Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina valdību pēc iespējas ātrāk palielināt pedagogu darba samaksu un mazināt nevienlīdzību nozarē.
Tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski, LIZDA vadība 5. jūlijā atkal akcentēja šo jautājumu, taču vienošanās par «konkrētiem cipariem un procentiem» nav notikusi.
Pēc tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem premjers uzsvēra, ka pedagogu algas risināmas kontekstā ar nozarē veicamajām strukturālajām reformām. Vienlaikus esot jādomā par pedagogu darba samaksu, sociālajām garantijām un motivācijas sistēmu. Tikšanās laikā esot panākta vienošanās, ka jautājumus risinās atbilstoši budžeta iespējām, jau sākot ar nākamo gadu. Taču paralēli tam runāts arī par profesionālo izglītību un infrastruktūras attīstību, un šeit studējošo stipendijām. Neesot aizmirsta arī augstākā izglītība un zinātne – konkrētāk, granti un tas, cik lielā mērā nodrošinātas studiju izmaksas minimālās prasības.
«Nākamā gada budžeta kontekstā nāksies risināt arī citus jautājumus, taču, kā jau šobrīd redzams, fiskālā telpa ir ļoti ierobežota, » norādīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka koalīcijā spriests, cik strauji un kā virzīties uz darbaspēka nodokļa samazināšanu. «Jo te ir izvēle: vai nu zemāki nodokļi, bet tad mēs nevaram vienlaikus vēlēties labāk apmaksātus sabiedriskos pakalpojumus, arī – izglītības, vai arī jāvirzās lēnāk ar nodokļu samazināšanu, vairāk naudas atvēlot nozarēm. Tās ir politiskās izšķiršanās izvēles, kuras mums nākamā gada budžetā būs jāveic,» teica valdības vadītājs.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pedagogu atalgojums ir zem jebkādas kritikas: «Tas nav tikai algas jautājums, bet arī tas, kādu kapitālu dodam saviem bērniem. Ja apskatām centralizēto eksāmenu rezultātus, redzams, ka laukos tie ir sliktāki. Tā nav nejaušība, jo lauku pedagogiem darba samaksa ir krietni zemāka nekā kolēģiem pilsētās, un tas netieši ietekmē mūsu bērnus, viņu konkurētspēju, izglītības kvalitāti, spēju atrast darba vietas un saņemt pienācīgu samaksu.» Viņš arī atzina, ka tajā pašā laikā jāņem vērā problēmas, ko rada skolēnu skaita samazinājums. Ir klases, kur ir 30 bērnu, un tādas, kur ir tikai pieci seši. Tas nozīmējot, ka strukturālās reformas ir vajadzīgas, bet tās risināmas, tikai piešķirot papildu finansējumu.
