Tiesa dīvainā veidā mēģina forsēt t.s. Lemberga lietas izskatīšanu
©F64

Uzreiz pēc tam, kad kopš pirmās tiesas sēdes tā dēvētajā Lemberga lietā bija pagājuši apaļi astoņi gadi, tiesas kolēģija šajā prāvā pasludināja, ka turpmāk tiesas sēdes notiks stundu ilgāk, turklāt uz tiesas sēdēm turpmāk būs jāierodas pat tad, ja būs skaidri zināms – kāds no procesa dalībniekiem objektīvu apstākļu dēļ ierasties nevarēs un tiesas sēde tāpēc notikt nevarēs.

Pagājušajā pirmdienā pirms pusdienas pārtraukuma pasludināšanas tiesnesis Boriss Geimans pēkšņi paziņoja, ka turpmāk tiesas sēdes būs stundu garākas. Pēc neilga laika noskaidrojās vēl kāds tiesas jaunievedums. Līdz šim - ja kāds no advokātiem nevarēja tikt uz konkrēto tiesas sēdi, tas tika konstatēts savlaicīgi, un konkrētā tiesas sēde tika atcelta.

Atbilstoši likumam, tiesas sēde nevar notikt, ja tajā nav klāt kāds no apsūdzētajiem vai tiesnešiem, vai arī nav neviena prokurora (konkrētajā prāvā, šķiet, ir diezgan neiespējama situācija, kad vienlaikus būtu saslimuši visi četri prokurori). Ja uz tiesas sēdi nevar ierasties aizstāvis, tiesas sēde var notikt, ja apsūdzētais piekrīt piedalīties bez aizstāvja. Šāda situācija arī ir ļoti reti iespējama, jo - ja jau kāds ir nolīdzis sev aizstāvi, tad viņš arī grib, lai aizstāvis būtu klāt visās «procesuālajās darbībās».

Spiediens uz tiesu

Jau sastādot t.s. Lemberga lietas tiesas sēžu grafiku, kas pērn notika pat divas reizes, advokāts Jānis Rozenbergs vairākkārt informēja tiesu, ka viņš nevarēs piedalīties šā gada 24. februāra tiesas sēdē, jo viņam jāpiedalās tā dēvētās digitālās TV krimināllietas iztiesāšanā apelācijas instancē. Neraugoties uz to, tiesnesis B. Geimans paziņoja - tiesas sēde šajā dienā vienalga notiks. Piektdien tiesā ieradās visi procesa dalībnieki, izņemot advokātu J. Rozenbergu. Sēde ilga nepilnas trīs minūtes. Tiesa konstatēja aizstāvja neierašanos, vaicāja Ansim Sormulim, vai viņš piekrīt piedalīties bez aizstāvja, saņēma noraidošu atbildi un tiesas sēdi slēdza.

Rīgā dzīvojošajiem procesa dalībniekiem tādējādi tika izbojāta, iespējams, tikai daļa no darba dienas, savukārt A. Lembergam un uzņēmējam Ansim Sormulim - faktiski visa diena. Lai nokļūtu Rīgas apgabaltiesā, abiem jāmēro apmēram trīs stundas garais slidenais ceļš no Ventspils novada.

A. Lembergs tiesai atklāti vaicāja, kurš uz tiesu izdara acīm redzamu spiedienu? Tiesas sastāvs uz šiem jautājumiem atbildēja klusējot. No šīs klusēšanas bija noprotams, ka spiediens paātrināt procesu patiesi tiek izdarīts. Atbilstoši likumam, norādes par tiesas darba organizāciju var izdarīt vienīgi Rīgas apgabaltiesas vadība. Jautājums - kurš izdara spiedienu uz Rīgas apgabaltiesas vadību?

Vēlēšanas tuvojas

Nervozitāte saistībā ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos jau iepriekš bija manāma prokuroru centienos panākt, lai tiesa aizliegtu A. Lembergam liecināt. A. Lembergs sniedz liecības kopš pērnā gada oktobra. Tiesa darīja visu iespējamo, lai A. Lembergs atteiktos no liecināšanas (Neatkarīgā šos ļoti dīvainos «tiesu dialogus» atspoguļojusi vairākkārt), tomēr aizliegt neaizliedza.

Ja t.s. Lemberga prāvas pirmajos septiņos gados tiesas sēdes apmeklēja visi četri prokurori - Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris un Ilga Paegle -, tad tagad jau vairākus mēnešus prokurori vīrieši uz tiesu vairs nenāk. To spiesta apmeklēt un A. Lemberga liecībās klausīties viena pati I. Paegle. A. Lembergs tiesas zālē ir izteicis minējumu: trīs prokurori nenāk uz tiesu, jo kārtējo reizi pārraksta apsūdzību.

Cita starpā pagājušo piektdien uz tiesas sēdi bija ieradies arī J. Juriss. Pirms tiesas sēdes viņš izņēma no portfeļa kaudzīti A4 formāta aprakstītu papīra lapu un demonstratīvi tās dauzīja pret galda virsmu, it kā līdzinot malas, līdzīgi, kā to dara kopēšanas birojos pirms dokumentu iesiešanas. Iespējams, viņš mēģināja radīt iespaidu, ka jaunā apsūdzības versija jau ir tapusi.

Pietrūkst luksu

Pagājušajā otrdienā aptuveni ceturtajā liecību sniegšanas stundā A. Lembergs paziņoja, ka tiesā tiek pārkāpts Darba aizsardzības likums. Viņš novērtēja, ka apgaismojums tiesas zālē esot aptuveni 70 luksu, taču, atbilstoši Darba aizsardzības likumam un Ministru kabineta noteikumiem, jābūt vismaz 300 luksiem. Viņš pieteica tiesai lūgumu nodrošināt tiesas zālē likumā noteikto apgaismojuma līmeni.

Tiesnesis B. Geimans paziņoja, ka atļauj A. Lembergam ņemt līdzi uz tiesu savu galda lampu. A. Lembergs uzsvēra, ka galda lampa nevis viņam jānēsā līdzi, bet gan valstij, kura viņu vajā, ir jānodrošina arī apgaismojums. A. Lembergs uzsvēra, ka saistībā ar lūgumu par apgaismojumu viņš nevēršas pret tiesnešiem personīgi, bet gan vēlas, lai arī valsts ievērotu pašas pasludinātos likumus un noteikumus.



 
Komentāri 47 Skatīt [47]
Skatīt komentārus [47]