Izglītība & Karjera: Kur vasarā likties "zaļam gurķim" - NRA pēta jauniešu iespējas strādāt vasarā Komentēt
 
Izglītība & Karjera

Kur vasarā likties "zaļam gurķim" - NRA pēta jauniešu iespējas strādāt vasarā

 
depositphotos.com

Zaļam gurķim jeb jaunietim bez jebkādas darba pieredzes atrast savu vietu darba tirgū nav vienkārši. Praktizēšanās uzņēmumos var kļūt par labu platformu stabilākam lēcienam, tāpēc daļa jauniešu vasaras brīvlaikā nevis nododas laiskai atpūtai, bet meklē prakses iespējas, un uzņēmumi ir gana atvērti jaunajiem censoņiem, jo nereti praktikants izrādās vērtīgs lietaskoks, kurš ar laiku kļūst par pastāvīgu darbinieku. Arvien vairāk darba devēju nolemj arī par praksi maksāt. Neatkarīgā uzrunāja vairākus darba devējus, lai uzzinātu viņu pieredzi prakšu nodrošināšanā un to, kādus praktikantus viņu vēlas redzēt savā komandā.

Jauna koncepcija praksei

Piemēram, SEB banka šogad piedāvā jauniešiem jauna koncepta vasaras praksi - Youth LAB. Praksei aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi par darbu bankā un pilnveidoties paši, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Līdztekus darba pienākumu pildīšanai praktikantiem būs iespēja piedalīties īpaši viņiem izstrādātā Youth LAB jeb jauniešu laboratorijā, tikties ar iedvesmojošiem runātājiem un iesaistīties projektos, kas vērsti uz izglītošanu un sevis pilnveidošanu. SEB banka divu mēnešu (jūlijs-augusts) garai vasaras prakses programmai uzņems 30 jauniešus, kuri pavadīs divus mēnešus izvēlētajās pārvaldēs SEB finanšu centrā Valdlaučos. Papildus tam reizi nedēļā ir plānotas aktivitātes īpaši viņiem izstrādātās Youth LAB ietvaros.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda: «Šoreiz vēlamies piedāvāt jauniešiem iespēju pašiem izveidot tādu banku, kuru viņi vēlētos redzēt. Prakses laikā jaunieši vismaz reizi nedēļā piedalīsies speciāli viņiem pielāgotā darbinieku laboratorijā, kur viņu galvenais mērķis būs izstrādāt tieši jauniešiem domātus bankas pakalpojumus. Tāpēc aicinām pieteikties jauniešus, kuri pārliecināti, ka zina, kādai jābūt jaunas paaudzes bankai.»

Pieteikties Youth LAB prakses programmai aicināti dažādu nozaru un studiju programmu studenti - finanšu, vadības zinātņu, HR, matemātikas, multimediju un citu nozaru topošie profesionāļi. Prakses ietvaros jauniešiem paredzētas tikšanās ar iedvesmojošiem runātājiem - gan bankas darbiniekiem, gan sabiedrībā zināmiem ekspertiem. Plānots, ka 60% no darba laika jaunieši pavadīs, pildot darba uzdevumus, 20% - inovācijas laboratorijas aktivitātēs un vēl 20% - tiekoties ar runātājiem un piedaloties citās aktivitātēs. Sevi pierādījušie studenti tiks aicināti piedalīties 2019. gada programmā vai strādāt SEB bankā. Informācija par Youth LAB praksi pieejama www.seb.lv/youth-lab.

