Kriminālziņas: Ostai izdevīgu lēmumu izmanto Lemberga apsūdzēšanai 5 komentāri
 
Kriminālziņas

Ostai izdevīgu lēmumu izmanto Lemberga apsūdzēšanai

 
F64

Pirms četrpadsmit gadiem pieņemts Ventspils brīvostas valdes lēmums lieltonnāžas kuģu piesaistei tagad tiek izmantots Ventspils mēra Aivara Lemberga apsūdzēšanai.

2002. gada 23. augustā Ventspils brīvostas valde lēma «atļaut piemērot piecdesmit procentu atlaidi no pamatlikmes tonnāžas kanāla loču tauvošanas maksām kuģiem, kuri ienākuši no Rīgas ostas, lai papildinātu ogļu kravu līdz maksimālai kravnesībai un maksimālai pieļaujamai iegrimei Ventspils ostā». Atlaides bija paredzēts piemērot līdz 2003. gada 31. decembrim.

Rīgas apgabaltiesā celtajā apsūdzībā pret A. Lembergu teikts, ka, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā, viņš ir bijis interešu konfliktā un esot «ietekmējis savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta», jo ar šo lēmumu esot nodrošinājis «Ventspils tirdzniecības ostas saimnieciskās darbības veikšanu». Apsūdzībā teikts, ka, pieņemot šādu lēmumu, «ir radīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm».

Apsūdzībā nav norādīts, kādus ienākumus vai materiālo labumu Lembergi no šī lēmuma būtu guvuši un kā tieši izpaudies šis kaitējums valsts un sabiedrības interesēm.

Vainīgs seklums

Sniedzot liecības, A. Lembergs tiesai skaidroja, kāpēc brīvostas valde šādu lēmumu pieņēmusi. Tolaik Rīgas osta bija seklāka nekā Ventspils osta. Tādējādi, piemēram, Panamax kuģus ar kravnesību līdz 70 tūkstošiem tonnu Rīgā nedrīkstēja kraut pilnus. Šajos lieltonnāžas kuģos Rīgā drīkstēja iekraut līdz 40 tūkstošiem tonnu. Tā kā trenkāt pa jūrām pustukšus kuģus nav izdevīgi nedz kuģu īpašniekiem, nedz kuģu aģentēšanas kompānijām, Rīgā pa pusei piekrautie kuģi devās uz Ventspils ostu, kur krava tika papildināta līdz 70 tūkstošiem tonnu, un tad kuģis turpināja ceļu pie saviem klientiem. Problēma tāda, ka kuģu īpašniekiem un aģentiem par ostas pakalpojumiem nācās maksāt divreiz - gan Rīgas, gan Ventspils ostai.

Šāds režīms bija izdevīgs Ventspils ostai, kurai, pateicoties Rīgas ostas akvatorijas seklumam, auga kravu apgrozījums un osta guva papildu ienākumus. Taču problēmas iezīmējās arī Ventspilij. Dubultā maksāšana ostām radīja nevajadzīgus zaudējumus kuģu īpašniekiem un aģentiem. Viņi raudzījās uz iespējām novirzīt kuģus uz konkurējošam ostām ar zemākām ostas pakalpojumu maksām. Lai nostiprinātu kuģinieku interesi par Ventspili, tika pieņemts lēmums samazināt ostas maksu tiem kuģiem, kuri no Rīgas ienāk Ventspilī, lai papildinātu kravu.

A. Lembergs uzsvēra, ka šāds lēmums no ventspilnieku viedokļa bijis «ļoti pareizs. Žēl, ka rīdzinieki padziļināja savu ostu, tāpēc šobrīd tas vairs netiek praktizēts. Nekāds kaitējums valsts un sabiedrības interesēm, neapšaubāmi, netika nodarīts».

Apsūdzība nekonkrēta

Taču saistībā ar šo lēmumu prokurori A. Lembergu vaino arī tajā, ka viņš neesot nodrošinājis «tiesību normu tiesisku, precīzu, efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās» un neesot nodrošinājis arī «atklātību pret sabiedrību».

