Kriminālziņas: Histēriskās "oligarhu" krimināllietas patiesie mērķi slēpušies politikā 76 komentāri
 
Kriminālziņas

Histēriskās "oligarhu" krimināllietas patiesie mērķi slēpušies politikā

 
Skatīt 3 bildes
Ekrānšāviņš no avīzes
Ekrānšāviņš no avīzes
Ekrānšāviņš no avīzes
Ekrānšāviņš no avīzes
 
Histēriskās "oligarhu" krimināllietas patiesie mērķi slēpušies politikā
1 / 3 Bildes 
 
 

Tā dēvētā oligarhu krimināllieta uzsākta, ņemot vērā dažu KNAB darbinieku pieņēmumus, un – kas galvenais – noteiktā politiskā situācijā «izspēlēta» nevis tādēļ, lai taisnīgi tiktu noregulētas krimināltiesiskās attiecības, bet gan politisku mērķu sasniegšanai: konkrēti, Valda Zatlera palikšanai pie varas, secina Neatkarīgā, hronoloģiskā secībā salīdzinot šobrīd jau daļēji pieejamos krimināllietas materiālus un 2011. gada maija notikumus.

Daudziem, kuri loģiski un bezkaislīgi analizēja notiekošo 2011. gada pavasarī, jau tad bija viedoklis, ka t.s. oligarhu lieta tiek izmantota tikai un vienīgi politiskiem mērķiem. Tomēr vienmēr palika arī šaubas - ja nu tiešām kāds vērienīgs noziegums noticis, jebšu daudzajās kratīšanās atrasti kaut kādi nopietni dokumenti, kas liecina par nopietniem noziegumiem, kā līdz pat šai dienai turpina apgalvot kādreizējie šīs krimināllietas arhitekti, šobrīd jau politiķi Juta Strīķe un Juris Jurašs?

Tagad KNAB ir paziņojis, ka tā dēvētās oligarhu lietas «atlikusī daļa» pagājušā gada 12. decembrī izbeigta. To procesa virzītājs -KNAB izmeklētājs - izdarījis ar uzraugošā prokurora piekrišanu, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Jāatgādina, ka t.s. oligarhu lietas «pirmā daļa» tika izbeigta vēl gadu iepriekš - jau 2015. gada 10. septembrī. Pēc tās esot bijis palicis «vēl kaut kas pret Šleseru». Nu arī tas ir beidzies un var jau sākt kompetenti apkopot rezultātus.

Rezultāts ir - t.s. oligarhu lieta piedzīvojusi kaunpilnu fiasko un ir izbeigta.

Tiesas lēmumi štancēti konveijerā

Plašsaziņas līdzekļos iepriekš bija noplūduši atsevišķi šīs krimināllietas materiālu fragmenti, bet nu ir zināms, ka pavisam krimināllietā esot 117 sējumu - pārsvarā esot telefonsarunu un kaut kādās telpās notikušu sarunu ierakstu atšifrējumi. Tagad redzams, ka arī ar šo materiālu blāķi ir izrādījies par maz, lai varētu konstatēt, ka «noziedzīga nodarījuma sastāvs» šeit tiešām ir bijis.

Savukārt šobrīd Neatkarīgās rīcībā esošie dokumenti spilgti apliecina - tiesībsargājošo iestāžu darbības 2011. gada maijā nav bijušas krimināltiesiski kompetentas. Tieši otrādi - šīs darbības ir bijušas tik nekompetentas, ka, visticamāk, liecina par pieskaņošanos tābrīža politiskajam «ārkārtas» pieprasījumam.

Piemēram, Neatkarīgajai ir iespēja salīdzināt trīs lēmumus par tolaik veiktajām kratīšanām, bet pavisam 2011. gada 25. maijā esot tikušas veiktas 42 kratīšanas.

