Skolā: Sporta aktivitāšu vairāk, stundu tikpat
©F64

Jaunajā veselības un fizisko aktivitāšu mācību saturā likts akcents uz daudzveidību – dažādu sporta spēļu apguvi. Plānots arī iepazīstināt bērnus ar virkni zinību un prasmju, ieskaitot pašaizsardzību un drošības noteikumus. Stundu skaits gan netiek mainīts: pamatskolā tikai divas nedēļā, vidusskolā – trīs, un sporta nozarē strādājošie šaubās, vai ar tām pietiks, lai programmu apgūtu.

Sporta stundās paredzēts mācīties un izmantot vismaz trīs aktīvās pārvietošanās veidus: slēpošanu, skrituļošanu, braukšanu ar skrejriteni, velosipēdu, skrituļdēli, nūjošanu vai peldēšanu. Plānots arī apgūt četras vienspēles un sešas komandu spēles, ne tikai labi zināmās, bet arī jaunas - ar atvieglotiem un mainītiem noteikumiem, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) veselības un sporta aktivitāšu satura speciāliste Inese Bautre, piebilstot, ka ir skolas, kur jau tagad spēlējot «tačregbiju» un «inlainhokeju» (ar skrituļslidām). Uzsvars netikšot likts uz normām vai obligātiem rezultātiem, galvenais ir radīt kustību prieku, kā arī apgūt pašaizsardzības elementus, jaunās digitālās tehnoloģijas, drošības noteikumus, piemēram, kā rīkoties ekstremālās situācijās uz ūdens. Vaicāts, vai tam visam pietiks stundu, VISC vadītājs Guntars Catlaks atzina, ka fiziski kustēties vajadzētu katru dienu. Diemžēl stundu saraksts ir tik blīvs, ka pielikt klāt kaut ko nav iespējams. Tāpēc pamatizglītības posmā iecerēts, ka tie būs 10% no visa mācību laika, kas nozīmē divas stundas nedēļā. Vidējās izglītības posmā - trīs stundas nedēļā.

Sporta federāciju padomes pārstāve un Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Dina Vīksna bažījās, ka, salīdzinot veco un jauno standartu, jaunajā sporta spēļu apguve notiks ar atvieglotiem noteikumiem. Tas radīs riskus, ka pazudīs skolu sacensības un līdz ar to amatieru sports, jo pratīs spēlēt, piemēram, basketbolu vai volejbolu, tikai tie, kas trenējas sporta skolās, un tā ir tikai desmitā daļa no visiem skolēniem. Tāpat - vai zināms, cik lieli tēriņi mācību līdzekļiem paredzami skolas dibinātājam, kas ir pašvaldība. Jo skaidrs, ka ne visi vecāki varēs iegādāties skrituļslidas, velosipēdus un citas sportam vajadzīgās lietas. D. Vīksna norādīja: «Kamēr nav skaidras kopējās vadlīnijas un apzināti visi riski, kā tas iespaidos visu sporta sistēmu, diez vai vajadzētu apstiprināt jauno saturu.» Arī deputāts Varis Krūmiņš uzskata, ka jaunajā saturā tiks sagrauts viss, kas izdarīts, jo kā var būt sports bez rezultātiem un mērķa, uz ko tiekties? Un kā bez sacensībām? I. Brante uzsvēra, ka skolu sacensībās lielākoties piedalās sporta skolu audzēkņi, kam tādējādi tiek uzlikta pārāk liela slodze, uz ko jau vērsuši uzmanību mediķi.

Izskanēja arī iebildumi pret sadrumstalošanos, kas neveicinās nacionālo sporta veidu attīstību. Neesot arī pārliecības, ka jaunais saturs pamudinās sportot mazkustīgos bērnus, kas ar ārstu zīmēm sēž malā. Svarīgi, lai visi darbotos savu spēju robežās, un tas nozīmē, ka esošā sistēma ir jāmaina. Jo, kā rāda statistika: 80% jauniešu kustas nepietiekami, 50% ir liekais svars un ļoti daudziem ir problēmas ar mugurkaulu.



 
Komentāri 3 Skatīt [3]
Skatīt komentārus [3]