Arvien vairāk studentu izvēlas paralēli mācībām arī strādāt
 
©depositphotos.com

Studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studentu dzīves realitāte, un šādu kombināciju izvēlas arvien vairāk cilvēku, proti, 2009. gadā algotu darbu strādāja 45% pilna laika studenti, 2013. gadā – 50%, pērn jau 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

No vienas puses - darbs sniedz studentiem tik nepieciešamo pieredzi, nodrošina patstāvīgus ienākumus, taču šai situācijai ir arī savas ēnas puses - var samazināties laiks, ko students var veltīt patstāvīgām studijām, un līdz ar to ciest studiju kvalitāte.

Pētījumā minēts, ka pēdējo 8 gadu laikā pieaudzis vidējais darbā pavadīto stundu skaits - 2009. gadā students darbam veltīja vidēji 28,6 stundas nedēļā, 2013. gadā tas bija pieaudzis līdz 30,22 stundām, bet šobrīd strādājošie studenti ik nedēļu algotā darbā strādā vidēji 31,26 stundas, bet mācībām velta vidēji 14 stundas nedēļā.

Aptuveni pusei no strādājošajiem studentiem (2013. gadā - 51%, bet 2017. gadā - 55%) studijas ir primāras un svarīgākas par citām aktivitātēm. Savukārt, tieši tāpat kā pirms 4 gadiem, 45% studentu atzīst, ka primārs ir darbs un studijas paliek otrā plānā.

Lielākā daļa studentu (81%) strādā, lai segtu savas dzīvošanas izmaksas (ikdienas tēriņus), tomēr otrs svarīgākais motīvs studentu skatījumā ir darba pieredzes iegūšana (68%). Un patiesi, optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū pēc pašreizējo studiju beigšanas vērtē tie studenti, kuriem jau ir darba pieredze, un tie, kuri šobrīd strādā.

Vairāk nekā trešdaļa (37%) respondentu atzīst, ka nestrādājot nevarētu atļauties studēt, tātad diezgan lielai studentu daļai nav izvēles starp darbu vai mācībām - ja viņi vēlas mācīties un pabeigt studijas, viņiem neizbēgami nākas tās savienot ar algotu darbu.

Swedbank Komunikācijas speciāliste, 2. kursa studente Ieva Dzelzkalne (studē Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmā Sociālā antropoloģija):

«Finansiālo aspektu es noteikti nenostādītu kā savu primāro motivāciju darbam paralēli studijām. Man ir grūti visu laiku sēdēt mierā, un savu darbu uzskatu kā neatņemamu kustību uz priekšu - darbā es pilnveidojos ne tikai profesionāli, bet arī kā indivīds. Man ir svarīgi izmantot savas zināšanas un iemaņas reālu mērķu sasniegšanai. Sociālā antropoloģija ir izaicinošas studijas, jo paņem ļoti daudz laika, tomēr spēja likt lietā iegūtās zināšanas ikdienā sniedz man lielu gandarījumu, un es nespēju iedomāties savu dzīvi citādāku. Ticu, ka sabalansēt ir iespējams visu, bet to izšķir prasme plānot laiku un katra paša motivācija. Es baudu gan savu darbu, gan studijas, katru dienu mācos no abiem, tāpēc mana motivācija tam atrast laiku ir ļoti liela. Tas, kas manā dzīvē uz studiju posmu ir mainījies, ir izpratne par laiku un tā izlietojumu. Sociālajā antropoloģijā ir jāspēj izlasīt lieli tekstu apjomi, tāpēc bieži sevi pieķeru pie domas, ka laiku skaitu lapaspusēs, piemēram, cik lapaspušu garš ir brauciens sabiedriskajā transportā. Studijas liek organizēt laiku citādāk un motivē to izmantot prātīgi - tagad, esot ceļā, mani vairs nevar redzēt ar austiņām uz ausīm, bet gan ar grāmatu rokās. Esmu sapratusi, ka laika mums dienā ir daudz, tikai ir svarīgi, kā mēs to organizējam un vai esam gatavi mainīties. Saprotams, daudzām lietām laika ir mazāk, nevar uzspēt apmeklēt visas izstāžu atkāšanas vai ballītes ar draugiem, bet ticu, ka tas ir pārejoši. Savu mācību procesu cenšos organizēt tā, lai nesajuktu prātā - ja vakarā ar mācīšanos nevedas, tad metu mieru un ceļos agrāk no rīta, ar skaidru galvu pirms darba lasu vai rakstu iesniedzamos darbus. Lekcijas man ir divus darbadienu vakarus nedēļā, kas manam ikdienas ritmam ir ļoti piemēroti, jo pārējos darbadienu vakaros varu mācīties patstāvīgi, tāpat arī abās brīvdienās. Uzskatu, ka man ir izdevies atrast veidu, kā apvienot abas lietas.»