Gaida «mirdzošās acis»

Interesentus pie sevis gaida arī Exigen Services Latvia. «Mūsu galvenais atlases kritērijs jauniešu pieņemšanai praksē ir topošā speciālista «mirdzošās acis». Vienmēr ar visiem studentiem organizējam klātienes tikšanos, kurā pārrunājam to, kāpēc viņš ir izvēlējies studijas IT nozarē, kādu attīstību sev saredz, kādus ārpus studiju darbus un projektus īstenojis līdz šim. Mēs esam pietiekami liels uzņēmums, lai strādātu ar dažādām tehnoloģijām, programmēšanas valodām, tāpēc šīs īpašības ir it kā pašsaprotamas, taču ļoti būtiskas un veiksmīgas prakses pamatā. Studenti praksē nereti izvēlas sev pazīstamāko tehnoloģiju, par ko iepriekš dzirdējuši universitātē, no kāda paziņas vai ģimenes locekļa, tāpēc dažkārt 80% studentu piesakās uz vienu tehnoloģiju. Tajā pašā laikā, lai varētu nodrošināt prakses vietas maksimāli daudziem, mums ir nepieciešams, lai students spētu un gribētu strādāt arī ar citu tehnoloģiju. Ļoti augstu novērtējam, ka jaunietis ir atvērts un gatavs mācīties ko pilnīgi jaunu, sev nezināmu, kas jebkurā gadījumā nākotnē viņam noderēs,» skaidro Exigen Services Latvia personāla attīstības direktore Zane Skreija.

50% pieņem darbā

Uzņēmums pieņem praksē apmēram 30 studentus, taču konkrētu skaitu parasti nosaka tas, cik daudz studentu uzņēmums reāli var iesaistīt darbos. «Mūsu mērķis ir ļaut jauniešiem maksimāli darboties reālos projektos, lai viņiem būtu iespēja redzēt, kā tad īsti notiek izstrādes process, kādi darbi ir jāveic un kā strādā komanda,» piebilst Z. Skreija.

Minimālais prakses ilgums ir trīs mēneši, kas iedalās trīs posmos: pirmais mēnesis ir laiks, kad students mācās kopā ar prakses vadītāju, otrais mēnesis ir laiks, kad students jau var sākt mēģināt kaut ko izdarīt patstāvīgi, vienlaikus ir nepārtraukta prakses vadītāja iesaiste, bet trešajā mēnesī students var sākt darboties arī projekta interesēs, izpildot nepieciešamos darbus. «Ideālā gadījumā prakse ilgst sešus mēnešus, kad students var sevi pierādīt kā patstāvīgu mūsu komandas spēlētāju. Taču arī pēc trīs mēnešu prakses aptuveni pusei piedāvājam turpināt darbu uzņēmumā jau darbinieka statusā,» stāsta Z. Skreija.

Visi studenti jau no pirmās prakses dienas saņem stipendiju. «Stipendiju maksājam atbilstoši nostrādātajām stundām. Maksimālais prakses apjoms ir 40 darba stundas nedēļā, bet mēs ņemam studentus praksē arī uz nepilnu slodzi, kas nozīmē, ka praksi var iziet paralēli studijām. Šis ir ļoti nozīmīgi tiem studentiem, kuri mācās akadēmiskajās studiju programmās. Stipendiju apjoms ir sadalīts divās daļās: pirmos trīs mēnešus visi praktikanti saņem vienu summu, savukārt, ja paliek praksē uz vēl trim mēnešiem, tad stipendija tiek palielināta uz pusi,» norāda Exigen Services Latvia personāla attīstības direktore.

Arvien zemākas bāzes zināšanas

Viņa arī akcentē: «Mums ir ļoti svarīgi nodrošināt atgriezenisko saiti ar studentiem, tāpēc, praksei noslēdzoties, mēs lūdzam praktikantam sniegt savu vērtējumu un ierosinājumus: ko vajadzētu mainīt, uzlabot, pilnveidot. Būtiski, ka apkopojam viedokli ne tikai par sākotnējo atlases procesu, bet arī par piedāvāto tehnoloģisko nodrošinājumu un darba vietas nodrošinājumu.

Saņemto informāciju vienmēr rūpīgi izpētām un gadu no gada veicam uzlabojumus, kas pozitīvi ietekmē arī mūsu jau esošos darbiniekus. Ienākot cilvēkam no ārpuses, vieglāk pamanīt lietas, kuras mums jau kļuvušas pašsaprotamas. Līdzīgu atgriezenisko saiti mēs iegūstam arī no visiem iesaistītajiem prakses vadītājiem, lai arī viņiem nākamajā gadā būtu skaidrāk zināms, kam pievērst uzmanību, uz ko būtu vairāk jāstrādā.»