Kā zināms, skaļākās un nepārprotami demonstratīvākās kratīšanas tika veiktas Ventspils mēra Aivara Lemberga dzīvesvietā un Ventspils domē (jāatgādina par triju dienu atrakcijām ar A. Lemberga seifa atvēršanu, kurā atrada viņa augstskolas diplomu); SIA Mediju nams vienā kabinetā, kas bija divu žurnālistu darba telpa; Andrim Šķēlem piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas birojā Dzirnavu ielā 68; kā arī akciju sabiedrības Diena vienā kabinetā, kurš atšķirībā no Mediju namā izkratītā kabineta nebija žurnālistu darba vieta.

Kratīšanas veiktas arī tobrīd Rīgas mēra pienākumu pildītāja Andra Amerika kabinetā, akciju sabiedrības airBaltic, SIA Rīgas tirdzniecības osta darba telpās, kā arī SIA Juta Terminal, par kuru izplatījās anekdote - vai tik šajā gadījumā kratītāji nav pārcentušies, jo te jau pat nosaukumā redzams, kas ir «patiesā labuma guvējs» šajā uzņēmumā?

Salīdzinot trīs tiesneša Rinalda Silakalna lēmumus par kratīšanas izdarīšanu politiķa «A. Amerika darba vietā Rīgas domē Rātslaukumā 1», politiķa Aivara Lemberga dzīvesvietā Puzes pagastā, un aptuveni 50 žurnālistu darba vietā SIA Mediju nams Rīgā, Cēsu ielā 31, atklājas, ka to teksti ir pilnīgi vienādi - atšķiras faktiski tikai adreses.

Proti, tiesnesis (konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdī - izmeklēšanas tiesneša statusā) nav pat papūlējies padomāt par likumdošanā ļoti svarīgo «samērīguma principu», kas katrā konkrētā gadījumā, protams, atšķiras. Tiesnesis R. Silakalns šos lēmumus «štancējis» kā pa konveijeru.

Turklāt no šo lēmumu tekstiem izriet, ka izmeklētāji kratīšanā bijuši tiesīgi grābt jebko - lai tikai procesuālās darbības izvērstos ar plašāku rezonansi un lai rastos iespējas celt apsūdzības par jebko.

Visos trijos tiesneša lēmumos kratīšanas uzdevums formulēts sekojoši: «.. izdarīt kratīšanu .., lai atrastu un izņemtu: 1) dokumentāciju, kas saistīta ar līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostu un SIA Mediju nams, kā arī informācijas nesējus un priekšmetus, kam var būt nozīme lietā saistībā ar ierosinājumā norādīto noziedzīgo nodarījumu, 2) dokumentus, informācijas nesējus un priekšmetus, kas saistīti ar A. Šleseram pastarpināti (slēpti) piederošu, tajā skaitā ārzonu (ārvalstu), uzņēmumu reģistrāciju, darījumiem un saistībām, dokumentus un informācijas nesējus, kas var saturēt informāciju par amatpersonu izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, noziedzīgā kārtā iegūtu naudu, kā arī citus dokumentus un priekšmetus, kam ir vai var būt nozīme kriminālprocesā.»

Līgums pēkšņi kļūst skandalozs

Trīs no 42 lēmumiem par kratīšanu izdarīšanu nerada ne mazāko iespaidu, ka izmeklētāju darbs tolaik būtu bijis profesionāls. Vēl jo vairāk - kratīšanas tika veiktas 2011. gada 25. maijā, t.i., dienā, kad Neatkarīgā savās slejās jau bija publiskojusi informāciju, ka gaidāmas apjomīgas «paraugkratīšanas».

Nav saprotams, kādēļ tiesnesis, parakstot lēmumus par kratīšanām, noticējis it kā KNAB izmeklētājai I. Kivleniecei, ka A. Ameriks, A. Lembergs un SIA Mediju nams žurnālisti varētu glabāt pie sevis dokumentus vai informācijas nesējus, kuri, piemēram, saistīti ar politiķa A. Šlesera konkrēti neminētiem ārzonu uzņēmumiem, to saistībām vai informāciju par «noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā». Ja kaut kas tāds tiešām atrastos žurnālistu rīcībā, tad vēl izmeklētājs nebūtu paspējis parakstīt kratīšanas papīru, kad šā politiķa materiāli un politiķa skaidrojums par tiem būtu jau nopublicēti.