Viņa Swedbank sāka strādāt pirms trīs gadiem. «Piesakoties maģistra studijām, pārdomas par pienākumu sabalansētību bija manas lielākās pārdomas. Pamatīgi izsvēru savu motivāciju un enerģijas resursus, jo zināju, ka tas nebūs viegli. Man ir ļoti paveicies ar darba devēju, jo pirms studiju uzsākšanas ar vadītāju apsēdāmies un izdiskutējām dažādus scenārijus, kas varētu īstenoties, kad es uzsākšu mācības, - saņēmu lielu atbalstu un drošības sajūtu. Es ieteiktu šādu sarunu noturēt ikvienam, kas vēlas gan saglabāt darba pienākumus, gan ar pilnu jaudu mesties studijās. Ir ļoti būtiski, ka darba devējs vēlas redzēt izaugsmi savos darbiniekos un ir gatavs tos atbalstīt ne tikai vārdos, bet arī darbos. Mana darba specifika ļauj man strādāt dažādos laikos un no dažādām lokācijām, kas ir ļoti pateicīgs formāts darba apvienošanai ar studijām.»

Energouzņēmuma Enefit jaunākā norēķinu speciāliste, 2. kursa studente Ilze Margeviča (mācās Rīgas Tehniskās universitātes bakalaura profesionālajā studiju programmā Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana):

«Sākot studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, man bija pārsteidzoši daudz brīvā laika, salīdzinot ar slodzi, kāda bija vidusskolā. Universitātē mācības parasti noritēja līdz pulksten diviem, kā arī nedēļā tika piešķirta viena darba diena brīva.»

Ilze negribēja brīvajā laikā laiskoties, bet gan izmantot to lietderīgi, gūstot pieredzi, jaunus kontaktus un savus ienākumus, tāpēc nolēma papildus studijām sākt arī strādāt.

Jau astoto mēnesi viņa par savu darba vietu sauc Enefit.

«Kad Enefit norēķinu nodaļai radās nepieciešamība pēc darbinieka uz divām nedēļām reizi mēnesī, mana māsa, kura uzņēmumā strādā jau teju divus gadus, minēja, ka ir pieejams man piemērots darbs. Atbilstošais darba grafiks un pozitīvās atsauksmes par uzņēmumu, ilgi nevilcinoties, lika piekrist piedāvājumam. Jāsecina, ka elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība ir ļoti dinamiska, jo jau pēc pāris mēnešiem, uzņēmumam augot, man radās iespēja daudz intensīvāk asistēt norēķinu nodaļas speciālistiem. Nepilna gada laikā esmu guvusi neatsveramu pieredzi, kas ir saistīta ne tikai ar maniem ikdienas pienākumiem, bet arī ar vispārēju priekšstatu par to, kā strādā starptautisks uzņēmums.»