Darbā ar jauniešiem Z. Skreija novērojusi, ka «pēdējā laikā studentiem ir arvien zemākas bāzes zināšanas, kuras viņi apgūst savās augstskolās. Mēs ļoti labi orientējamies, kādus mācību priekšmetus pasniedz katrā Latvijas augstskolā, kas sagatavo jaunos IT speciālistus. Līdz ar to mēs zinām, kādām zināšanām studentam būtu jābūt, un šis līmenis diemžēl krīt. Tas, ko mēs noteikti studentiem varam ieteikt, ir izzināt pamatīgāk, jau mājās mēģinot «paspēlēties» ar dažādām programmēšanas valodām, paraudzīties, kas padodas un patīk. Mūsdienās studentiem internetā pieejami daudzi un dažādi bezmaksas resursi, kur var mācīties nozares praktisko pusi. To vajag uztvert kā ieguldījumu sevī. No otras puses, mēs ļoti novērtējam, ka šogad praksē pieteicās studenti no akadēmiskajām studiju programmām. Viņi ir gatavi paralēli mācībām savu laiku veltīt praktisko iemaņu apgūšanai, kas ir pozitīva tendence. Tas liek domāt, ka mums būs spēcīgi, apņēmīgi un entuziasma pilni jaunie kolēģi!»

Vēlas praktikantus tehniskajā jomā

Savukārt SIA Latvijas namsaimnieks savā pulkā visvairāk gaida praktikantus tehniskajā jomā, taču, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku, jauno speciālistu iespējamo prakses amatu klāsts ir ļoti plašs - santehniķi, elektrotehniķi, siltumtehniķi, siltumapgādes un ventilācijas iekārtu speciālisti, namdari, uzkopšanas meistari, personāla speciālisti, grāmatveža asistenti, nekustamo īpašumu pārvaldnieki un pārdošanas speciālisti.

«Arī pārvaldīšanas nodaļai attīstoties, esam jaunu pārvaldnieku meklējumos. Apzinot situāciju ar speciālistiem tirgū, esam gatavi apmācīt topošos pārvaldniekus no nulles. Tāpēc īpaši gaidām pie sevis potenciālos pārvaldniekus un pārvaldnieku asistentus ar labām komunikācijas prasmēm, vēlmi attīstīties un iegūt jaunas un daudzpusīgas zināšanas. Tas ir īpaši svarīgi, jo pārvaldīšana ir plašas kompetences sfēra, kas sevī ietver ikdienas komunikāciju ar īpašniekiem, sadarbības partneriem, sētnieka un tehniskās daļas koordinēšanu, atbalsta sniegšanu klientu apkalpošanas centram, normatīvo aktu pārzināšanu, tehniskās zināšanas, kā arī dažādu dokumentu sagatavošanas prasmes,» atklāj Latvijas namsaimnieka pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Aleksejs Gončarovs.

Kvalitātes latiņa paša rokās

No praktikanta tiek gaidīta vēlme darīt un pašiniciatīva. «Jebkuram no mums, gūstot jaunas zināšanas un prasmes, rodas jautājumi un idejas procesa kvalitatīvākai vai vienkāršākai izpildei. Un attiecīgi, ja rodas jautājumi vai idejas, tad cilvēks ir ieinteresēts darīšanā. Neapšaubāmi cilvēkam ir jābūt vismaz pamatzināšanām juridiskos un tehniskos jautājumos. Svarīgais - vēlme darboties nozarē, spēja analizēt procesus un izdarīt pareizos secinājumus. Latvijas namsaimnieks praktikantam var piedāvāt daudz, sākot no darba ar dokumentiem, beidzot ar ēkas tehnisko apsekošanu. Un, cik aizrautīgi un kā praktikants pieiet lietām, tik kvalitatīva viņam būs pati prakse. Svarīgi, lai praktikants apzinās to, kāda ir reāli darba ikdiena mūsu jomā, tāpēc praktikantiem ir savs «profesionālais mentors» - mūsu darbinieks, kurš palīdzēs apgūt nepieciešamās prasmes, taču tajā pašā laikā arī praktikantu darbs tiks vērtēts caur mūsu uzņēmuma kvalitātes un iekšējiem standartiem,» norāda A. Gončarovs.

