Ja ilgstoši tiek darbināti visumā nemainīgi juridiskie principi, tad sabiedrība, tiesu sistēma, uzņēmējdarbība utt. pakāpeniski pielāgojas attiecīgajiem principiem. Tie tiek iestrādāti līgumu un ekonomisko attiecību sistēmā, kuras ar laiku kļūst par daļu no ekonomiskās uzvedības un biznesa vides.
Šādu ilgstošu un nostabilizējušos principu pēkšņa maiņa izraisa nozīmīgus satricinājumus gan konkrētu uzņēmumu ienākumu un izdevumu struktūrā, gan visā ekonomiskajā sistēmā kopumā (eksprezidenta Andra Bērziņa novērtējums). Tāpēc bez ļoti pārliecinošiem motīviem un argumentiem stabili funkcionējošu sistēmu racionāls pārvaldītājs nepakļauj pēkšņiem satricinājumiem.
Taču, vērtējot valdības iecerētās izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanā, ir jāsecina, ka pēc 2018. gada 1. janvāra ir iecerēta fundamentāla juridiskās sistēmas maiņa.
Neatkarīgā jau vērsa uzmanību (19. aprīlis) uz to, ka pat jaunākajos reformu projektos nav novērsts dubultas UIN aplikšanas risks. Arī jaunākajā reformas projektā saglabājas norma, ka par pelņu, no kuras jau bija aprēķināts un jau tika nomaksāts UIN, nodoklis varētu tikt piemērots vēlreiz, izvirzot prasību vēlreiz nomaksāt UIN par peļņu, no kuras UIN jau vienreiz ir maksāts. No šīs problēmas varētu izvairīties, precīzi ierakstot likuma testā, ka jaunie noteikumi neattieksies uz dividendēm, kuras tiks aprēķinātas līdz 2018. gada 1. janvārim, u.c.
Uzņēmējus un politiķus, kas līdz pat aizsmakumam kliedz, ka jaunais UIN regulējums 12 reižu palielinās administratīvo slogu, gatavojot UIN atskaites, neviens neliekas dzirdam. Taču jaunais projekts paredz, ka uzņēmumiem, kas līdz šim UIN atskaites iesniedza reizi gadā, tagad tās būs jāiesniedz katru mēnesi utt.
UIN noteikumu maiņa būtiski ietekmēs arī uzņēmumus, kas līdz šim tika finansēti ar saistītiem uzņēmumiem kopēju kredītlīniju.
Igaunijā jau divus gadu desmitus darbojas juridiskās normas, kas ļauj pārskaitījumu vai aizdevumu mātes uzņēmumam interpretēt kā peļņas izņemšanas faktu un piemērot šādai finanšu transakcijai UIN.
Latvijā tik strikta juridiskā regulējuma nebija. Regulējums, kas ir spēkā pašlaik un Latvijā darbojas daudzus gadus, ļāva Latvijā attīstīt noteiktas uzņēmējdarbības finansēšanas formas, kuras bija stingri ierobežotas Igaunijā. Viena no saistītu uzņēmumu finansēšanas formām, kas deva noteiktas konkurences priekšrocības Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskam regulējumam, bija uzņēmumu grupu kopējais konts ar naudas līdzekļu virtuālu konsolidēšanu. Mātes uzņēmums, kuram ir daudzi meitas uzņēmumi, varēja tikt kreditēts ar vienas kredītlīnijas palīdzību. Šāda sistēma Latvijā ļāva samazināt kopējo kreditēšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu visai grupai. Saistītie uzņēmumi, kuriem bija apgrozāmo līdzekļu pārpalikums, varēja īslaicīgi kreditēt citus grupas uzņēmumus, kuriem apgrozāmo līdzekļu pietrūka, nepalielinot kopējo ārējo kredītu plūsmas apjomu. Šāda prakse ļāva minimizēt nepieciešamību pēc kredītu resursu apjoma, optimizējot saistīto uzņēmumu kopējo ekonomisko darbību. Ja no 2018. gada 1. janvāra tiks ieviests pašlaik projektētais regulējums, tad saistīto uzņēmumu un mātes uzņēmumu savstarpējās kredītu attiecības var tikt apliktas ar UIN.
No 2018. gada 1. janvāra pārejot uz t.s. Igaunijas modeli, nesadalītā peļņa ar UIN netiks aplikta, bet jebkuri pārskaitījumi uz mātes uzņēmumu tiks aplikti ar UIN. Šādas izmaiņas radikāli mainīs daudzu gadu garumā izveidojušās ekonomiskās attiecības starp Latvijas saistītajiem uzņēmumiem. Konkurences priekšrocības, kas Latvijā bija pret Igauniju attiecībā uz saistītu uzņēmumu finansēšanu, tiks iznīcinātas.
Savukārt cerības, ka tieši šādas normas uzspiešana palielinās interesi investēt Latvijā (kas ir izmaiņu oficiālais mērķis), ir pilnīgi muļķīgas. Latvija atteiksies no vienas priekšrocības, kuras nebija t.s. Igaunijas modelī, un pāries uz nodokļu sistēmu, kas palielinās savstarpēji saistītu uzņēmumu grupu kopējās izmaksas, radot lielākus riskus iekšējo darījumu negaidītai aplikšanai ar UIN.
Ja valsts vara maina juridisko sistēmu, kas funkcionēja daudzus gadus, un pāriet uz radikāli citu juridisko sistēmu UIN rēķināšanā, tad ir normāli, saprotami un loģiski, ka tiek noteikts saprātīgi ilgs pārejas laiks. Pašlaik funkcionējošais saistītu uzņēmumu finansējuma modelis būtu jādefinē kā izņēmums nākotnes regulējumā vismaz uz vairākiem gadiem. Tas būtu pietiekami ilgs laiks, lai ar jaunajiem noteikumiem neapmierinātie uzņēmēji varētu pārcelt savu ekonomisko darbību uz citu - uzņēmējdarbībai labvēlīgāku - valsti. Savukārt tas būtu arī pietiekams laiks, lai uzņēmēji, kas tomēr izlemtu palikt Latvijā, varētu pārkārtot līgumu sistēmas atbilstoši jaunajiem spēles noteikumiem.
Pašlaik izskatās, ka UIN reformas mērķis ir radīt vienai biznesa grupai izdevīgus darbības noteikumus, apgrūtinot citu (konkurējošo) biznesa grupu ekonomisko darbību.
