Tā dēvētajā Lemberga prāvā Aivars Lembergs sniedza liecības par īpašuma tiesībām akciju sabiedrībā Ventbunkers.
Prokurori apsūdzībā iekļāvuši vairāk nekā desmit Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumus, kuros pieminēts Ventbunkers un kuru izlemšanā esot piedalījies A. Lembergs. Prokurori ar šiem lēmumiem vēlas pierādīt, ka A. Lembergs pārkāpis Krimināllikuma 325. pantu, kas liedz dalību lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā.
Tāpēc svarīgi ir saprast, vai patiesi, piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz akciju sabiedrību Ventbunkers, A. Lembergs ir guvis kādu materiālu labumu un vai valstij un sabiedrībai ir nodarīts kaitējums.
Patiesība reģistrā
Par savām īpašuma tiesībām uz Ventbunkera akcijām A. Lembergs tiesā liecināja: «No 2000. gada 3. janvāra man reāli piederēja 1 Ventbunkera akcija simts latu vērtībā. To es esmu deklarējis. No 2001. gada 1. novembra līdz 2005. gada 11. novembrim man piederēja 131 Ventbunkera akcija. Tas ir redzams krimināllietas materiālos no pievienotā Ventbunkera akcionāru reģistra. Tur ir atrodams, no kura datuma uz kāda darījuma pamata manā īpašumā nonāca Ventbunkera akcijas. Pasvītroju - es to visu esmu deklarējis un neko neesmu slēpis. Kas man pieder, tas man pieder.»
Akcijas nozagtas?
Turpinot liecības par īpašumtiesībām, A. Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz kādu dīvainību: «Šobrīd Uzņēmumu reģistrā nav deklarēts, ka es esmu Ventbunkera patiesais labuma guvējs [kā to apgalvo apsūdzība]. Tad jau iznāk, ka man tās akcijas kāds ir nozadzis. Visi mani balsojumi attiecībā uz Ventbunkeru - vai tas būtu domē vai Ventspils brīvostā - visus šos gadus bija pieejami. Tie visiem bija zināmi, un nekāds noslēpums tas nebija. Tādējādi man varēja uzlikt administratīvo sodu jebkurā brīdī, ja kāds uzskatītu, ka kaut kas ir pārkāpts. Tad mēs varētu tiesāties, un tad jau redzētu, kuram būtu taisnība. Nekas tamlīdzīgs nav noticis. Tagad man uzreiz celta apsūdzība pēc 325. panta otrās daļas.»
A. Lembergs sacīja, ka iepriekšminētās dīvainības skaidrojamas ar arestētās mantas glabātāja krimināllietā Šveices advokāta Rudolfa Meroni darbībām: «Godātā tiesa, lai arī es esmu oficiāls akcionārs, Ostaps Benders [visticamāk, domāts R. Meroni] nav nosūtījis Uzņēmumu reģistram informāciju, ka es esmu patiesā labuma guvējs. Komerclikums ir pārkāpts. Un nevis no manas puses, bet no viņa vadītās kompānijas, jo viņš ir Ventbunkera padomes priekšsēdētājs. Viņš atbild par darbības likumību, tai skaitā uzrauga valdi.»
Sappo Limited līkloči
Apsūdzībā apgalvots, ka A. Lembergs līdz 1999. gada 8. aprīlim caur kompāniju Sappo Limited, kurā viņam piederējušas ne mazāk kā 0,4 kapitāldaļas, esot bijis patiesais labuma guvējs ne mazāk kā 20% apmērā un esot bijis akcionārs kompānijai, kurai piederējušas ne mazāk kā 28 536 Ventbunkera akcijas. Apsūdzībā teikts, ka faktiski A. Lembergam piederējušas ne mazāk kā 5707,2 akcijas.
Liecinot par minēto apsūdzības sadaļu, A. Lembergs teica: «Ko prokurori dara? Viņi paņem Ventbunkera akcijas, kuras pieder Sappo Limited, un izdala ar pieci. Bet zināt, godātā tiesa, cik viņi truli izdala? Viņi izdala līdz zīmei aiz komata! Akcijas nav aiz komata! Viena akcija nav nulle komats piecas akcijas! Tik truliem jau nu nevajag būt. Rezultātā iznāk, ka man piederēja nevis viena akcija vai tai brīdī man nekas nepiederēja, bet iznāk, man jau piederēja pieci tūkstoši septiņsimt septiņas akcijas.
Godātā tiesa, lūk, akcionāru reģistrs lietā. Meklējam - kur ir manas pieci tūkstoši akcijas? Nav manas pieci tūkstoši akciju un nekad nav bijušas. Ja reģistrā nav, tad to nav! Kā es drīkstu deklarēt, ka man pieder pieci tūkstoši akciju, ja to reģistrā nav. Tad mani apsūdzēs pēc Krimināllikuma 219. panta, jo es būšu deklarējis to, kas man nepieder.»
Savās liecībās A. Lembergs pieminēja kādu R. Meroni sarūpētu dokumentu - apstiprinājumu, ar kuru tiek nodotas glabāšanā uzrādītāja daļu apliecības, ar kurām var pārstāvēt kompāniju Sappo Limited kapitāldaļas: «Šīs apliecības ir nodotas glabāšanā par labu Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai. Abas norādītās personas var rīkoties ar šīm apliecībām, pamatojoties uz viņu kopīgiem norādījumiem. Bet kur te ir Lembergs Aivars? Nav! Bet kas rakstīts apsūdzībā? Apsūdzībā ir rakstīts, ka [pieder] Lembergam Aivaram, bet Anrijs un Līga Lembergi kaut kā pazuduši. Nu tā kā vajadzēja pamēģināt salikt kopā - vismaz, kad otrreiz cēla apsūdzību. Kādēļ to neizdarīja - nav laika vai algu par to nemaksā? Tā ir vienkārši cūcība. Ja apsūdzību raksta pēc šī papīra, kur ir tikai abi bērni, tad Lembergu nevar piesiet. Tad vēl jāpierāda, ka es zināju, ka viņiem tur kaut kas ir. Bet apsūdzībā uzraksta, ka Lembergam viss piederēja. Papīrs pacieš visu, un tādā veidā jau mani var tiesāt līdz kapa malai.»
Vairāk nekā 100%?
Apsūdzībā arī tiek apgalvots, ka A. Lembergam, «dēlam - Anrijam Lembergam un meitai - Līgai Lembergai, caur kompāniju Barnes Industries LTD», «kurā viņiem piederēja ne mazāk kā 1000 kapitāldaļas un viņi bija patiesie labuma guvēji ne mazāk kā 100% apmērā, kas viņiem nodrošināja 25% procentu apmērā kā patiesos labuma guvējus kompānijā Tomika International N.V..» Savukārt tai piederēja kompānija Yelverton Investments B.V., «kura savukārt bija akcionārs un tai piederēja ne mazāk kā 27 936 AS Ventbunkers akcijas LVL 698 400,00 latu vērtībā» (sk. ieskenēto apsūdzības raksta fragmentu).
Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja: «Godātā tiesa, ja es paņemu Ventbunkera akcionāru reģistru, tad šajā reģistrā šāda veida ziņas par šādu akciju skaitu, kāds norādīts apsūdzībā, nav piereģistrētas, un līdz ar to ne man, ne Līgai Lembergai, ne Anrijam Lembergam šāds skaits akciju nekad nav piederējis. Man no 2000. gada 3. janvāra reāli piederēja viena Ventbunkera akcija, un tā bija deklarēta amatpersonas ieņēmumu deklarācijā. No 2001. gada līdz 2005. gadam man piederēja simtu trīsdesmit viena akcija. Nav strīds par to, ka es biju Ventbunkera akcionārs. Pie šīs apsūdzības es gribu tikai vērst tiesas uzmanību, ka tur ir teikts, ka «patiesā labuma guvēji ne mazāk kā simt procentu apmērā». Tas nozīmē, ka pēc apsūdzības iznāk - varētu būt arī vairāk nekā simts procentu apmērā. Tāds gadījums pasaules vēsturē nav konstatēts, ka kādam kādā kompānijā varētu būt vairāk nekā simt procentu akcijas vai daļas. Tas pat teorētiski nav iespējams. Vienīgā iespēja ir Latvijas Republikā apsūdzībā Aivaram Lembergam. Tur ir teikts, ka «ne mazāk». Tas nozīmē, ka, iespējams, vēl vairāk. Tas apsūdzības būtību droši vien nemaina, taču norāda uz prokuroru kvalifikāciju.».