Vasaras periodā uzņēmums plāno piedāvāt līdz 15 prakses vietām. «Prakses ilgums ir atkarīgs no paša praktikanta vēlmēm - cik dziļi un plaši viņš vēlas iepazīt dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomu,» informē A. Gončarovs. Uzņēmums nepiedāvā apmaksātu praksi, taču darba iespējas labākajiem - gan.

Jāuzlabo psiholoģiskā noturība

Taujāts, kā viņš raksturotu jaunpienācējus darba tirgū - kas ir viņu stiprās puses, kas būtu jāuzlabo, A. Gončarovs atbild: «Stiprā puse jaunajiem speciālistiem noteikti ir aktivitāte - jaunpienācējs tirgū vienmēr būs aktīvāks, gribēs vairāk iesaistīties un uzņemties darbus nekā cilvēks, kurš nozarē nostrādājis vairākus gadus. Taču ar to jābūt uzmanīgam, jo cilvēki bieži tā dēļ mēdz «pārdegt». Noteikti stiprā puse ir arī zināšanas par tehnoloģijām, kas digitālajā laikmetā kļūst arvien nozīmīgākas. Bet jāuzlabo noteikti būtu psiholoģiskā noturība un koncentrēšanās spējas - lielākā daļa darba tirgus jaunpienācēju ir tā sauktā mileniāļu jeb Y paaudze. Šīs paaudzes pārstāvji nereti tiek raksturoti kā pārāk ambiciozi darbinieki, kas salīdzinoši bieži maina darbavietas un pat nozares. Mūsu jomā ļoti liela nozīme ir pieredzei, jo nereti nepieciešams par ēku vai tās iedzīvotājiem un notikumiem zināt 10 un pat 50 gadus senu informāciju. Tāpat jaunieši nepievērš uzmanību dažādiem sīkumiem, kas ir ļoti svarīgi vecāku paaudžu cilvēkiem. Darbā svarīga ir diplomātija, kā arī spēja iedziļināties detaļās.»

Angļu un krievu valoda būtu jāzina

SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša papildina: «Noteikti jāuzlabo valodu zināšanas. Vājas valodu zināšanas traucē šos studentus pilnvērtīgi iesaistīt uzņēmuma procesos. Ja students vēlas strādāt par ceļojumu konsultantu, ir jāapzinās, ka tam nepieciešamas gan angļu, gan krievu valodas zināšanas. Mēs labprāt praksē sagaidītu arī tūrisma specialitātes studentu ar labām vācu valodas zināšanām, jo šobrīd šādu speciālistu ir maz. Jaunajiem jāuzlabo arī attieksme pret uzticētajiem pienākumiem, kā arī jābūt vēlmei kļūt par jaunpienācēju izvēlētajā specialitātē - bieži vien studenti apgūst mācību priekšmetus «mācīšanās pēc». Rezultātā izteikti pietrūkst izpratnes par profesijas pienākumiem un rakstura īpašībām, kas nepieciešamas izvēlētajā profesijā.»

Latvia Tours praksē ņem dažādu specialitāšu studentus, taču priekšroku dod tūrisma un grāmatvedības specialitātes studentiem. «Mums nav noteikts prakses vietu skaits, bet līdz šim lielākais ir bijuši četri praktikanti vienā prakses periodā. Ja mums nav pietiekami daudz darba vietu, lai vairāki studenti vienlaikus varētu iziet praksi, katram izveidojam prakses apmeklējuma grafiku,» stāsta I. Keiša.

