Vairāki Zolitūdes traģēdijā cietušie vēlreiz lūguši Valsts policijai pārkvalificēt traģēdijas krimināllietu, lai vainīgajiem draudētu bargāks sods, nekā to paredz pašreizējā sankcija.
Vairāku Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvis Armands Smans aģentūrai LETA atgādināja, ka pieteikumu par kriminālprocesa pārkvalificēšanu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, veidojot kopību ar pantu, kas paredz atbildību par prettiesisku divu vai vairāku personu nonāvēšanu aiz neuzmanības, viņš iesniedzis jau pagājušā gada sākumā, taču tas tika noraidīts.
Gan iepriekš iesniegtā, gan arī šodienas pieteikuma pamatā ir apstāklis, ka pants par divu vai vairāku personu nonāvēšanu aiz neuzmanības paredz bargāku sankciju, nekā Krimināllikuma 239.panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve un ja tas izraisījis smagas sekas. Tas nozīmē, ka iepriekšminētais Krimināllikuma pants visā pilnībā nevar aptvert nodarījumu, kura rezultātā gāja bojā 54 cilvēki.
Smans norādīja, ka pašlaik Latvijas Universitātē norisinās 73.zinātniskā konference "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā". Saistībā ar šo konferenci notika arī Krimināllikuma 15 gadiem veltīta Krimināltiesisko zinātņu sekcijas sēde, kurā cita starpā aktualizēti visai komplicēti krimināltiesību normu konkurences un noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jautājumi.
Šodienas pieteikumu Smans pamatoja tieši ar konferencē dzirdētajām atziņām, kuras ir tieši attiecināmas uz Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Viņa ieskatā, kriminālprocesa pārkvalificēšanas pamats, ņemot vērā jaunākās atziņas, ir "vairāk nekā pārliecinošs".
Tomēr, ja policijai un prokuratūrai ir cits viedoklis, pieteikumā piedāvāts arī kompromisa variants - lūgt krimināltiesību ekspertu viedokli par minēto jautājumu, līdzīgi kā to reizēm dara Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, izskatot krimināllietas kasācijas kārtībā.
Gadījumā, ja kriminālprocess tiks pārkvalificēts, maksimālais sods, ko varēs piemērot par izdarīto, būs brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, norādīja Smans.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas lietā piecas personas tiek turētas aizdomās pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turamo iepriekš atzīts sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
