Latvijā: Cenu stabilitāte ir galvenais izaugsmes kavēklis! 16 komentāri
 
Latvijā

Cenu stabilitāte ir galvenais izaugsmes kavēklis!

 
F64

Latvijas Bankas vadības nemitīgā iejaukšanās citu nozaru (izglītības, veselības, nodokļu politikas u.c.) darbībā rosināja ļoti daudzus lasītājus uzdot mums jautājumu: par ko Latvijas Bankai īsti būtu jāatbild? Uzņēmēji un pat deputāti aicināja Neatkarīgo izteikt mājienu Latvijas Bankas vadībai, ka tai ir laiks sākt nodarboties ar galvenajiem uzdevumiem – ekonomikas attīstību un investīciju pieauguma veicināšanu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti.

Brīvā valstī ikviens pilsonis drīkst izteikt aicinājumus pat centrālās bankas vadībai, bet ir jāatgādina, ka, atbilstoši Latvijas likumiem un līgumam par Eiropas Savienību (Lisabonas līgums), Latvijas Bankas (un jebkuras Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošas centrālās bankas) mērķis nav rūpēties par stabilas izaugsmes nodrošināšanu, apkarot bezdarbu, attīstīt eksportu vai balstīt inovācijas komplektā ar izglītības izcilību. Latvijas un ES likumdošana precīzi nosaka, kādam ir jābūt Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo centrālo banku galvenajam mērķim. Likuma par Latvijas Banku 3. pants skan: «Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.» Nekādi citi mērķi šajā pantā nav uzskaitīti.

Līgumā par Eiropas Savienību 127. panta 1. punkts nosaka, ka «Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neietekmējot šo mērķi, ECBS atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus».

Līguma 127. pants arī nosaka, ka cenu stabilitāte ir jāsniedz «saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā pastāv brīva konkurence, veicinot resursu efektīvu sadali». Vārds vārdā šī norma ir pārrakstīta protokolā (2. pants) Par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem. No tā izriet, ka Eiropas Savienības ekonomika var izlaist pirmsnāves gārdzienu, bet, ja tas neskars cenu līmeni (cenas paliks stabilas), tad tas neattieksies uz Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo centrālo banku galveno un vienīgo uzdevumu.

Citviet pasaulē centrālo banku galvenie uzdevumi nav tik šauri. ASV Federālo rezervju sistēmai ir noteikti pat savstarpēji pretrunīgi uzdevumi - bez cenu stabilitātes tai ir jāmazina bezdarbs un jānodrošina kredītu likmju stabilitāte. Kāpēc Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošajām centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai ir noteikts tik šaurs uzdevums?

20. gadsimtā daudzu Eiropas valstu smagākā problēma bija augsta inflācija, kā arī periodiska hiperinflācija. Hiperinflācija pēc Otrā pasaules kara iznīcināja vecākās paaudzes uzkrājumus vecumdienām. Pensionāri, kas visu mūžu strādāja un krāja, pārtapa par nožēlojamiem nabagiem. Tās Eiropas valstis, kuras ātri sasniedza cenu stabilitāti, demonstrēja labākus rezultātus gan ekonomiskajā izaugsmē, gan sociālajā stabilitātē. Šī pieredze tika izteikta absolūtā pārliecībā, ka cenu stabilitāte ir un būs galvenais un noteicošais ilgtermiņa izaugsmes faktors jebkuros apstākļos, jebkurai valstij un tā tas būs mūžīgi mūžos. Āmen.

Tāpēc tikai viens uzdevums - nodrošināt cenu stabilitāti - ir ierakstīts līgumā par Eiropas Savienību. Jebkuri citi uzdevumi Eiropas Centrālo banku sistēmas bankām un Eiropas Centrālajai bankai ir jānoraida, ja tie nepalīdz uzturēt cenu stabilitāti. Šķiet, ka Eiropas monetāristi Dieva vietā pielūdz cenu stabilitāti un tikai tai - vienīgajai - tie tic.

Taču ikviens saprātīgs cilvēks var uzdot pilnīgi loģisku jautājumu. Vai mūžīgā cenu stabilitāte ir absolūtais brīnumlīdzeklis, kas vienīgais derēs jebkurā laikmetā, jebkurai valstij un vienlīdz labi darbosies jebkurā biznesa un tehnoloģisko izmaiņu ciklā? To, ka kaut kas nav kārtībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas politiku, ir pamanījuši daudzi, ne tikai Latvijas Bankas prezidents savās rūgtajās atklāsmēs šī gada septembrī. Eiropas Centrālo banku sistēma, Latvijas Banku ieskaitot, iepludina eirozonas finanšu sistēmā miljardiem eiro, daudzviet tiek noteiktas negatīvas depozītu likmes utt., bet uzņēmēji nesteidz investēt un uzkrāj naudu kontos.