Līdzīgi ir ar līgumu starp SIA Mediju nams un Rīgas brīvostas pārvaldi. Lai iegūtu šo līgumu, KNAB nu nekādīgi nebija jārīko kratīšanas 42 vietās Latvijā.

Kratīšanas dienā SIA Mediju nams valdes priekšsēdētājs Armands Puče presei teica: «SIA Mediju nams jau vairāk nekā desmit gadu sadarbojas ar Rīgas brīvostu, un visos gadījumos tie ir bijuši korekti slēgti reklāmas līgumi, kas nav atšķīrušies no jebkura sadarbības partnera iespējām. Līgums, kas it kā «novirza nepamatotus, pretlikumīgus labumus» un kas ir kalpojis par iemeslu KNAB darbinieku kratīšanai A. Amerika kabinetā, ar Rīgas brīvostu ir noslēgts 2011. gada 21. martā un ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Tas neparedz pat fiksētu maksu vai garantētu summu, ko par Rīgas brīvostas reklāmas materiālu izvietošanu saņemtu SIA Mediju nams. Minēto līgumu gan viena, gan otra puse var izbeigt pirms termiņa pēc savas iniciatīvas, katra no pusēm brīdinot otru pusi rakstiski vienu mēnesi iepriekš. Esmu pārliecināts, ka šādi sadarbības līgumi ar Rīgas brīvostu ir visiem lielākajiem Latvijas medijiem.»

Absurdi un nesamērīgi

Vēl daži būtiski fakti par KNAB darbinieku veikto kratīšanu SIA Mediju nams, kas faktiski pierāda šīs procesuālās darbības absurdumu un neapšaubāmi propagandisko mērķi.

Kratīšana SIA Mediju nams tika veikta tikai nākamajā dienā pēc vērienīgā 2011. gada 25. maija KNAB spēka demonstrējuma. KNAB darbinieku ierašanos ap pulksten 12.00 dienā un aiziešanu pēc vairākām stundām no SIA Mediju nams filmēja TV darbinieki.

Kā viņi uzzināja, ka šādu kratīšanu gatavo? Kā tas saskan ar Kriminālprocesa likuma 396. pantu «Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas»?

Neskatoties uz to, ka šis jau tajā pašā dienā par «bēdīgi slaveno» tapušais SIA Mediju nams līgums, protams, glabājās vai nu šā uzņēmuma Reklāmas nodaļas, vai Grāmatvedības nodaļas telpās, KNAB darbinieki kratīšanu veica divu žurnālistu - Armanda Pučes un Māra Krautmaņa - darba kabinetā. Kratīšanu veica, neskatoties uz to, ka Mediju nama valdes priekšsēdētājs žurnālists A. Puče visus līgumus ar Rīgas brīvostu labprātīgi izsniedza KNAB darbiniekiem, par ko ir veikts ieraksts kratīšanas protokolos.

Loģiski, ka A. Puče tobrīd vienkārši gaidīja, kad tad beidzot KNAB viņam paprasīs tos līgumus, kuri it kā bija vērienīgo kratīšanu «likumiskais» pamats un par kuriem visi, kam tas interesēja, zināja jau dienu iepriekš - t.i., uzreiz pēc 25. maija kratīšanu sākuma.

To, ka visplašākajam kompetentās sabiedrības lokam jau bija zināms, par ko notiek kratīšanas, liecina arī it kā smieklīgs fakts. A. Pučem uz galda KNAB darbinieki atraduši lēmumu par iepriekšminētās kratīšanas veikšanu A. Amerika darba kabinetā - šā dokumenta kopija 25. maijā bija izplatījusies ļoti plašās aprindās, un, protams, kāds bija šo papīru atnesis arī uz visiem pieejamo, neaizslēgto žurnālistu A. Pučes un M. Krautmaņa kabinetu.

