Saeimas atbildīgās komisijas deputātu «noairētie» grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav nekāda traģēdija, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas, ka jauno mācību saturu ieviesīs gadu vēlāk, neko daudz nemainīšot. Viņš arī cer sešgadīgo jautājumu virzīt tālāk un pieļauj, ka tas būtu aizgājis, ja nebūtu ielikts kopējā katlā ar pārējām izmaiņām.
«Vispārējā izglītībā nepieciešamas nozīmīgas pārmaiņas mācību saturā. Par to runā visi - skolēni, pedagogi un vecāki, un tas mudina Saeimu uz atbildīgu rīcību, lēmumu pieņemšanu, nevis nemitīgu atlikšanu,» preses konferencē pauda K. Šadurskis. Viņš gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušo nevērtējot kā traģēdiju, jo lielākā daļa valdības ierosināto izmaiņu tikušas atbalstītas. Tiesa, ne sešgadnieku pāreja uz mācībām pirmajā klasē. Tomēr līdz 21. jūnijam vēl esot iespēja pieņemt pārējos grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Viņš cerot uz koalīcijas deputātu atbalstu pašu apstiprinātajai valdībai, tādējādi dodot iespēju deleģēt Ministru kabinetu (MK) šos normatīvos noteikumus izstrādāt. Ja tomēr deleģējumu līdz Līgo svētkiem neizdodas gūt un jautājumu, pie kura strādājuši eksperti un apmēram 11 000 pedagogu, neatbalstīs, tad, kā teica ministrs, viņam gribētos redzēt, kādām acīm deputāti raudzīsies uz jauniešiem, vecākiem, darba devējiem: «Pateikt truli - nē? Laikam grūti šo avārijas scenāriju iedomāties.»
Tas, ka komisija ir nolēmusi atlikt visu jaunā mācību satura ieviešanu vēl uz gadu - no 2020. gada, nebremzēs šo jautājumu, tikai palēninās. Un tas nozīmē, ka apmēram 20 000 jauniešu «jaunais saturs nepanāks».
Ir gan viena problēma attiecībā uz vidējo izglītību: komisija nobalsojusi pret iespēju paplašināt esošo četru izglītības programmu virzienus. Tas liedz skolām pašām piedāvāt dažādu priekšmetu kombināciju. Jo bija iecerēts, ka 10. klasē jaunieši apgūst pamatlīmenī vispārējos priekšmetus, bet 11. un 12. klasē - izvēlas padziļināti mācīties sešus vai septiņus. Jo standarts tikai norāda sasniedzamos rezultātus, taču pedagogiem un skolas vadībai ir diezgan brīvas rokas, kā to darīt. Sīkā reglamentācija, kas pastāvējusi līdz šim, bremzē koncepta tālāko attīstību, sacīja ministrs.
Runājot par sešgadniekiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būtu piekritusi pagarināt pārejas laiku par gadu vai diviem, jo tad visas iesaistītās puses varētu gatavoties šīm pārmaiņām. «Tā kā nekāds termiņš nav noteikts, nekāda gatavošanās nenotiek. Taču skaidrs, ka agrāk vai vēlāk pie šā jautājuma būs jāatgriežas. Diemžēl sākot visu no nulles,» atzina K. Šadurskis, piebilstot, ka tad, ja tiks iegūts parlamenta deleģējums jaunā satura izstrādei, tad arī sešgadnieki saņems jauno standartu. Tikai tādā gadījumā to sauks par sagatavošanās posmu, nevis par pirmo klasi. Viņš cerot uz ZZS izpratni, jo Saeimas komisijā gan šā politiskā spēka, gan Saskaņas deputāti balsojuši «haotiski un savdabīgi». Patiesībā balsojums bijis politiski tendēts, ko ietekmējis vēlēšanu tuvums. Taču iespējams, ka tā esot arī IZM vaina, ka tā nav spējusi labi informēt sabiedrību un vecākus.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atzina, ka šāds pavērsiens liks pārstrādāt pirmsskolas vadlīnijas, piemērojot tās piecus un sešus gadus vecajiem bērniem. «Tas prasīs arī papildu darbu, lai pārveidotu mācību programmas, mācību līdzekļus, taču mēs turpināsim - lai nonāktu pie jauna mācību satura jau tuvākajā laikā. Lai to varētu izdarīt, ļoti būtiski ir pieņemt šos grozījumus likumā jau šovasar,» uzsvēra G. Catlaks.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga Neatkarīgajai norādīja, ka IZM reforma bija jāsāk pērn, nevis šogad. Viss iekavējās, un tāpēc jaunā satura aprobācija pirmsskolai 100 pilotskolās beidzas 31. augustā, bet ieviešana noteikta jau nākamajā dienā. Viņa atgādināja, ka MK noteikumos paredzēta pakāpeniska ieviešana: «Kāds tur pakāpeniskums? Vai diennakts laikā var izanalizēt aprobāciju, nodrošināt mācību līdzekļus un pedagogu apmācību, infrastruktūru? Ja būtu sākts gadu agrāk, tad arī varētu iekļauties šajos termiņos. Tas nenozīmē, ka atsakāmies no domas sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, bet tikai tad, ja visas puses tam ir sagatavotas.»
Vakar Koalīcijas sadarbības padomē valdošās partijas vienojušās rast kompromisu par kompetencēs veidota satura ieviešanu. Tajā pašā laikā ir nolemts vairs neskatīt jautājumu par sešgadīgajiem, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.