Ne vienmēr teicamnieks skolā ir labs darbinieks

Īsākais prakses periods Latvia Tours ir trīs mēneši, savukārt atalgojumu praktikants saņem, kad spēj patstāvīgi veikt uzticētos darba pienākumus. Lai studentiem piedāvātu kvalitatīvu praksi, «mēs praktikantiem nodrošinām mācības. Izvērtējam katra spējas, vispirms dodot elementārus uzdevumus, lai noteiktu, kādus pienākumus varam uzticēt veikt. Novērtējam precizitāti, atbildību, spēju izprast uzdevumus, valodu zināšanas utt. Laiks, kādā praktikants sāk izprast uzņēmuma darbību un spēj kvalitatīvi izpildīt uzticētos darbus, katram ir individuāls. Esam pamanījuši, ka teicamas praktikanta sekmes mācību iestādē ne vienmēr ir rādītājs tam, ka cilvēks būs arī labākais darbinieks. Mūsu uzņēmumā ir strādājuši studenti, kuru praktiskās zināšanas un sniegums prakses sākumā ir bijis ļoti vājš, bet pēc sešiem prakses mēnešiem tieši šie praktikanti ir kļuvuši par labiem darbiniekiem,» secina Latvia Tours direktore.

Jo ilgāka prakse, jo efekts lielāks

AAS BTA Baltic Insurance Company (turpmāk - BTA) sadarbojas ar Latvijas augstskolām un piedalās karjeras dienās, kas vainagojas ar pieaugošu studentu interesi pieteikties praksē un gūt pirmo darba pieredzi tieši BTA. Šī gada pirmajos trīs mēnešos vien iespēju praktizēties BTA un iegūt pieredzi izmantojuši jau 15 studenti, sasniedzot 2017. gada kopējo praktikantu skaitu.

«BTA praktikantam ir jābūt vērstam uz komunikāciju, aizrautīgam, atbildīgam, drosmīgam, spējīgam izrādīt iniciatīvu un apveltītam ar emocionālo inteliģenci. BTA tiek piedāvātas daudzveidīgas prakses iespējas, un, tiekoties ar studentiem, apzinām viņu vēlmes, mācību sfēru un potenciālu, lai piemeklētu pēc iespējas atbilstošāku prakses vietu, ļaujot praktikantam attīstīties vēlamajā virzienā. Praksei BTA noteikti ir pievienotā vērtība - praktikantiem tiek dota iespēja līdzdarboties, iesaistīties projektos un sajust īstu komandas garu, ne tikai pildot uzticētos pienākumus, bet arī ārpus darba neoficiālā gaisotnē komandas saliedēšanas un izklaides pasākumos, kā arī pilnveidot sevi un celt kompetenci, piedaloties dažāda veida apmācībās. Praktikanti novērtē arī mūsdienīgās centrālā biroja telpas, tehnoloģiski attīstīto darba vidi un «paperless» konceptu. Arī BTA novērtē praktikantu sniegumu un potenciālu - 2017. gadā 10 no 15 praksi izgājušajiem praktikantiem jau ir mūsu darbinieki. Esam novērojuši, ka efektīvāka sadarbība veidojas ar tiem praktikantiem, kuru prakses ilgums ir no trim līdz sešiem mēnešiem. Šajā laika posmā praktikanta profesionālā attīstība nereti sasniedz tādu līmeni, lai kļūtu par pilnvērtīgu komandas biedru. Vērtējot jaunpienācēju stiprās puses, noteikti jāmin spēja ātri apgūt jaunas, nezināmas prasmes, ieinteresētība savā attīstībā un zinātkāre,» teic BTA Personāla vadības departamenta direktore Laura Zabarovska.

Uzziņai!

Meklējot savu prakses vietu, ir vērts ielūkoties CV Online mājaslapā www.cv.lv, tur šobrīd publicētas vairāk nekā 100 vakantas prakses vietas, virkne prakses iespēju publicētas arī www.cvmarket.lv un www.prakse.lv.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers