Atbilstoši ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumam, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram sagatavot projektu nākamajam masveida privatizācijas vilnim. Atbilstoši ekonomikas ministra paustajam, valsts lielo uzņēmumu akcijas tiks pārdotas biržā. Turklāt, atbilstoši Arvila Ašeradena loģikai, valsts uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana ārvalstu vai vietējiem privātiem investoriem «nenozīmē šo uzņēmumu privatizāciju».
Lūk, tāda loģika! Ja valsts uzņēmuma akcijas pārdod biržā, tad tā nekādā gadījumā nav privatizācija. Iespējams, ka ekonomikas ministrs nav informēts, kas ir ierakstīts Latvijas Republikā spēkā esošajos likumos. Likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju ir dota skaidra vārda privatizācija definīcija. Privatizācija - vienveidīgu darbību kopums, kuru rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks.
Savukārt valsts vai pašvaldības īpašuma objekts ir valsts īpašumā esošs nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā. Atbilstoši Privatizācijas likuma 7. pantam valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt, sadalot valsts īpašumu daļās un privatizējot katru daļu atsevišķi.
Tātad, ja pat neliela kapitāla daļa no 100% valsts īpašuma nonāk privātā īpašumā, tad atbilstoši Latvijas likumiem tā ir privatizācija, neatkarīgi no ekonomikas ministra kompetences un izglītības līmeņa. Pirmais, kas būtu jāveic Pārresoru koordinācijas centram - jāsagatavo paātrinātie kursi valdības ministriem, lai tos izglītotu par to, kādi likumi ir spēkā Latvijā.
Kāpēc būtu jāveic jauna privatizācija?
Arvils Ašeradens intervijā LETA paskaidroja: «Latvijā tirgus kapitalizācija jeb brīvā tirgū pieejamais uzņēmumu vērtspapīru apmērs veido knapi 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan Igaunijā tas ir 8%. Eiropas vidējais rādītājs ir 33% no IKP. Nešaubīgi, ka agrāk vai vēlāk, bet valdībai lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā.»
Saprotot, ka privatizācija ir ļoti nepopulāra, ekonomikas ministrs sola, ka 90-95% lielo valsts uzņēmumu akciju paliks valdības rīcībā. Turklāt izskatās, ka viss jau ir izlemts. Arvils Ašeradens sola, ka akciju tirdzniecība sāksies jau rudens sākumā: «Nav šaubu, ka tas ir jādara. Jāvienojas ir tikai par proporcijām.»
Pēdējos astoņus gadus visu Latvijas valdību politika attiecībā pret valstij piederošām kapitālsabiedrībām bija to vērtību mazinoša. Līdz pagājušajam gadam 100% valstij piederošiem uzņēmumiem (kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti piederēja valstij) valsts budžetā bija jāieskaita 90% no tīrās peļņas. Šogad, izņemot a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži, visām pārējām valsts kapitālsabiedrībām valsts budžetā (par 2016. gada pārskata gadu) ir jāpārskaita 85% no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas.
Diemžēl šādas politikas ilgstoša izmantošana nozīmē ilgstošu valsts uzņēmumu vērtības samazināšanu. 100% valstij piederošām kapitālsabiedrībām bija neiespējami īstenot attīstību, reinvestējot pelņu. Valsts uzņēmumu attīstība bija iespējama, tikai piesaistot ārējus kredītus. Šāds attīstības scenārijs nozīmēja ilgtermiņa saistību pieaugumu un negatīvi ietekmēja uzņēmumu likviditāti - līdz ar to uzņēmumu potenciālo vērtību. Varam pat teikt, ka no 2009. gada visas valdības metodiski samazināja valsts uzņēmumu potenciālo vērtību.
Šāda politika atgādina nu jau aizmirstu vecu veco agrīnās privatizācijas shēmu. Dažu gadu laikā nodzenam valsts uzņēmumu vērtību pēc iespējas zemāk un tad, aidā, dabiskos un reālos monopolus nododam straujai privatizācijai.
Šajā laikā visiem jāstāsta, ka tā nav valsts nozagšana, tā nav pat privatizācija. Lai no valsts «nozagtu» palikušos valsts uzņēmumus, ir labi izlaist dūmu aizsegu - nopludinot operatīvos materiālus par tiem, kas var traucēt zagšanu. Kamēr tauta cepas par lamuvārdiem, kurus kādreiz varenie politiķi lietoja oligarhu sarunās, tikmēr Vienotība, piepalīdzot bijušajiem specdienestu darbiniekiem, aizbīda pāri palikušos valsts uzņēmumus uz fondu tirgiem!
Šāds varētu būt īsto - jauno valsts izzadzēju scenārijs.
Diemžēl astoņu gadu laikā piekoptās politikas dēļ Latvijas lielie valsts uzņēmumi ir kā izspiesti citroni. No tiem turpina smelt 85% no pelņas, jo valdībai nav naudas pat koalīcijas partneru nekaunīgāko iegribu apmierināšanai, nemaz nerunājot par akūtajām vajadzībām. Tāpēc peļņas izsmelšanas politiku pārtraukt ir neiespējami. Pazudīs «fiskālā telpa». Taču jautājums par normālu valsts uzņēmumu pārvaldību būs jārisina, ja kādreiz pie varas nāks puslīdz racionāla valdība, protams, ja uz to brīdi jaunā viļņa privatizatori būs atstājuši neizlaupītus kaut vai pāris valsts uzņēmumus.