Brīnumlīdzeklis - cenu stabilitāte - automātiski nestimulē investīciju pieaugumu un neizkustina ekonomiku no sastinguma punkta. Tā kā Latvijas Bankas vadība ir pašdistancējusies no šīs problēmas un daudz labprātāk apmāca pamatskolas skolotājas, kā panākt skolēnu izcilību, tad laikam ikvienam, kam rūp Eiropas nākotne, pašam ir jāsāk izvērtēt Eiropas monetāro politiku, netraucējot Latvijas Bankas priekšnieku mieru.

Aicinu izvērtēt hipotēzi, ka cēlonis, kāpēc Latvijas un Eiropas ekonomiku nevar iekustināt sākt jaunu izaugsmes ciklu, ir nevis naudas un kredītu trūkums vai to nepieejamība, bet galvenais šķērslis un kavēklis pārejai uz izaugsmi ir cenu stabilitātes dogma. Iespējams, ka, lai iekustinātu ekonomiku jaunā attīstības ciklā, uz laiku ir jāatsakās no šī galvenā - ES līgumā ierakstītā - mērķa Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai.

Ja šādai hipotēzei ir pamats, tad dāsni apmaksātajiem Eiropas Centrālo banku sistēmas darbiniekiem būtu jāizvirza jautājums par Eiropas Savienības līguma pārskatīšanu, bet pašlaik, Brexit iespaidā, ģenerēt idejas - pārskatīt ES līgumu - ir ļoti, ļoti riskanti. Var pazaudēt amatu. Tāpēc ērtāk ir nodarboties ar zīmuļu drāšanu un dot padomus, kā mācīt bērniem darbmācību, lai tie sasniegtu pasaules izcilību.



Komentāri [16]
#
Jūlis 12.oktobris 2017 10:15 atbildēt
Cenas varētu būt stabilas, ja finansisti necenstos veidot nevajadzīgi lielus uzkrājumus, tas ir, tie necenstos saaugļot pārmērīgi augstus procentus. Tā kā valdības nespēj kontrolēt augļotājus, tad nekas cits neatliek, kā ļaut augt cenām. Tas samazina saaugļotās naudas vērtību. Lietas būtu labākas, ja augļotāju sakrātā nauda tiktu ieguldīta ekonomikā, bet tā tas nav. Augļotāju sakrātā nauda tiek ieguldīta Ķīnā. Pie mums tas rada bezdarbu. Tā tiek grauts tirgus, rodas pamats ekonomiskai krīzei.
 
#
mareks 12.oktobris 2017 9:26 atbildēt
cenu stabilitāte ir redzama ,cenas stabili aug kā sēnes pēc lietus ,sevišķi pirmās nepieciešamības precēm pārtikai un medicīnas precēm ,vaina ekonomiskajā stagnācijā Latvijā ir citur ,mums salīdzinot ar pārējām eiropas valstīm ļoti zemas algas ,līdz ar to zema pirktspēja ,ja neviens neko nenopērk nav jēgas ražot jo tapat nepirks jo navnaudas
 
#
MI 12.oktobris 2017 0:36 atbildēt
Saprotu kopējo tirgu, bet nomiršu un tā arī laikam nesapratīšu vienlīdzību kopējā tirgū.
Un savu nesapratni mēģināšu izskaidrot ar parastu teksta uzdevumu.
Tātad, zemē, kur saules pārpārēm tomātu var izaudzēt par 1 santīmu + visi nodokļi + 2, tātad tomāts izmaksā 3 santīmus. Latvijā kur tomātu var izaudzēt par 2 santīmiem, jo jākurina + 2 par nodokļiem, tad tomāts maksā 4 santīmus. Brīvajā tirgū eksports nereāls. Jo saules zemei atvest tomātu būs lētāk, nekā tomātu aizvest uz saulaino zemi. Regulēt šo starpību var ar nacionālās valūtas vērtību, ievedmuitu vai subsīdijām. Ņemot vērā, ka eiro mums ir viens, tad nu nekādi nesaprotu kā var iepirkt pienu Latvijā, aizvest uz ārvalstīm un atvest atpakaļ, un finišā lētāks nekā pie mums pussimts kilometru šurpu turpu vadātais.
Manā skatījumā tas ir absurds un atvērts nevienlīdzīgs tirgus.
Nu nemāku es kā Gudmens locīt pirkstus pirmkārt, otrkārt un citukārt. Vai kā 3aVoldiņš kuram katrs trešais vārds fiskālā, jeb ka ārzemniekam bļ.ģ un velns tik saprot ko viņš buldurē.
Bet varbūt kāds zinātājs varētu cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot kā spāniešu tomāts var līdz Latvijai atbraukt lētāk, nekā no rīta ar ķeru aizstumtais līdz tirgum. Vai Latvijas piens kurš paviesojies Lietuvā, atgriezties Latvijā lētāk nekā no Valmieras atbraukušais.
Jautājums ir kā tiek aizstāvēts Latvijas tirgus? Vismaz, lai būtu vienlīdzīgi.
Jāatzīmē, ka eiropas dalībvalstīs nodokļu slogs ir dažāds un līdz ar to produkta cena jau pašā sākumā ir dažāda pat pie vienādiem saražošanas apstākļiem. Nerunājot nemaz par ziemeļu, dienvidu efektu, vai izejvielu pieejamību.
Latvijai kuru klāj 50% mežu, kurai ir/bija pieejami Krievijas, Baltkrievijas kokmateriāli nu būtu jābūt kokapstrādes flagmanim Eiropā, bet valstij, kurai pietrūkst šo resursu, bet kura darbojas kokapstrādē, darbinieku attalgojums ir daudzkārt augstāks. Absurds.
Neceru, ka Latvijas banka to cilvēku valodā izskaidros, jo viņiem izcilība svarīga, vai konferencēs ar sev līdzīgajiem akadēmiskajā mistērijā pačalot, bet varbūt kāds ekonomists no saviem augstumiem varētu nolaisties un cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot. Un ne tik daudz par problēmu, bet gan par Latvijas tirgus aizsardzības mehānismiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tikai viena apstākļa dēļ, lai vispār varētu runāt par ražošanu, eksportu, importu, Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Bet nezin kāpēc man šķiet, ka pakustinot šo jautājumu izrādīsies, ka tas ir viens kārtīgs purvs, kur tie paši izcilnieki spēs nolasīt tikai saņemtos normatīvus, bet ne paskatīties/darboties izejot no Valstiskās apziņas.
 