Šobrīd Ilze katru brīvo brīdi ārpus universitātes un tautas dejām pavada uzņēmumā. «Jāatzīst, ka darbs ir palīdzējis paplašināt manu interešu un zināšanu loku. Turklāt arvien biežāk spēju vilkt paralēles starp universitātē apgūto un darba tirgū nepieciešamo. Manā darbā ir izteikts darba uzdevumu cikliskums. Mēneša sākums, aptuveni līdz padsmitajiem datumiem ir saspringts, un gribot, negribot darbs izvirzās pirmajā vietā. Taču mēneša otrā puse ir mierīgāka, kad priekšplānā izvirzās mācības, un gadījumā, ja tas ir nepieciešams, var atgūt iekavēto mācībās. Ikdienā uz darbu dodos uzreiz pēc lekcijām un birojā pavadu vidēji 4 līdz 6 stundas. Saspringtākajos mēnešos ir nācies ņemt darbu uz mājām. Mācību semestra laikā izveidojas tāda kā sistēma, kurās dienās, cikos un cik ilgi strādāju. Sistēma tiek veidota, balstoties uz studiju grafiku. Jāatzīst, ka reizi pa reizi kāda lekcija tiek arī izlaista.»

Amigo Reklāmas pasākumu daļas kampaņu vadītājs, 3. kursa students Emīls Jasiūnas (studē Latvijas Universitātes bakalaura studiju programmā Tiesību zinātne):

«Pirmais regulārais darbs man bija promotieris - cilvēks, kurš veikalā uzrunā apmeklētājus, aicinot izmēģināt kādu produktu. To veicu paralēli skolas gaitām pa vakariem un brīvdienām. Sākotnēji reklamēju pārtikas produktus, bet, pierādot sevi kā spēcīgu pārdevēju, sāku darbu komandā, kurā strādāju ar Amigo un LMT zīmolu. Aktīvi darbojoties, tiku uzaicināts pastāvīgā darbā mobilo sakaru uzņēmumā Amigo, kas ir mans pirmais pilna laika darbs.»

Viņš norāda: «Paralēli studijām izvēlējos strādāt, jo viennozīmīgi mūsdienu pasaulē iztikt bez naudas ir grūti, kā arī gribējās kļūt patstāvīgam un par savām vēlmēm un iegribām maksāt pašam. Darba pieredze noteikti noderēs, kad studijas būšu pabeidzis un ar praktiskām zināšanām par apkārtējo pasauli varēšu daudz veiksmīgāk startēt darba tirgū - jomā, kurā es vēlos strādāt. Turklāt lielais darbu apjoms un noslodze, ko būšu piedzīvojis studiju gados, ļaus daudz efektīvāk strādāt tad, kad studijas vairs nebūs.»

Emīls stāsta, ka pašreizējā darba vieta un amats piedāvā elastīgu darba laiku, lai darbu varētu apvienot ar mācībām. «Lai apvienotu darbu ar studijām, ir nepieciešama liela apņēmība un pārliecība par to, ka esi uz to spējīgs. Ir jāsaprot tas, ka kolēģi ar tevi un tavu darbu rēķinās, un jābūt gatavam reizēm savas privātās prioritātes pakārtot darba vajadzībām. Uz darbu dodos brīvajos brīžos pirms un pēc studijām, un darba specifika man ļauj strādāt arī brīvdienās, jo liela daļa aktivitāšu notiek tieši nedēļas nogalēs. Nenoliegšu, reizēm ir nepieciešams birojā palikt līdz vēlai naktij, lai padarītu visus darbus, kurus esmu apsolījis vai uzņēmies paveikt. Reizēm viss nenotiek tā, kā saplānots, sanāk arī kavēt skolu, tāpēc atgriežos jau pie iepriekš teiktā, ka lielu lomu spēlē apņēmība. Ja kavē skolu, tad būs nepieciešams studijām laiku veltīt brīžos, kad, piemēram, visi tavi draugi atpūšas. Lai atrastu harmoniju starp darbu un studijām, ir jārunā un jāvienojas ar savu darba devēju. Man šai ziņā ir paveicies, jo uzņēmumā, kur es strādāju, ļoti respektē izglītību un vēlmi apgūt ko jaunu. Ja esi gatavs sasniegt rezultātus un izpildīt savus darba pienākumus, tad darba devējs ir gatavs palīdzēt izplānot darbus tā, lai skolu kavētu pēc iespējas mazāk. Šobrīd darba devējs ir nodrošinājis man portatīvo datoru, tādēļ nepieciešamības gadījumā varu darbam pieslēgties, atrodoties skolā.