Kaunpilnais fiasko

Pirms nepilna pusotra gada SIA Mediju nams saņēma «Lēmumu par kriminālprocesa Nr.... izbeigšanu daļā». Lēmuma A4 formāta septiņu lappušu garā teksta satura būtība - izmeklētāju aizdomas, ka slepus noklausītajās sarunās starp personām «A», «B», «C», «D», «F», «G», «H», «I» tomēr nav noziedzīga nodarījuma vai arī trūkst tam pierādījumi.

Līdz ar to neesot arī būtiskas nozīmes kratīšanā meklētajiem dokumentiem un informācijas nesējiem saistībā ar SIA Mediju nams līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Cita starpā dokumentā atzīts: «Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi apstiprina «H» un «I» liecībās minēto faktu, ka 2011. gada 10. janvāra līguma slēgšana ar SIA Mediju nams balstījās uz iepriekšējo gadu praksi. Ņemot vērā, ka izmeklēšanā līdz šim nav iegūti pierādījumi (un tie nav iegūstami arī, veicot kādas citas izmeklēšanas darbības), ka «B» būtu veicis jebkādas konkrētas darbības, lai 2011. gada 10. janvārī tiktu noslēgts līgums starp SIA Mediju nams un Rīgas brīvostas pārvaldi, secināms, ka šā līguma noslēgšana nav cēloniskā sakarā ar «B» darbībām. Tātad nav pierādījumu arī tam, ka «C» varētu būt nodevis mantisku vai citāda rakstura labumu iepriekš minētā līguma formā.»

Ko šajā gadījumā secināt? Pirmkārt, acīmredzot to, ka šajā gadījumā «roka necēlās» pat iepriekš politiskajās cīņās iesaistītajiem prokuroriem. Otrkārt, to, ka ir pilnīgs absurds uzskatīt, ka līguma slēgšanā starp SIA Mediju nams un Rīgas brīvostu varētu būt kaut kas noziedzīgs.

Sakabe ar politiskajiem procesiem

Atceroties 2011. gada maija notikumus Latvijas politiskajā dzīvē, secināms, ka KNAB rīcība notiek visciešākajā saskaņā ar tobrīd no amata aizejošā Valsts prezidenta Valda Zatlera politiskajām aktivitātēm.

Jāatceras tikai būtiskākie fakti.

2011. gada maijā Saeimā pārstāvētās politiskās partijas turpināja konsultācijas par atbalstu Valsts prezidenta amata kandidātiem. V. Zatleram bija ļoti iepaticies būt par prezidentu, un viņš vēlējās tikt iebalsots uz otro termiņu. Lai sasniegtu mērķi, viņš aicināja uz pili un savu Jūrmalas rezidenci dažādus politiķis, kur pie vīna glāzes abi ar sievu Lilitu Zatleri ņēmās taustīt politiķu noskaņojumus viņa kandidatūras atbalstam.

Uz vīna dzeršanu pie V. Zatlera draudzīgi tika aicināts arī Ventspils mērs Aivars Lembergs - politiķis, kuru V. Zatlers pēc dažām nedēļām pasludinās par galveno oligarhu.

Tikšanās laikā ar politiķiem V. Zatlerā acīmredzot ar katru izdzerto pudeli kāpinājās cerības iegūt 51% balsu. Cerības iedvesmots, viņš 12. maijā uzslavēja tikai pirms pusgada ievēlēto Saeimu par kvalitatīvu darbu. «Šis parlaments ir kvalitatīvs un pusgada laikā ir iemācījies strādāt,» publiski paziņoja Valsts prezidents.

19. maijā sākās oficiālā Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšana. Vienotības un Par labu Latviju Saeimas frakcijas pieteica V. Zatlera kandidatūru. Bet pievakarē Saeimas kuluāros paspruka pirmās ziņas, ka V. Zatleram varētu uzrasties arī konkurents - ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš.

Konkurents un kriminālprocess

20. maija rītā jau kļuva skaidrs, ka konkurents patiesi būs. Tās pašas dienas pēcpusdienā KNAB tika uzsāks kriminālprocess «oligarhu lietā».