#
Valdus » MI 12.oktobris 2017 7:42 atbildēt
Kas tur ko nesaprast ! Latvija taču nav neatkariga valsts ,ta pat nespej risinat savas ķemertinu problemas ,ta bilda tikai saimnieku ,briseles un okuoantu asv paveles un rikojumus ! Visu so darbibu merķis ir apsoluti sagraut vel nesagrauto ,izlaupit vel nezlaupito ,atbrivot teritoriju no latvāniem ,parverst so teritoriju oar iskamistu ,pertiķu un citu atkritumu uzgaztuvi !
 
#
Hm » MI 12.oktobris 2017 14:47 atbildēt
Par to pienu, kurš "paviesojies" Lietuvā :-)
Es saprotu tā, ka viss atkarīgs no nosacījumiem tam uzņēmējam, kurš gatavs ar pienu nodarboties. Acīmredzot, Lietuvas "piena vecim"tas ir izdevīgi - savākt Latvijas pienu, to apstrādāt atbilstoši prasībām ( vai pārstrādāt citā produktā) - un vest atpakaļ uz Latviju tirgot.
Ja tas pats process ( tieši tāds pats) notiktu Latvijā - tad piena vecis uzreiz saprastu, ka viņam tas nav izdevīgi valstisku nosacījumu dēļ ( Latvijas Banka, PVD, Ekonomikas ministrija, u.tml.) Kā radusies šāda situācija - to gan Ekonomikas ministrijai vajadzētu skaidri un gaiši paskaidrot sabiedrībai - jo faktiski tas ir valsts izaugsmes ( neizaugsmes) skandāls. To nedrīkstētu pieļaut. Taču Latvijas vadoņi vienā mierā guļ tālāk, leiši savāc Latvijas pienu tālāk, viss notiek mierīgi tālāk.
Mentalitāte, varbūt??!!
 
#
Antiņš 11.oktobris 2017 19:29 atbildēt
Cenu stabilitātē milzīgs nopelns ir labi attīstītai karteļu sistēmai, kas arī liedz konkurentu piekļuvei Latvijas tirgum.
 
#
Klucis 11.oktobris 2017 15:51 atbildēt
Cenu stabilitāte ir galvenais attīstības garants ! Mācās, študenti, mācās paideristi, kā vajag pelnīt - un ļaut nopelnīt citiem:
"Latvijas Banka ir sadrukājusi 3,8 miljardus eiro, bet šī nauda stāv komercbanku kontos un vienkārši gaida, kad beidzot valstī sāks saimniekot kārtīgi, neraustīs nodokļus, atbalstīs uzņēmējus, īstenos reformas, sakārtos arī veselības nozari, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs."
lsm.lv, 28.09.2016.
 
#
! » Klucis 11.oktobris 2017 19:35 atbildēt
Nauda negaida sakārtotību, bet pamuļķi, kas uzrausies. Tā kā trekno gadu "atbalsis" vēl nav aizmirstas un daļai ir liegts ņemt kredītu, bet citi vēl maksā, kaut manta atņemta, nav kam ņemt.
 
#
Klucis » ! 11.oktobris 2017 23:06 atbildēt
Viss ir sakārtots, viss noris plānveidīgi - nākamā paaudze jau ir "uzrāvusies", jo šodienas liberasti jau savus parādus pārlikuši uz citu pleciem: - Latvijas kopējais parāds pēc valsts un pašvaldību parādu konsolidācijas veidoja 9,56 miljardus eiro.
" Latvijai gaidāmi daži pustreknie gadi ." Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais (nra)
 
Skatīt visus 16 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers