Sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga prāvā, Aivars Lembergs tiesai pastāstīja par lēmumu pieņemšanas stilu Ventspils brīvostas valdes sēdēs.
Skaidrojums par to, kā tiek pieņemti lēmumi Ventspils brīvostas valdes sēdēs, ir svarīgs tādēļ, ka nedz Likums par ostām, nedz Ventspils brīvostas likums, nedz nolikums nenosaka, kā tieši lēmumi pieņemami - vai valdes locekļiem jābalso par katru lēmumu, vai arī tie var tikt pieņemti, koleģiāli vienojoties, ņemot vērā konsensa principus.
Prokurori apsūdzībā apgalvo, ka Lembergs piedalījies gandrīz 200 Ventspils brīvostas valdes lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā. Tomēr apsūdzībā nekur nav atrodami pierādījumi tam, kā tieši A. Lembergs ir lēmis - vai viņš lēmis «par» vai «pret», vai kā citādāk. Tādēļ, sniedzot liecības par Ventspils brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta, A. Lembergs tiesai skaidroja, kā tieši lēmumi tika pieņemti: «Ventspils brīvostas valdes sēdēs - tajās, kuras es uzskaitīju - atbilst patiesībai tas, kā tas ierakstīts protokolā. Es sēdes vadīju un piedalījos kā brīvostas valdes loceklis, ja piedalījos. Ja jūs, godātā tiesa, paņemsiet protokolus, tad nevienā no tiem nav ierakstīti balsošanas rezultāti, ar cik balsīm kurš lēmums ir pieņemts - kurš balsojis «par», kurš «pret», kurš «atturas». Tur šādu ierakstu nav atšķirībā no Ventspils pilsētas domes sēžu protokoliem. Tātad Ventspils pilsētas domes sēžu protokola noformējumu nosaka likums, savukārt Ventspils brīvostas nolikumā nekādu prasību par to, kā noformēt lēmumu, kā atspoguļot balsojumu, ja tāds ir bijis, nekas nav teikts. Forma bija brīva. Godātā tiesa, mans vadīšanas stils ir sekojošs. Es praktiski nekad nepasaku, kā es balsoju. Nekad. Es jautāju klātesošajiem, vai viņiem ir iebildumi par piedāvāto lēmuma projektu. Ja viņiem iebildumu nav, tad ar viņu balsu skaitu pietiek, lai pieņemtu lēmumu. Kā es balsoju, kāds mans viedoklis, to es nepasaku. Līdz ar to, faktiski, nevienā šā lēmuma pieņemšanā es personīgi neesmu piedalījies. Ja jūs pavērosiet tiešraides no domes, piemēram, no komisiju sēdēm, jūs redzēsiet pilnīgi tādu pašu ainu. Ja situācija ir tāda, ka man jābalso, ja balsis dalās, tādā gadījumā es ierosinu jautājumu atlikt, jo, pēc manām domām, lēmumi jāpieņem ir pēc konsensa principa, nevis tā, ka vairākums uzvar mazākumu. Tas rada nevajadzīgus konfliktus. Vienmēr vajag ieklausīties tajos, kuri iebilst. Ja jautājumu es ierosinu atlikt, tad tas vispār var neparādīties protokolā, tad arī nevar no protokola saprast, vai tas vispār ir skatīts. Tā ka, godātā tiesa, es nevienā lēmumā neesmu piedalījies. Tas ir mans vadīšanas stils.»
A. Lembergs tiesai uzsvēra, ka vadības stili ir krietni vien atšķirīgi un tas nebūt nenozīmē, ka Ventspils brīvostā visi lēmumi vienmēr pieņemti, ņemot vērā konsensa principus: «Tagad brīvostas valdes sēdes vada Jānis Vītoliņš. Viņš visus jautājumus liek uz balsošanu - kas «par», kas «pret», kas «atturas». Es tā nekad nedarīju, jo uzskatu, ka tas nav vajadzīgs. Tā ir lieka laika tērēšana. Tas ir mans vadīšanas stils. Šajā sakarā mana advokāte pieteica lieciniekus, tajā skaitā liecinieku /Andi/ Grundmani (Ventspils brīvostas pārvaldes juridiskās nodaļas vadītājs), kurš formē protokolus, lai viņš varētu liecināt un kā tika pieņemti lēmumi. Diemžēl jūs, godātā tiesa, atteicāt šā liecinieka uzaicināšanu. Tādēļ tagad jums par patiesību atliek spriest pēc brīvostas valdes sēžu protokola. Piemēram, lūk, 2003. gada 22. augusta protokols Nr. 4. Te nekur nav atspoguļots balsošanas rezultāts. Ir daži izņēmumi, kad Lembergs nepiedalījās dažu jautājumu skatīšanā. Tad to es norādīju speciāli, jo man tad bija kaut kāds īpašs viedoklis, ko es gribēju ar to (nepiedalīšanos) pasvītrot. Tā bija mana tāda īpaša pozīcija. Lūk, tāda ir aina attiecībā uz brīvostas valdes protokoliem. Tā ka te nekur mana balsojuma nav.».