«Tiesību normas tika pielietotas precīzi, efektīvi, arī izdevīgi, jo šāda veida atlaide deva iespēju brīvostas pārvaldei papildus nopelnīt uz ostu nodevu rēķina. Līdz ar to darbības bija gan likumīgas, gan izdevīgas. Apsūdzībā tiek apgalvots, ka ir pretēji, es slēpu savas un meitas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta. Apsūdzībā atkal nekas nav pateikts konkrēti: kāda veida ienākumus tad mēs guvām, par cik pieauga mūsu mantas vērtība. Līdz ar to apsūdzība ir nekonkrēta, abstrakta. Man ir liegtas tiesības uz aizstāvību, jo es nesaprotu šāda veida apgalvojumus,» liecināja A. Lembergs.

Pēc prokuroru apgalvotā, kaitējums, kas nodarīts ar dalību šā lēmuma pieņemšanā, izpaudies tādējādi, ka, piedaloties lēmuma pieņemšanā, A. Lembergs esot ignorējis un neievērojis «valsts un sabiedrības intereses par demokrātiskas valsts iekārtu».

A. Lembergs savukārt liecināja, ka «sabiedrības intereses, pieņemot tādu lēmumu, pilnā apjomā tika ievērotas, lēmums bija ļoti pareizs, un, ja tagad tāds būtu jāpieņem, tad būtu pareizi pieņemt tādu lēmumu. Ja es patiešām esmu piedalījies tāda lēmuma pieņemšanā, tas nekādā veidā neietekmēja manas materiālās intereses. Manas materiālās intereses ienākumu veidā vai manas mantas vērtības pieauguma veidā, vai arī manu bērnu materiālās intereses. Protams, ka šāds lēmums nevarēja radīt un neradīja nekādu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Arī šis apsūdzības punkts ir abstrakts, nesaprotams, nekonkrēts. Es nevaru aizstāvēties, nesaprotot, kas te domāts».

Tēls nesagruva

Prokurori saistībā ar dalību šā lēmuma pieņemšanā A. Lembergu vaino arī pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas vadītāja tēla diskreditēšanā un graušanā. Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja: «Šī lēmuma pieņemšanā pašvaldības vadītājs nepiedalījās, jo viņam nav tādu tiesību piedalīties. Šo lēma tikai brīvostas valdes locekļi. Pēc likuma tikai viņi drīkst balsot. Tēls nekādā veidā netika sagrauts. Arī te nekādi pierādījumi tam, ka pašvaldības vadītāja vai institūcijas tēls tika sagrauts, apsūdzībā nav.».



Komentāri [5]
#
autori vairs netēlo idiotus 27.decembris 2016 17:19 atbildēt
Viņi tādi ir!
Krimināllikums
325.pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana
(1) Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm vai ar likumu aizsargātām personas interesēm,

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

12.pants. Aizliegums ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.
 
#
komentētāji vairs netēlo idiotus » autori vairs netēlo idiotus 29.decembris 2016 20:11 atbildēt
Nu, te ir redzams, ka sabiedrības intereses ir perfekti ieinteresētas
 
#
krāvējs 27.decembris 2016 14:31 atbildēt
Prokurori negrib, lai kravas tiktu pārkrautas Latvijas ostās. Labāk lai krauj Krievijā, tad ātrāk visi aizmuks uz īriju
 
#
Pilsonis 27.decembris 2016 9:45 atbildēt
Interesanti, kāpēc valsts ir tik atpalikusi savā attīstībā, ja ostas strādā uz pilnu jaudu? Tiek izmantota valsts zeme, valsts manta tiek noprihvatizēta un valstij no šiem ostu darboņiem nekāda labuma nav. Viss tiek sarausts atsevišķu darboņu kabatās. Kur paliek sabiedrības intreses? Kāpēc Igauņiem ar vienu ostu IKP uz vienu cilvēku ir par 27% lielāks nekā Latvijā, kur ir 3 ostas? Atbilde ir banāli vienkārša - MAZĀK VAJAG ZAGT!
 
#
cits pilsonis » Pilsonis 27.decembris 2016 12:30 atbildēt
Atšķirībā no mums, Igaunija vairākus ostu termināļus ir pārdevuši krieviem. Tas gan nav viņus paglābis no apgrozījuma krituma pēdējā gada laikā.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers