suverēnās valsts varas nesējai - tautai var rasties pamatotas šaubas par attiecīgas amatpersonas darbību, nevis valsts, bet savās personiskajās interesēs.»

Tomēr, kā redzams no šī rīkojuma Nr. 343 fragmenta, E. Sprūdžs un I. Antāne ir sacerējuši tikai šīs sentences otro daļu, pirmo teikumu par «demokrātijas virsprincipiem» paņemot no cita dokumenta - no Augstākās tiesas (AT) Senāta sprieduma kādā lietā.

Izpētot šo spriedumu, redzams, ka tam nav pilnīgi nekāda sakara ar pašvaldību vadītāja iespējamiem pārkāpumiem (tas bija iemesls, kāpēc E. Sprūdžs gribēja atcelt no amata A. Lembergu) vai iespējamiem interešu konfliktiem, par ko prokurori sarakstījuši apsūdzību nu jau trešajā redakcijā.

Šajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā teikts:

«[10.1] No demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, tās avotam. Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai.»

Šis spriedums pasludināts lietā, kas ierosināta par iespējamiem brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu pamatprincipa pārkāpumiem, un nav nekādu šaubu, ka šādā lietā analizēt «demokrātijas virsprincipu» ir ne tikai iederīgi, bet arī nepieciešami.

Dokuments

Attiecīgā lieta bija ierosināta pēc partiju Jaunie demokrāti, Mūsu zeme un Sociālā taisnīguma partija pieteikuma, ar kuru tās lūdza atzīt par nelikumīgām 2006. gada oktobrī notikušās 9. Saeimas vēlēšanas. Pieteicējas cita starpā bija norādījušas uz uzvarētāju partiju - Tautas partijas un LPP/LC - rīkotajām «pozitīvisma kampaņām». Šīs kampaņu izmaksas tika pieskaitītas abu partiju priekšvēlēšanu tēriņiem, kas nozīmēja, ka abas partijas pārtērējušas priekšvēlēšanu tēriņu limitus. AT Senāts atzina, ka priekšvēlēšanu tēriņu limiti ir pārkāpti, tomēr vienlaicīgi nosprieda, ka «nav pamata uzskatīt, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā vēlētāju griba ir būtiski un nepieļaujami ietekmēta», tāpēc 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti netika anulēti.

No šā var nepārprotami konstatēt, ka jau Sprūdža - Antānes rīkojumā Nr. 343 AT Senāta sprieduma teikums bija iekļauts pilnīgi nepamatoti un izrauti no konteksta.

Savukārt šā teikuma «aizceļošana» vēl tālāk uz kriminālapsūdzību ir jau anekdotiska.