Tiesas sēdes Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir nozīmētas visa 2017. gada garumā un visticamāk šīs sarežģītās lietas izskatīšana ievilksies arī līdz 2018. gadam. Šādi prognozē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Lūgst komentēt sabiedrībā izskanējušo kurnēšanu par pārlieku ilgo Zolitūdes krimināllietas izskatīšanu, ģenerālprokurors medijiem šorīt atzina: "Ir jāsaprot- jebkura lieta, kas saistīta ar specifiskiem jautājumiem... Nebūs tiesneša, kurš uzreiz ir sagatavots būvniecības vai kādu tehnoloģiju jautājumos. Tieši tādēļl tiesneši, prokurori, izmeklētāji papildus tam, ka veic procesuālo darbību, arī apgūst konkrēto specifiku. Man nav pamata apšaubīt tiesnešu kompetenci, ka viņi nevarētu tikt galā. Es nezinu nevienu tiesensi, kurš perfekti orientētos celtniecībā, medicīnā, citos sarežģītos jautājumos. Pieaicina speciālistus un strādā. Un tā ir normāla prakse. Es protams saprotu, ka sabiedrībā izskan neapmierinātība, ka tā lieta tiek skatīta ļoti ilgi. Taču manuprāt tā nav. Ja kāds domāja, ka Zolitīdes lieta tiks iztiesāta dažu mēnešu laikā, tad viņš dziļi maldījās," pauda Ē. Kalnmeiers. Ģenerālprokurors arī neslēpa, ka sākotnēji viņa optimistiskā prognoze par Zolitūdes lietas iztiesāšanu bijusi 2017. gada nogale. "Taču reālistiskā prognoze ir 2018. gads. Ja pirmajā instancē izdosies šo lietu pabeigt 2018. gada pirmajā pusē, tas būs ļoti labs rezultāts. Es saprotu- tūlīt sekos sašutums: ārprāts, kādē;l tik ilgi tiek novilcināts?! Taču pierādījumi ir jāpārbauda, apsūdzētajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Turklāt šī ir ļoti specefiska lieta ar to, ka ļoti maz tiek pierādīts ar liecinieku liecībām un pamatā tās ir tehniskās ekspertīzes," klāstīja Ē. Kalnmeiers.
Jāpiebilst, ka šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa turpina nopratināt lieciniekus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un šī ir paredzēta pēdējā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas sēde šogad.
Kā zināms, tad 2013.gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Tikmēr pētījumu centrs SKDS veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju uzskati Zolitūdes traģēdijas kontekstā par tiesvedības procesiem trīs gadus pēc traģiskā notikuma.
Interese par Zolitūdes traģēdiju nedaudz vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju
Respondentiem sniedzot atbildi uz jautājumu, cik lielā mērā viņi interesējas, seko līdzi jautājumiem, kas saistīti ar Zolitūdes traģēdiju - ziņām, notikumu pavērsieniem, vairāk nekā puse respondentu sniedza atbildi, ka interesējas (52,0%), taču gandrīz tikpat liela daļa, ka neinteresējas (42,3%).
Savukārt jautājot jau konkrētāk par to, cik lielā mērā respondenti seko līdzi Zolitūdes traģēdijas tiesu gaitai, vairāk nekā puse respondentu atbildēja, ka neinteresējas (53,9%) - no tiem 38,5% drīzāk neinteresējas, bet 15,4% - nemaz neinteresējas. Savukārt teju tāda pati daļa aptaujāto respondentu interesējas par Zolitūdes tiesu gaitu (40,1%) - no tiem 36,5% drīzāk interesējas, bet 3,6% ļoti interesējas.
Tiesas process tiek novilcināts, taču pēdējā laikā Zolitūdes lietā notikuši būtiski pavērsieni
Atbildot uz jautājumu, kā tiek vērtēta Zolitūdes tiesu gaita kopumā - vai tā, pēc respondentu domām, ir adekvātā ātrumā vai tiek novilcināta, respondenti pārsvarā sniedza atbildi, ka viņuprāt tiesas process tiek novilcināts (68,7%). Piektā daļa respondentu atzina, ka viņiem to ir grūti pateikt (21,1%). Tikai desmitā daļa respondentu sniedza atbildi, ka, viņuprāt, tiesas process notiek adekvātā ātrumā (10,1%).
Uzdodot jautājumu par nesen panākto vienošanos starp uzņēmumiem „Maxima Latvija” un „Tineo” un bojāgājušo ģimenēm, 46,4% respondentu atzina, ka tas ir būtisks pavērsiens Zolitūdes lietā - no tiem 37,8%, ka drīzāk ir. Savukārt 33,0% aptaujāto atzina, ka tas nav bijis būtisks pavērsiens - no tiem 24,6%, ka drīzāk nav. Aptuveni piektajai daļai respondentu bija grūti spriest par šo jautājumu (20,6%).
Jautājot, kā tiek vērtēts panāktās vienošanās naudas izmaksu apjoms, kas ir 100 000 EUR, vairāk nekā puse respondentu atzina, ka to vērtē pozitīvi (60,3%) - no tiem 45,0% vērtē to drīzāk pozitīvi, bet 15,2% ļoti pozitīvi. Piektā daļa respondentu (20,0%) panākto vienošanos vērtē neitrāli. Šo vienošanos negatīvi vērtē 9,1% respondentu - no tiem 6,6% drīzāk negatīvi, bet 2,5% ļoti negatīvi. Desmitā daļa respondentu atzina, ka viņiem ir grūti spriest par to (10,6%).
Jautājot, vai visiem atbildētājiem šajā tiesas prāvā vajadzētu slēgt vienošanos ar cietušajiem, vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka jā (52,7%). Lielai daļai respondentu ir grūti spriest par šo jautājumu (38,9%). Tikai 8,4% respondentu uzskata, ka šāda vienošanās nebūtu jāslēdz.
Pētījums par Zolitūdes traģēdiju tika veikts 2016. gada novembrī, kopumā iegūstot atbildes no 1005 respondentiem. Konkrētais pētījums tika veikts Zolitūdes traģēdijas trešās gadadienas kontekstā, kas tika pieminēta šī gada 21. novembrī.