Dienas nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa saņēma procesa virzītājas Ilzes Kivlenieces ierosinājumus par kratīšanas izdarīšanu.

23. maijā ZZS oficiāli paziņoja, ka izvirza savu kandidātu - A. Bērziņu.

24. maijā tiesnesis R. Silakalns lēma par labu KNAB ierosinātajām apjomīgajām kratīšanām.

25. maijā Neatkarīgā publiskoja informāciju par gaidāmajām apjomīgajām kratīšanām, un jau tās pašas dienas rītā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un ziņu aģentūras vēstīja par kratīšanām Ventspils un Rīgas domēs, kā arī A. Lemberga dzīvesvietā.

Pusdienas laikā portālā Pietiek.com parādījās jau detalizētāka informācija par KNAB kratīšanas tematiku un meklējamām lietām.

KNAB lūdza Saeimas atļauju veikt kratīšanu deputāta A. Šlesera dzīvesvietā. Likums nosaka, ka šādos gadījumos lūdzējam jābūt nevis KNAB, bet gan Ģenerālprokuratūrai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pārņēma neizpratne. Deputāti lūdza paskaidrojumus no Ģenerālprokuratūras, vai atļauja kratīšanas veikšanai tiek lūgta pamatoti.

26. maijā Vienotības frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs paziņoja, ka šīs kratīšanas varētu būt apjomīgākās KNAB vēsturē. Žurnālisti uzdeva amatpersonām jautājumus, kāda jēga no kratīšanām, ja par tām bija zināms jau iepriekš. Ģenerālprokurors presei atzina, ka kratīšanas veiktas sasteigti un pie tā vainojama informācijas noplūde, tomēr arī atzina, ka devis piekrišanu kratīšanas veikšanai.

Saeimas deputāti, ņemot vērā divdomīgo situāciju un ļoti interpretējamo ģenerālprokurora vēstules tekstu, nolēma nepiekrist kratīšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.

27. maijā Ē. Kalnmeiers paziņoja par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar operatīvās informācijas noplūdi.

V. Zatlers devās uz Varšavu, lai tiktos ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Pēcpusdienā Valsts prezidenta kanceleja izplatīja paziņojumu, ka 28. maijā prezidents nāks klajā ar svarīgu paziņojumu tautai.

Pēdējā zondēšana

28. maijā atgriezies Rīgā, V. Zatlers tikās ar valsts augstākajām amatpersonām - Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru. Tikšanās notika īsu brīdi pirms paziņojuma paušanas tautai. Publiski tika ziņots, ka V. Zatlers esot vēlējies panākt koalīcijas izveidi ar Saskaņas centru, lai izslēgtu no politiskā lēmējgala ZZS un tādējādi panāktu sevis pārvēlēšanu prezidenta amatā. Uz premjera jautājumu, vai prezidents grasās atlaist Saeimu, V. Zatlers šīs sarunas laikā neesot atbildējis apstiprinoši.

Tomēr vēlu vakarā V. Zatlers nāca klajā ar paziņojumu par Rīkojumu Nr. 2 - Saeimas atlaišanu. Nemitīgās optimizācijas nomocītā tauta uzgavilēja: beidzot valstī kaut kas notiek!

Mirst partija un krimināllieta

Tālākie notikumi gan parādīja, ka nekas būtisks nebija noticis. Valsts attīstība tika atmesta atpakaļ uz vismaz gadu, jo partijas sāka gatavoties pat ne referendumam, bet uzreiz jau Saeimas vēlēšanām.

2011. gada 17. septembrī, t.i., nepilnu gadu pēc 10. Saeimas vēlēšanām, notika 11. Saeimas vēlēšanas. Tās neatnesa nekādas būtiskas izmaiņas politiskajā virsbūvē, ja neskaita jaunas partijas - Zatlera Reformu partijas (ZRP) - nonākšanu Saeimā.

Kas ZRP patiesībā ir, šī partija pierādīja, sašķeļoties jau pirmajā jaunās Saeimas sanākšanas dienā. Zatlera partija ātri vien aizsteidzās «pa skuju taku», un tagad tai ir sekojusi arī «oligarhu krimināllieta».

***

2011. gada maija notikumi hronoloģiskā secībā, kas parāda, ka t.s. oligarhu lieta radās pēc konkrēta politiskā pasūtījuma

12. maijs. Valsts prezidents, kura pārvēlēšanai jānotiek pēc trim nedēļām, Valdis Zatlers uzslavē Saeimas darbu: «Šis parlaments ir kvalitatīvs un pusgada laikā ir iemācījies strādāt.»

15. maijs. V. Zatlers uzaicinājis pie sevis Ventspils mēru Aivaru Lembergu - abi draudzīgi dzer vīnu un pārrunā politisko situāciju.

19. maijs. Partijas Vienotība un Par labu Latviju izvirza V. Zatlera kandidatūru prezidenta amatam uz otro termiņu.

20. maijs. Politiskajās aprindās kļūst skaidrs, ka V. Zatleram būs konkurents - ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš, kas faktiski padara neiespējamu V. Zatlera pārvēlēšanu.

Pēcpusdienā KNAB uzsāk kriminālprocesu «oligarhu lietā».

23. maijs ZZS oficiāli paziņo, ka izvirza savu kandidātu - Andri Bērziņu.

24. maijs. Tiesnesis R. Silakalns akceptē KNAB ierosinātās apjomīgās kratīšanas.

25. maijs. Sākas demonstratīvas «paraugkratīšanas» Rīgā un Ventspilī.

26. maijs. Tiek veikta demonstratīva kratīšana SIA Mediju nams, kuras reklāmas līgums ar Rīgas brīvostu tiek uzdots par gandrīz vai galveno iemeslu, kāpēc ir uzsākta «oligarhu lieta» un akceptētas vērienīgākās kratīšanas KNAB pastāvēšanas vēsturē.

Saeima nepiekrīt kratīšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.

V. Zatlers dodas uz Varšavu, lai tiktos ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

28. maijs. V. Zatlers izdod Rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanu. «Šis parlaments vairs nav kvalitatīvs un 16 dienu laikā ir zaudējis prasmi strādāt.»

2. jūnijs. V. Zatlers netiek pārvēlēts prezidenta amatā. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst A. Bērziņš.

Komentāri [76]
#
west 15.marts 2017 18:10 atbildēt
Nu gan aklājums! Pat muļķu zemē pat ''pèdējais sētnieks'' jau sen to zināja.
,
 
#
patiešām 15.marts 2017 8:30 atbildēt
Rituma Rozenberga un Ulda Dreiblata žurnālistu necienīgs murgojums. Kauns!
 
#
Yes 14.marts 2017 9:02 atbildēt
Latvijai ir vajadzīgs nevis partiju bosu un tiem pietuvinātu 12 -15 cilvēku izvēlēts, zooparkā sarunāts, bet gan tautas vēlēts prezidents.
 
#
Lasītājs 13.marts 2017 15:45 atbildēt
Un kādi ir raksta patiesie mērķi?
 
#
ha » Lasītājs 14.marts 2017 16:34 atbildēt
Kā parasti, ņirgāties par Zatleru un attaisnot 3A, tostarp NRA saimnieku.
 
#
tik vien nopelnījis » Lasītājs 15.marts 2017 18:00 atbildēt
Zatlers to vien nopelnījis - un nekādas privilēģijas viņam nepienākas. Tās nepienākas nevienam no prezidentiem. pasaulē visi bijuše atgriežas savos mājokļos! Šī mantrausība no aziātiskās psrs nāk.Nu labi, dzīvoklis varētu būt, bet ne mašīnas šoferi sekretāre. Nu murgs!
 
#
reņģu Džo 12.marts 2017 13:27 atbildēt
Jācer, ka beigu galā abiem mazcienījamajiem autoriem ar ziepju un vazelīna palīdzību būs izdevies tikt pie mūža stipendijām ...
 
Skatīt visus 76 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers