Kaislības ap matemātikas eksāmeniem: Pārmaiņas, cerams, būs nākamgad
 
PIECI PROCENTI – BEZ GRŪTĪBĀM. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka šogad matemātikas eksāmens kļuvis īpaši grūts tāpēc, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas. Patiesībā 5%, kas pārbaudījumā ir minimālais slieksnis, var iegūt, vienkārši uz labu laimi apvelkot atbildes ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Centralizētais eksāmens (CE) matemātikā, kura rezultāti ik gadu slīd uz leju, ir jāveido atšķirīgos līmeņos, lai profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem nebūtu jākārto tas pats, kas padziļinātās programmas apguvušajiem. Tāpat arī četras stundas garais pārbaudījums būtu jāsaīsina vai jāparedz pārtraukums, uzskata nozarē strādājošie. Viņi arī rosina nepieļaut pārbaudes materiālos kļūdas, bet, ja ir, atzīt to un operatīvi reaģēt, informējot par notikušo visas skolas.

CE matemātikā kopumā ne pēc satura, ne struktūras nav mainījies kopš 2011. gada. Tam ir trīs daļas: pirmajā tiek pārbaudītas pamata prasmes jeb jēdzienu izpratne, otrajā - standarta procedūras, algoritmi, trešajā - prasme tos lietot nestandarta situācijās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur analizēja matemātikas pārbaudījuma norisi un rezultātus, teica Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākais referents Jānis Vilciņš. Uzdevumi tiekot veidoti, ievērojot pēctecību un tādu pašu grūtības pakāpi kā iepriekšējos gados. Viņš esot pārliecināts, ka slikti atrisināts uzdevums uzreiz neliecina par pārmērīgu sarežģītību, bet gan par mācību procesa problēmām. Pieredze rādot, ka tad, ja līdzīgs uzdevums atkārtojas nākamajā gadā, nereti to atrisina par 10 līdz 15% vairāk kārtotāju, jo pedagogi tam ir pievērsuši lielāku uzmanību.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka dalītais eksāmens ir vajadzīgs - pamata un padziļinātā līmenī, un tas tiks ieviests, līdzko stāsies spēkā jaunais mācību saturs un standarts.

Amerikāņu humpalas

Deputāte Inguna Rībena pauda izbrīnu, ka gadu gadiem tiek runāts par eksāmenu līmeņu ieviešanu, bet joprojām nekas netiek darīts, lai mākslas un mūzikas skolu audzēkņiem, kuri mācās atvieglinātu matemātikas programmu, nebūtu jākārto tas pats CE, kas tiem, kuri šīs zinības apgūst padziļināti. Viņa nosauca Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās reformas par «amerikāņu humpalām», kas aizmirst par garīgo vertikāli un to, ka izglītībai jārada laimīgi cilvēki, nevis jārunā tikai par kompetencēm, darba tirgus prasībām un nodokļu maksātājiem.

J. Vilciņš paskaidroja, ka VISC strādā, ievērojot noteiktu likuma rāmi, un tas paredz, ka visiem eksāmens ir vienots. Tas nav vienkārši izveidot tādu pārbaudījumu, kur būtu ko darīt valsts ģimnāziju un arī profesionāli tehnisko un specializēto skolu beidzējiem. Patiesībā jau neesot nemaz tik grūti 5% minimālo slieksni sasniegt, un tas ir pa spēkam pat ceturtajai daļai pamatskolēnu. Viņš uzskatot, ka tik zemu nolikta latiņa ir vienkārši smieklīga.

Par garu un ilgu

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka dalītais eksāmens ir vajadzīgs - pamata un padziļinātā līmenī, un tas tiks ieviests, līdzko stāsies spēkā jaunais mācību saturs un standarts. Arī viņš pievienojās J. Vilciņam: 5% ir ļoti zems slieksnis, turklāt to varot izpildīt arī tad, ja neko nezina un pirmajā daļā atzīmē atbildes uz labu laimi, pat neiepazīstoties ar tekstu. Paša veikts eksperiments to pierādījis: galarezultāts iznācis virs 6%. Tiesa, ko viņš tiešām uzskatot par pārmērību - pārāk lielais uzdevumu skaits. Atverot un ieraugot, ka to kopumā ir 38, tiešām bijis biedējoši.

Ministram pievienojās matemātikas skolotāji. Arī Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane, kurai ir 30 gadu pedagoģiskais stāžs, no tiem 15 gadu kā skolas direktorei. Kādreiz eksāmens esot bijis ar starpbrīdi, taču tagad četras stundas vienlaidus, kas patiešām ir ļoti nogurdinoši. Viņa iesakot dalīt divās dienās vai arī tajā pašā dienā, bet ar starpbrīdi.

Darvas karote medus mucā

Savukārt par devītās klases matemātikas eksāmenu varot teikt tā - vairākas kļūdas tajā bijušas kā darvas karote medus mucā. Dīvaini, bet pēcpusdienā tās no VISC mājaslapas bija jau pazudušas, turklāt par tām laikus informētas Rīgas skolas, bet citur šāda informācija nenonāca, bija neapmierināta I. Tamane. Vajadzējis tomēr uzreiz darīt to zināmu vai vismaz ieteikt, kā labot šos kļūdainos uzdevumus. Diemžēl nekas tāds nenotika. Šāda nekorekta attieksme sabojājusi patiešām interesantos uzdevumus. Tāpat viņa skarbi kritizēja valsts pārbaudes informācijas sistēmu, kurā skolotāji ievada punktus un tiek izrēķināta atzīme, un var redzēt, kā klājies eksāmenā. Tā buksē jau cik gadu un ir tik kļūdaina, ka to nevar lietot.

Limbažu novada ģimnāzijas direktore un Matemātikas skolotāju apvienības pārstāve Gunta Lāce uzskata, ka eksāmens nekļūst sarežģītāks. Pēdējos piecus sešus gadus tas bijis stabilā līmenī: ne vieglāks, ne grūtāks par iepriekšējo.

Arodbiedrības pārstāve Irina Avdejeva vērsa uzmanību uz to, ka skolotājiem vajadzīgs krājums ar nestandarta uzdevumiem - ar risinājuma piemēriem un metodiku. Svarīga esot arī bērnu motivācija - augstskolu atvērtība jebkuram abiturientam nemotivē daļu skolēnu nopietni izturēties pret eksāmeniem.